Ar nolūku uzlabot bērnu ēdināšanu lielākajā daļā skolu mainīta kārtība, nododot šīs funkcijas no skolas neatkarīgu juridisku personu pārziņā.
Ar nolūku uzlabot bērnu ēdināšanu lielākajā daļā skolu mainīta kārtība, nododot šīs funkcijas no skolas neatkarīgu juridisku personu pārziņā. Taču lielākajā daļā izglītības iestāžu nemainīga palikusi sistēma, kas paredz audzēkņu dežūras virtuvē – nu jau privātā uzņēmumā.
Pēdējā laikā sabiedrības uzmanība vērsta uz epidēmijām, kas izcēlušās vietās, kur ēdināšanas iestāde apkalpo lielāku cilvēku skaitu. Cik droši varam paļauties uz skolu virtuvēm, kas diendienā dažādos darbos iesaista audzēkņus bez jebkādām medicīniskajām pārbaudēm?
Nedrīkst piedalīties ēdiena gatavošanā
Valsts sanitārās inspekcijas Jelgavas Kontroles un uzraudzības daļas vadītāja Airisa Lapiņa skaidro, ka skolēnus drīkst iesaistīt tikai galdu uzklāšanas un novākšanas darbos: «Sanitārās normas paredz, ka virtuvē nedrīkst strādāt neviena persona, kurai nav izieta medicīniskā apskate. Tātad to nedrīkst darīt arī audzēkņi. Nepieļaujami būtu, ja skolēniem liktu mizot kartupeļus vai piedalīties citos ēdiena sagatavošanas darbos.»
Sanitārā inspekcija divreiz mācību gadā veic plānotās pārbaudes skolas ēdināšanas uzņēmumos. A.Lapiņa atzīst, ka līdz šim nav gadījies konstatēt pārkāpumus, kas saistīti ar skolēnu iesaistīšanu virtuves darbos: «Mēs esam brīdinājuši ēdināšanas uzņēmumus par produktu realizācijas termiņu neievērošanu, dezinfekcijas režīma pārkāpumiem un citām lietām.»
Arī Jelgavas Vides veselības centra daktere Elvīra Brūvere apstiprina, ka bērnus drīkst nodarbināt tikai galdu klāšanā un novākšanā: «Taču arī tad virtuves darbiniekiem ir stingri jāraugās, lai bērni ievērotu higiēnas normas – regulāri nomazgātu rokas, viņiem tiktu izsniegti priekšauti. Jāatzīst gan, ka jebkurā gadījumā tas ir risks, jo audzēkņi nav izgājuši medicīnisko apskati.»
Mācību stunda ir svēta
Pilsētas Domes Kultūras un izglītības departamenta direktors Gunārs Kurlovičs skaidro, ka formāli skolēnus nedrīkstētu nodarbināt virtuvē: «Bērni skolu apmeklē tāpēc, lai gūtu zināšanas, un stundu apmeklējumu nedrīkstētu traucēt. Līdz šim nav bijušas sūdzības, un pieņemu, ka viss atkarīgs no tā, kā šo lietu uztver katras skolas vadība, kas uzklausa arī vecāku viedokli. Taču, ja bērns atsakās stundu laikā strādāt virtuvē, viņu nekādā gadījumā nedrīkst piespiest to darīt. Attaisnojama varētu būt līdzdalība galdu uzklāšanā dažas minūtes pirms pusdienām, kas neliek kavēt mācību procesu.»
Rajona Izglītības pārvaldes vadītājs Uldis Gāle gan nesaskata neko sliktu tajā, ka bērni strādā virtuvē: «Galvenais, ka viņi ir paēduši. Šāda sistēma bijusi gadiem, un neviens, šķiet, nav aizdomājies pār tās likumību tagad, kad ēdināšanu uzņēmušās privātfirmas. Iespējams, ka tas arī patlaban ļauj samazināt pusdienu izmaksu, jo pretējā gadījumā firmai vajadzētu algot palīgstrādnieku. Manuprāt, dažas dežūras gadā neiespaido audzēkņa izglītības līmeni un atpalicība nerodas. Taču, ja kādu tas neapmierina, skolās ir padome, kurā piedalās arī vecāki un skolēni, kas varētu šo kārtību mainīt. Izglītības likumā ir noteikts, ka stunda ir svēta – tātad neaizskarama, un tās laikā nedrīkst notikt citas darbības. Tomēr stundu laikā bieži vien notiek dažādi pasākumi, sacensības, olimpiādes, kas arī kavē ikdienas mācības. Šķiet, ka šī sistēma valstī vienkārši nav sakārtota.»
Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza atzīst, ka visās pilsētas skolās ēdināšanu ir uzņēmušās privātfirmas un daudzviet noteiktas arī skolēnu dežūras: «Bērnam būtu jāatrodas stundās, un firmai vajadzības gadījumā jāpalielina darbinieku skaits, ja tā nespēj tikt galā ar pienākumiem, taču tas ir katras skolas kompetencē.» Vienīgais izņēmums, viņasprāt, varētu būt arodskolas, kur darbs virtuvē ir līdzvērtīgs praksei.
Cik skolu, tik variantu
«Ziņas» aptaujāja vairākas rajona skolas, lai secinātu, kā ēdināšana organizēta izglītības iestādēs.
Staļģenes pamatskolas direktore Biruta Liepa stāsta, ka skolēni virtuvē ir nodarbināti kopš skolas dibināšanas: «Tā ir iespēja audzēkņiem iemācīt darba iemaņas. Dežurants dienu pavada virtuvē. Viņa pienākumos ietilpst galdu klāšana, novākšana, zāles izslaucīšana, un tikai pa retam tiek palūgts arī nomizot kartupeļus. No šā mācību gada sākuma ēdināšanu skolā organizē privātfirma, kurā strādā trīs cilvēki. Katru dienu pusdienas ēd ap 200 audzēkņu, un, ja nebūtu skolēnu palīdzības, firmai būtu jāpieņem papildu strādnieks, kas sadārdzinātu pusdienu izmaksu. Virtuvē jāstrādā tikai 5. līdz 9. klašu audzēkņiem, bet pēdējās klases skolēni otrajā mācību pusgadā vairs netiek nodarbināti dežūrās.»
Elejas vidusskolā ēdināšanu nodrošina Jelgavas rajona kooperatīvā sabiedrība. No 1. līdz 4. klasei tiek piedāvātas kompleksās pusdienas, ko izmanto ap 160 skolēnu. Līdz ar to mazajiem tiek klāti galdi, pārējiem audzēkņiem ir ēdienu izvēles iespējas. Virtuvē strādā pieci kooperatīvās sabiedrības darbinieki. Direktore Sarmīte Balode stāsta, ka pēc otrās stundas nozīmētais virtuves dežurants (5. līdz 9. klasei) dodas klāt galdus mazajiem, kas parasti aizņem trīs mācību stundas: «Mēs paši esam ieinteresēti, lai skolēni palīdzētu ātrāk saklāt galdus, jo citādi pusdienas izmaksātu dārgāk. Dežuranta uzdevums ir arī izslaucīt ēdamzāles grīdu.»
Izrādās, ka dažās skolās ir izdevies šīs problēmas veiksmīgāks risinājums. Piemēram, Ozolnieku vidusskolā, kur diendienā pusdienas ēd ap 350 skolēnu, virtuves dežūras jau sen atceltas. Direktore Vaira Mocebekere teic, ka četri SIA «Konstance» darbinieki ir spējīgi uzklāt galdus mazo klašu bērniem un pasniegt pusdienas arī lielajiem: «Šī firma ir «mūsu cilvēki», un viņi ir ieinteresēti, lai mēs būtu apmierināti, tāpēc nav nekādu sūdzību par viņu darbu.»
Arī Svētes pamatskolā, kurā pat nav privātas firmas ēdināšanas pakalpojumu, bet strādā trīs skolas algoti virtuves darbinieki, bērni nav mācību stundu laikā nodarbināti virtuvē. Direktors Edmunds Misēvičs stāsta, ka pirms pusdienām tās dienas klases dežurants desmit minūtes ātrāk aiziet uz virtuvi un saklāj savai klasei galdu.
