Straujās laika apstākļu maiņas un mūsu mitrais klimats reizēm rada ne tikai nelabu pašsajūtu, bet arī sadzīviskas neērtības, kādas noteikti patlaban izjūt visa Jelgava.
Straujās laika apstākļu maiņas un mūsu mitrais klimats reizēm rada ne tikai nelabu pašsajūtu, bet arī sadzīviskas neērtības, kādas noteikti patlaban izjūt visa Jelgava. Proti – peļķes, ar kurām noklātas pilsētas ielas. Es, piemēram, pie tām esmu pieradis (lidot taču nav lemts!), tiesa, līdz brīdim, kamēr pēkšņi uz mēteļa un biksēm neizjūtu aukstu dubļu dušu. Un tobrīd galvā rodas tikai viena vienīga doma: atkal muļķa kājāmgājējs steigā nav pamanījies turēties no ūdeņainās brauktuves pa gabalu.
Šķiet, ne mazāk muļķīgi jūtas arī smalkjūtīgs autobraucējs, kas, tāpat steigdamies savās darīšanās, parasti cenšas lavierēt pa ūdeņainajām iedobēm, lai nevienu neaptašķītu. Un tomēr arī viņam gadās… Acīmredzot citādi pa meža malkas ceļiem līdzīgām brauktuvēm pilsētā izbraukt nav iespējams, ja nu vienīgi, braucamrīku piespiežot kustēties ar līnijdroškas rāmās cienības ātrumu. Un, šķiet, ne viens vien braucējs, labu brīdi nervozi čammājoties bedrainā posmā, pēc tam kļūst izklaidīgs situācijās, kad satiksmes noteikumu neievērošanai var būt traģiskas sekas.
Starp citu, tam, kas godīgi maksā ceļa un vēl citus nodokļus, ir visas tiesības pārvietoties pa kārtīgām ielām, staigāt pa sausām ietvēm, neraizējoties par to, kā apmest līkumu ap kārtējo ūdenskrātuvi savā ceļā un kā neļaut sevi apšļākt, krustojumā veroties luksofora gaismās.
Savā ziņā par ielām un ietvēm atbildīgajiem dienestiem droši vien ir iemesls atrunām, ka Jelgava jau no laika gala atrodas zemā vietā, kur ūdeņi satek, turklāt pēc kara tā atjaunota uz vecās Mītavas gruvešiem, tāpēc ielu segums «staigā» un neļaujas līdzeni noklāties ilgstošākam laika periodam.
Protams, ielu salabošanai vajadzīgi pamatīgi līdzekļi, kurus atrast Jelgavas domniekiem nebūs viegli. Un neba nu citās Latvijas pilsētās ielas labākas. Taču, tā kā reģiona attīstības plāni likumsakarīgi, kā mēdz sacīt, sākas ar ceļiem un arī ar nākotnes pilsētvides iezīmēm, ikdienas gaitas pa Jelgavas ielām rosina arī pravietiskas pārdomas. Kas manai labsajūtai būtu tīkamāks – gaumīgas fasādes un zaļi parki vai drošība uz ielām? Vismaz lai tā būtu pārvietošanās bez notekūdeņu radītajām neērtībām. Skaidrs tikai, ka, ņemot par piemēru privātās dzīvesvietas iekārtošanas pieredzi, šajos plānos, īpaši, ja naudas pamaz, bet iekārtoties vajag ātri, agri vai vēlu «parādās» prioritātes. Teiksim, vāji apkurinātā «hruščovkā» šķirbaino «slēģu» vietā vispirms gribas ielikt kārtīgu logu (uz pasauli, ha!) un tikai pēc tam piekarināt glītus aizkarus.
