Katrs laiks dokumentē sevi ar sev pieejamiem līdzekļiem. Kādreiz spiegu literatūras varoņi izspiegojamajā valstī nokļuva gaisa balonos, vēlāk filmās tie nolēca ar izpletņiem.
Katrs laiks dokumentē sevi ar sev pieejamiem līdzekļiem. Kādreiz spiegu literatūras varoņi izspiegojamajā valstī nokļuva gaisa balonos, vēlāk filmās tie nolēca ar izpletņiem. Pasaulslavenajam aģentam 007 Džeimsam Bondam nokļūšana galapunktā pilnveidojas līdz ar jaunāko tehnoloģiju attīstību. Senajiem asīriešiem, kam, pēc jaunākajiem arheologu atklājumiem, arī bijis plašs spiegu tīkls, laikmeta liecības glabājas ķīļu rakstiem aprakstītās māla plāksnītēs un obeliskos, kas slavina dievišķi visgudros valdniekus. Nesen atklātās vēsturiskās taisnības labad jāsaka, ka šo gudrību lielā mērā nodrošināja spiegi, kas savus ziņojumus valdniekam iesniedza rakstiskā formā. Tādējādi Asīrijas ķēniņiem tika spodrināts dievišķais nimbs un viņi nekļūdīgi zināja kaimiņu valdnieka armijas lielumu, kā arī brīdi, kad blakus esošā valsts novājināta iekšējo nesaskaņu rezultātā.
Par spiegu ziņojumu nozīmīgumu pirms trīs tūkstošiem gadu Asīrijas ķēniņa Sargona II acīs liecina kaut vai to daudzums – divu gadu laikā spiegi no salīdzinoši netālās Urartas valsts bija iesūtījuši 10 000 māla tāfelīšu ar saviem novērojumiem. Turklāt spiegu tīkls tika būvēts pēc hierarhijas principa – sīkie ziņotāji savu informāciju nodeva augstākiem aģentiem, kas savukārt to atstāstīja vēl nozīmīgākiem spiegiem. Tādējādi rakstiskā informācija reizēm izgāja plašus spiegu lokus, pirms tika nosūtīta pašam ķēniņam. Paralēli šim sadrumstalotajam ziņotāju tīklam pastāvēja, protams, arī augsta ranga informētāji, kas «rīvējās» augstākajās aprindās. Šie spiegi Sargonam II ziņoja par sarunām, kas tika pārspriestas daudzo galminieku un arī iespējamo troņmantinieku vidū. Galmu spiegi nepieciešamības gadījumā darbojās Asīrijas valdnieka vārdā, piedāvājot apvērsuma sagatavošanas procesā nākamajam valdītājam asīriešu atbalstu.
Pagaidām arheologiem nav izdevies noskaidrot, cik ilgs laiks spiegiem bijis nepieciešams, lai nogādātu savu informāciju, piemēram, no Urartas līdz Asīrijai, starp kurām atradās vairāki simti kilometru. Ņemot vērā, ka ierastākais pārvietošanās līdzeklis tolaik bija ēzelis, pēc zinātnieku domām, bija nepieciešamas aptuveni trīs četras dienas, līdz ziņojums nokļuva no «mutes ausī». Daudz īsāks laiks pagāja informācijas saņemšanai no iekšzemes «stukačiem», jo arī savas valsts iekšienē Asīrijas valdnieki veidoja ziņotāju «šūniņas». Asīrijas ķēniņu «stāvēšana uz māla kājām» radīja nepieciešamību pēc tādas sistēmas, jo daudzas valstis cīnījās par valdošo stāvokli reģionā un apvērsumu varēja izprovocēt gan Urarta, gan arī Babilonija.
Sargona II valdīšanas laikā dominējošā loma reģionā piederēja urartiešiem, bloķējot asīriešu tirdzniecības ceļus gan uz Anatoliju, gan arī uz Vidusjūru. Tomēr arī Urartā nesaskaņu pietika, līdz pienāca šīs valsts liktenīgā apvērsuma stunda, kas tika paziņota uz Sargona II pili. Spiegu informācijas spārnots, Sargons II 714. gadā p.m.ē. devās karagājienā pret ietekmi zaudējušo Urartas valdnieku Rusu I laupot, dedzinot un kaujot. Ieturot Asīrijas valdnieku tradīciju attiecībās ar galveno asīriešu dievu Asūru, Sargons II par šo karagājienu atskaitās «vēstulē Dievam», kur 430 rindiņu garā vēstījumā aprakstīta kara norise, paša valdnieka apbrīnojami gudrie lēmumi, kā arī laupījuma apjomi. Šis karagājiens Sargona II noplicinātajā valsts kasē ienesa tūkstošiem kilogramus zelta, sudraba, bronzas, ieročus, mēbeles, galda piederumus, pat ziloņkaula gultu ar sudraba guļasvietu un zelta arfu. Kopumā tika inventarizēti 330 000 priekšmeti. Bet galvenais karagājiena ieguvums – ziemeļu naidīgais kaimiņš Urarta vairs nestāvēja asīriešu valsts uzplaukuma ceļā.
