Lasot 3. februāra «Zemgales Ziņās» ievietoto G.Āķēna rakstu «Plivināšanās», uzausa atmiņā Šustova izteiciens «skautu demaršs», kas citēts G.Āķēna rakstā.
Lasot 3. februāra «Zemgales Ziņās» ievietoto G.Āķēna rakstu «Plivināšanās», uzausa atmiņā Šustova izteiciens «skautu demaršs», kas citēts G.Āķēna rakstā.
Tas bija 1939. gadā. Krāslavas ģimnāzijas 127. skautu vienības skauti izgatavoja rokdarbu stundās katedru, ko uzdāvināja ģimnāzijai. Katedru rotāja kokā izgriezta skautu nozīme. Mans klasesbiedrs Šustovs šinī labdarības solī atrada iemeslu norādīt uz skautu patriotisma trūkumu. Vajadzējis nozīmītes vietā izgriezt Latvijas valsts ģerboni.
Kad 1940. gadā padomju armija okupēja Latviju, KVĢ 127. skautu vienība organizēja pretošanās kustību okupantu varai. «Patriots» Šustovs bija pirmais, kas iestājās komjauniešu rindās, un ir aizdomas, ka tieši viņš palīdzēja izsekot skautu organizācijas pagrīdes darbību, nododot čekistu rokās savus klasesbiedrus.
Kas slēpjas zem G.Āķēna izteiciena: «Skautu fatāli stulbajiem demaršiem savās masu identitātes frontēs»? Negribas ticēt, ka Šustova un Āķēna vienādo domu izpausmē būtu kaut kas kopīgs ar viņu darbiem.
Ne jau karoga plivināšanās uztrauc G.Āķēnu, viņam rodas iemesls ar neslēptu naidu vērsties pret latvieša patriotismu.
Antonijs Stikuts, represētais
