Šajā dīvainajā februārī, kad sals mijas ar pavasarīgu laiku, sveicieni mazām un lielām Paulām un Paulīnām, kā arī rītdienas gaviļniecēm Laimām un Laimdotām.
Šajā dīvainajā februārī, kad sals mijas ar pavasarīgu laiku, sveicieni mazām un lielām Paulām un Paulīnām, kā arī rītdienas gaviļniecēm Laimām un Laimdotām.
Ģimenes un tuvu draugu lokā rīt savu vārdadienu svinēs arī Laima Zagorska.
Laima ir no Piebalgas puses, tur joprojām dzīvo arī viņas tuvi radi. Bet Jelgavā Laima nonākusi tieši tāpat kā viens otrs tagadējais jelgavnieks – gaviļniece sāka studēt Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātē un iepazinās ar savu vīru Aivaru. Tā Laima par savu tagad sauc Glūdas pagasta Nākotni, kur kopā ar Aivaru ir iekopta saimniecība. Kā jebkurai lauku saimniecei, Laimai darba netrūkst – kūtī stāv divdesmit četras gotiņas, no kurām slaucamas pašlaik ir sešpadsmit. «Tikai nerakstiet, ka uz maniem pleciem ir visa saimniecība. Bez kārtīga saimnieka nekā nebūtu. Lopus kopju kopā ar palīdzi. Bet vislielākais paldies man jāsaka vīra vecākiem, kas mūs, jaunos, ievadīja darbos,» tā Laima.
Pateicoties vīra vecmāmiņai, kas auklēja vecāko meitu Sanitu, Laima studijas pabeidza bez neviena akadēmiskā gada. Pēc tam strādāja par šefpavāri kolhoza ēdnīcā – baroja strādniekus un klāja godu galdus gan kāzās, gan bērēs.
Arī tagad, kad Laimas darbavieta ir pašas saimniecība, viņa atzīst, ka ļoti patīk cept dažādas garšīgas lietas – pīrāgus, cepumus, maizītes.
Zagorsku saimniecība vairāk ir specializējusies piena lopkopībā, bet Laima atzīst, ka ģimenē pat jaunākie bērni Arnis un Līga pienu nemaz tik ļoti nedzerot, vairāk pie sirds ir pilsētā pirktie jogurti. Nu ko, lai gotiņas dod vairāk piena, tad Zagorskiem būs vairāk naudiņas, par ko skolot bērnus un pirkt jogurtu.
