Mūsdienās arī Latvijā ikviena cilvēka biznesa un savstarpējas saziņas iespējām vairs nav ģeogrāfisku robežu.
Mūsdienās arī Latvijā ikviena cilvēka biznesa un savstarpējas saziņas iespējām vairs nav ģeogrāfisku robežu. Teorētiski. Praksē diemžēl par apvāršņiem, ko paver internets, zina pārsteidzoši maz cilvēku, turklāt nekompetence ir tieši proporcionāla attālumam no pilsētām – jo attālāks pagasts, jo lielākā mērā tur valda Sūnu ciema tradīcijas.
Dažviet, vēlēdamies pārspēt konkurentus, pašvaldību vēlēšanu priekšvakarā vērojama deputātu kandidātu reizēm pat pārmērīga aktivitāte, spekulējot ar valdības atbalstīto pašvaldību informatizācijas ideju. Un, kā jau katrs pārspīlējums, arī šis daždien rada kuriozus. Piemēram, kāda pagasta vēlēšanu apvienības programmā solīts nodrošināt interneta pieslēgumu… nomaļā diennakts veikalā.
Tajā pašā laikā situācija Jelgavas rajonā ir tāda, ka līdz šim nevienā pagasta bibliotēkā nav pat datora.
Visvairāk datorizētas lauku apvidū ir skolas: tajās iekārtotas modernas klases, kur datorzinības apgūst ne tikai skolēni, bet arī viņu vecāki un pašvaldību darbinieki. Turklāt rajonā praktiski visās skolās ir nodrošināts pieslēgums internetam ar iezvanpieeju (izņemot divas trīs, kur slikto telefonsakaru dēļ tas ir apgrūtinoši), bet septiņās – Kalnciema, Ozolnieku, Elejas vidusskolā, Staļģenes un vēl dažās pamatskolās – ir nodrošināts vai arī šomēnes tiks izveidots pastāvīgs pieslēgums globālajam informācijas tīklam. Latvijas izglītības informatizācijas projekta ietvaros valsts Jelgavas rajonam līdz šim garantējusi 30000 latu gadā, šogad atvēlēts 21000 latu. Līdzīgs ir arī valdības atbalstīts projekts bibliotēku informatizācijai, taču acīmredzot finansējums kārtējoreiz atpaliek no pasludinātā.
Optimisti esot tie, kas apgalvojot: nekas nevarot būt tik bēdīgi, lai nebūtu vēl bēdīgāk. Šī sentence pilnā mērā attiecināma uz mūsu rajona pašvaldībām: lai gan tiek veidota pašvaldību vienotā informācijas sistēma, šis darbs rit pārāk gausi, pašreiz tikai vienā vietā – Ozolniekos – ir nodrošināts interneta pieslēgums «on–lain» režīmā. Iespējams, vaina tradicionāli meklējama naudas trūkumā. Tomēr pagastu informatizācija daudz lielākā mērā atkarīga no pašvaldību vadītāju izpratnes: tur, kur tā ir, informatizācijai tiek piešķirta prioritāra nozīme. Kurš ļoti grib, tas atrod arī finansu līdzekļus. Sidrabenes un Jaunsvirlaukas pagasts šo jautājumu nolēmis risināt kopā.
Pieeju globālajam informācijas tīklam novērtējuši un veiksmīgi lieto biznesmeņi, arī enerģiskākie lauku uzņēmēji. Viņi izmanto iespējas informēt par savām precēm un pakalpojumiem, meklē sadarbības partnerus un noieta tirgu. Tajā pašā laikā pārāk liela un bieža ir lauku ļaužu neizpratne: ko viņiem varētu reāli dot datorprasme, piekļuve internetam?
Informācijas centru izveide katrā pagastā vispirms var radīt jaunas darba vietas. Šādos centros būs vajadzīgi speciālisti, kas apmācīs pārējos, padarot cilvēkus par konkurētspējīgiem darba tirgū.
Otrkārt, pašvaldības elementāri nespēs pildīt savas funkcijas, ja tām nebūs momentāni pieejama informācija, – kļūs problemātiska iedzīvotāju reģistrācija, nodokļu uzskaite un administrēšana (ja nebūs atgriezeniskās informatīvās saiknes ar, piemēram, Valsts ieņēmumu dienestu).
Treškārt, daudziem bērni vai citi tuvinieki mācās vai strādā ārzemēs. Sazināties pa telefonu vai ar vēstulēm ir dārgi, bet, ja, piemēram, bibliotēkā ir piekļuve internetam, vairs nav problēmu. Var vēl turpināt, taču skaidrs tāpat: noteicējs (kaut vai tikai pats par sevi, savu nākotni) mūsdienās var būt vien tas, kam pieejama informācija.
Taču informatizācijas vezums uz priekšu kust pārāk lēni – daļēji tāpēc, ka valsts atbalstītos informatizācijas projektus pagastos uztver savrupi, nevis kompleksi: skolas, bibliotēkas, pašvaldības. Taču visa informācija pārvietojas pa vieniem un tiem pašiem sakaru kanāliem. Tikai iedzīvotāju vispārējā informētība var pagastos veicināt attīstību.
