Jelgavas skolu pedagogi ir pārsteigti un nobažījušies par to, kā ikdienā īstenosies grozījumi likumā «Par Latvijas valsts karogu», kuros paredzēta pastāvīga karoga izkāršana pie valsts un pašvaldības izglītības iestādēm.
Jelgavas skolu pedagogi ir pārsteigti un nobažījušies par to, kā ikdienā īstenosies grozījumi likumā «Par Latvijas valsts karogu», kuros paredzēta pastāvīga karoga izkāršana pie
valsts un pašvaldības izglītības iestādēm.
Lai arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisija noraidīja ministra Kārļa Greiškalna priekšlikumu par pastāvīgu karoga izkāršanu pie mācību iestādēm, tomēr Saeima nobalsoja par. Mūsu pilsētas un rajona skolu direktoru viedokļi bija līdzīgi: priekšlikums nebija pārdomāts, par to nebija informēti skolu direktori, nemaz nerunājot par sabiedrības diskusiju, kurā savs viedoklis būtu visu paaudžu pārstāvjiem – no sākumskolēna līdz brīvības cīņu dalībniekam.
Jelgavas 4. vidusskolas direktors Agris Celms nav pārliecināts, ka karoga mūžs, ja tas diendienā ir mastā, varētu būt garš. 4. vidusskolas bērni mācās divās ēkās, karogam būs jābūt pie abām. Izdevīgi tas būs karogu ražotājiem. «Šo likuma grozījumu vērtēju kā ne visai pārdomātu patriotiskās audzināšanas aspektā. Ja karoga uzvilkšanas ceremonijā nav psiholoģiskas, cilvēciskas, patriotiskas attieksmes, tad rituāls nonivelējas, un tas var būt vēl bīstamāk. Jāpadomā, kā izveidot nopietnu ceremoniju, lai emocijas tajā jauniešiem būtu patiesas. Vērtīgāk valsts simbolus ir lietot retāk, bet ar nepieciešamo svinīgumu.»
Garozas pamatskolas direktors Juris Blekte vērtēja īsi: «Negatīvi. Karogs ir svētums, kā svētku drānas, ko nevajadzētu novalkāt ikdienā. Mēs tam atdodam godu valstiski nozīmīgās dienās, arī 1. septembrī un skolas izlaidumā.» J.Blekte neatcerējās ļaužu atmiņās dzirdējis, ka Ulmaņlaikos būtu bijusi tradīcija valsts karogu pie skolas izkārt ikdienā. Pedagogs, domādams par šo jauninājumu, ar rūgtumu tūlīt atceras arī citus nepārdomātos lēmumus, kas pēdējos gados nākuši no Izglītības ministrijas.
Jelgavas 4. pamatskolas direktore Valentīna Maido domā praktiski: «Mums jāmaina karoga vieta, jo ir bijuši gadījumi, kad nozog. Svētku dienās esam pastiprināti dežūrējuši pie karoga. Tagad jāierīko statīvs jumta augstumā, turklāt pie abām skolas ēkām. Lietū, sniegā, vējā karogs izbalēs. Viens maksā 20 latu. Cik reižu gadā tas būs jāpērk?» Direktore saka – tas ir neprātīgs solis. Tas nonivelēs patriotisko audzināšanu. Pašreiz mēs tomēr redzam, vai valstī ir svētku diena vai sērojam. «Karogu uzliksim svinīgi, kā pienākas,» nolēmusi direktore. «Taču vai nebūs kā ar ielu apgaismojuma lielajām lampām? Sākumā viss bija normāli, pēc tam – tikai problēmas, un arī gaismas vairs nav.»
