Čikāgas piepilsētas Melrouzparkas 66 gadus vecais iedzīvotājs Viljams Beikers pirmdien, bruņojies ar Kalašņikova automātu AK-47, revolveri un vēl divām šautenēm, ielauzās firmas «Navistar International Corporation» dzinēju rūpnīcā.
Čikāgas piepilsētas Melrouzparkas 66 gadus vecais iedzīvotājs Viljams Beikers pirmdien, bruņojies ar Kalašņikova automātu AK-47, revolveri un vēl divām šautenēm, ielauzās firmas «Navistar International Corporation» dzinēju rūpnīcā, kur bija strādājis 40 gadu un no kurienes nesen tika atlaists par saistību ar dzinēju daļu zagšanu un tālākpārdošanu. Beikers atklāja uguni uz saviem bijušajiem darbabiedriem, nogalinot četrus un vēl četrus smagi ievainojot. Pēc tam slepkava nošāvās arī pats.
Savukārt ASV Indianas štata Juansvilas iedzīvotājs Roberts Pikets trešdien mēģināja izdarīt pašnāvību, pavēršot ieroci pret Balto namu, tādējādi cenšoties panākt, lai apsardze nošauj viņu. Tiktāl nenonāca, jo prezidenta apsardzes dienests pēc Piketa atteikšanās padoties viņu ievainoja celī un sagūstīja. Paziņas grāmatvedi no Juansvilas raksturojuši kā klusu un nevardarbīgu pilsoni, kas gan esot bijis «neapmierināts ar daudzām lietām», tajā skaitā ar viņa atlaišanu no darba valsts ieņēmuma dienestā pirms desmit gadiem. Pikets desmit gadu laikā sakarā ar šo atbrīvošanu bija iesūdzējis tiesā visas iespējamās instances, ieskaitot pat federālo tiesnesi.
Bet Dienvidkorejā vairākas organizācijas, kas aizstāv tiesības uz pašnāvību, ievietojušas internetā pamācības, kā šo «pasākumu» iespējami optimālāk īstenot. Ir arī pirmie rezultāti: pēc zinību apguves divi pusaudži otrdien izdarījuši pašnāvību; kāds 13 gadu vecs jaunietis izlēcis pa 15. stāva logu Mokpo pilsētā, bet 15 gadu vecs pusaudzis no Čongdžu pilsētas iedzēris indi. Pēc policijas informācijas, par kibernētisko pašnāvību upuriem tādā veidā kļuvuši vēl vismaz pieci pusaudži.
Atšķirībā no šīm pašnāvībām vai pašnāvību mēģinājumiem, kuriem piemīt izņēmuma raksturs, Irākā par savu gatavību doties nāvē paziņojuši vairāk nekā 6,5 miljoni cilvēku. Irākas prezidents Sadams Huseins ir sācis veidot armiju «Jeruzalemes atbrīvošanai» no Izraēlas varas. Jau iepriekš Irāka bija paziņojusi par vairāk nekā 6,5 miljonu brīvprātīgo mobilizāciju džihadam jeb musulmaņu svētajam karam pret Izraēlas valsti. Mobilizācija tiek turpināta. Kā zināms, ja musulmanis mirst svētajā karā, viņa dvēsele pa vistaisnākajiem ceļiem nonāk paradīzē, tāpēc nāve džihadā ir goda un laimes lieta. Tā nu vairāk nekā sešarpus miljonu irākiešu gaida savu iespējamo pašnāvības stundu un godu. Tomēr ne visi irākieši dod priekšroku «svētai» pašnāvībai. Kāds merkantilisma sabojāts Huseina valsts pilsonis sev piespriedis nāvessodu, mēģinot no Irākas izvest ļoti retu uz gazeles ādas rakstītu Vecās Derības eksemplāru, kura vērtība ir aptuveni simts tūkstoši ASV dolāru (60 tūkstoši latu). Par antikvāru priekšmetu kontrabandu Irākā tiek piespriests nāvessods. Tā kā Irākā, galvenokārt kurdu apdzīvotajos valsts ziemeļos, ir vairāk nekā desmit tūkstoši arheoloģisko objektu, kuru lielākā daļa vēl nav apgūta, «nelojālajiem» Huseina pavalstniekiem ir plašas iespējas krist kārdinājumā.
Bagātam iespējams kļūt, ne tikai riskējot ar savu dzīvību, – par to šonedēļ pārliecinājās 270 Spānijas multimediju firmas «Arcitel» darbinieku, kuru mēneša algas «brīnumainā» veidā palielinājās 166 reizes. Vidējā darbinieka alga – 200 000 pesetu (693,2 lati) bankas «Banco Santander Central Hispano» kļūdas dēļ tika konvertēta 200 000 eiro (115 360 latu), kas ir 32,2 miljoni pesetu. Tomēr neviens no jauntapušajiem miljonāriem neizmantoja situāciju, lai savu miljonāra statusu nostabilizētu, un banka steidzās savu kļūdu labot, pie reizes izsūtot atvainošanās vēstules saviem klientiem par šo neizdevušos joku.
Gandrīz trešdaļa Horvātijas iedzīvotāju liellopu gaļas lietošanu uzturā pielīdzinājuši pašnāvībai, jo Eiropā tiek reģistrēts arvien vairāk liellopu, kas inficējušies ar trako govju slimību jeb sūkļveida encefalopātiju, liecina šonedēļ publiskotie sabiedriskās domas aptaujas dati. Vairāk nekā 26 procenti aptaujas dalībnieku uzskata, ka slimības parādīšanās ir tikai laika jautājums. Vairāk nekā 29 procenti aptaujāto pārtraukuši liellopu gaļas un tās produktu lietošanu uzturā. Vēl 39 procenti pauduši šaubas par to, ka valsts politiskie līderi un zinātniskās institūcijas ir godīgas, informējot par slimības radītajiem draudiem Horvātijas iedzīvotājiem. Vai Latvijā šie draudi ir apzināti?
