Daudz jauku brīžu vārdadienā šodien novēlam visām Aīdām, Idām un Vidām. Bet rīt, 4. februārī, sumināsim Veronikas un Dailas.
Daudz jauku brīžu vārdadienā šodien novēlam visām Aīdām, Idām un Vidām. Bet rīt,
4. februārī, sumināsim Veronikas un Dailas.
Veronika Dragūne vārdu ir saņēmusi mantojumā no savas vecmāmiņas. Lai gan iesākumā jaunietei vārds nepatika, tagad viņa ir priecīga par to. Mājinieki, draugi un pat skolotāji meiteni mīļi dēvē par Veriņu.
Meitene atzīstas, ka viņas ģimenē vārdadienas parasti netiekot īpaši svinētas. «Bet es domāju, ka nekad nav par vēlu to pamēģināt darīt, un varbūt šogad būs īstā reize,» tā gaviļniece. Jaunietei patiktu, ja viņa nevarētu nojaust, kādu dāvanu saņems, galvenais, lai tā ir pārsteigums.
Veronikas dzīvē tagad ir ļoti nozīmīgs posms. Viņa mācās Elejas vidusskolas 12. klasē, un drīz būs jāizdara izvēle par nākotnes profesiju. Par to Veronika stāsta visai noslēpumaini: «Esmu māņticīga un savus nodomus neatklāšu, citādi nepiepildīsies! Ilgu laiku gribēju mācīties politologos, bet nu esmu pārdomājusi.»
Gaviļniece ir ļoti aktīvs un vispusīgs cilvēks. Brīvajā laikā viņa darbojas savas skolas un Jelgavas rajona Skolēnu domē. Skolā Veronika organizē dažādus pasākumus: «Gribu zināt par visām lietām, kas notiek. Neesmu malā stāvētāja.»
Meitenei patīk klausīties dažādu stilu mūziku – gan klasisko, gan alternatīvo. Arī grāmatu lasīšana ir jaunietes iecienīta nodarbība: «Es lasu visu ko. Mīļākā grāmata man ir Dž.F.Kūpera «Pēdējais mohikānis». To lasīju pat naktīs zem segas. Dažreiz arī kāda lubenīte uzlabo garstāvokli.»
Šodienas gaviļniecēm Veronika novēl nosvinēt vārdadienu tā, lai ir daudz ciemiņu un gandarījums par svinībām.
