Pēdējo divu gadu laikā Latvijā degvielas cenas palielinājušās par aptuveni 25 procentiem. Ievērojami krasāk cēlušās naftas cenas pasaulē.
Pēdējo divu gadu laikā Latvijā degvielas cenas palielinājušās par aptuveni 25 procentiem. Ievērojami krasāk cēlušās naftas cenas pasaulē. Uz naftas produktu cenu kāpumu pasaules tirgū Latvija reaģēja ar divu līdz četru nedēļu novēlošanos. Ar to izskaidrojamas
dažādas «dīvainības» vietējā degvielas tirgū.
Piemēram, lauksaimniecības aktīvajā periodā pērn valdība pieņēma lēmumu pazemināt dīzeļdegvielas cenu, no 1. jūlija par 25 procentiem jeb 3 santīmiem litrā samazinot akcīzes nodokli dīzeļdegvielai. Tomēr pēc pāris mēnešiem, palielinoties pieprasījumam pēc dīzeļdegvielas, tās cena atjaunojās iepriekšējā līmenī.
Lai gan iepriekš cenas svārstībām visvairāk bija pakļauta dīzeļdegviela, pērnā gada beigās visbiežāk mainījusies prasītā maksa par 95. markas benzīnu. To analītiķi skaidro ar šīs degvielas popularitāti un naftas produktu tirgotāju piedāvātajām Ziemassvētku atlaidēm.
Šā gada sākumā, 17. janvārī, naftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) paziņojusi par to, ka no 1. februāra par 1,5 miljoniem barelu dienā tiks samazināta naftas ieguve. Tas nozīmē, ka vistuvākajā laikā arī Latvijā varētu sagaidīt naftas produktu cenu izmaiņas. Pašā gada sākumā jau paaugstinājās degvielas cena Amsterdamas un Roterdamas biržās…
Prognozes par degvielas padārdzināšanos tiek balstītas galvenokārt uz situācijas vērtējumu Eiropā. Taču naftas produktu cenu augsto līmeni Latvijā varētu ietekmēt arī iespējamais valdības lēmums par degvielas krīzes rezervju veidošanas principiem: tas degvielas tirgotājiem varētu prasīt papildu izdevumus, kurus segt galu galā vajadzēs patērētājiem.
Ierindas autobraucēji, kuru maciņi ir vistiešāk apdraudēti, kopš sākta gala mēģinājuši meklēt dažādas – gan nelegālas, gan arī legālas – iespējas «izbraukt lētāk». Ilgu laiku sevi par ieguvējiem uzskatīja tie autoīpašnieki, kuru braucamie aprīkoti ar dīzeļdzinējiem. Tomēr, kāpjot benzīna un arī dīzeļdegvielas cenai, daļa braucēju arvien vairāk sliecas tvertnēs pildīt sašķidrināto gāzi. Arī Jelgavā klāt nākušas vairākas gāzes uzpildes stacijas, kuru pakalpojumus daži iemanījušies izmantot pat sadzīves vajadzībām plītīm. Jo gāze ir salīdzinoši lēta.
Tomēr, acīmredzot, nekas pasaulē nav nestabilāks par cenām, jo arī šim degvielas veidam drīzumā «piegriezīs krānu»: Finansu ministrijā, apzinoties problēmu ar akcīzes nodokļa lielumu sašķidrinātai gāzei, kas tiek izmantota kā autodegviela, tiek domāts par akcīzes nodokļa likmes palielināšanu.
Nodokļa likmi sašķidrinātajai gāzei traucē palielināt tas, ka būs divas atšķirīgas nodokļa likmes šķidrajai gāzei – tai, kas tiek izmantota kā autodegviela, un tai, kas netiek izmantota šādā veidā. Šādā situācijā, protams, valsts kases pārraugi (ne jau gluži bez pamata!) uztraucas par to, ka nodokļu maksāšana nenotiks pietiekami godprātīgi.
Presē jau bija ziņots, ka Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) valde paziņojusi, ka sašķidrinātās gāzes izmantošana par autodegvielu pērn valstij radījusi aptuveni 5 miljonus latu zaudējumu. 2000. gadā gāze veidojusi 10 procentu mūsu valstī realizētās degvielas, un par šiem 10 procentiem degvielas valsts akcīzes nodokļa ieņēmumu veidā saņēmusi niecīgu summu. Tieši LDTA aicinājusi Finansu ministriju palielināt akcīzes nodokli sašķidrinātajai gāzei, ko lieto automašīnu darbināšanai.
Tātad pat ļoti iespējams, ka drīzumā piedzīvosim jaunu vispārēju cenu palielināšanos: degvielai (tai skaitā arī sašķidrinātajai gāzei) kļūstot dārgākai, paaugstinās transporta izmaksas, kas lavīnveidā izraisa patēriņa preču un pakalpojumu padārdzināšanos.
Tajā pašā laikā nav pilnīgi nekādu oficiālu garantiju, ka Latvijā tirgotā degviela nekaitē jauno automašīnu dzinējiem, apgalvo Latvijas pilnvaroto autotirgotāju asociācijas (LPAA) prezidents Jānis Pormalis.
Jauno automašīnu ražotāju uzrādītajās degvielas kvalitātes prasībās ir noteikta virkne parametru, kuriem jāatbilst dzinēju darbināšanai izmantojamajai degvielai, savukārt Latvijas likumdošana tirgotajai degvielai daudzus ražotāju noteiktos parametrus nepieprasa.
Iespējams, ka LDTA paziņojums, ka tās degvielas uzpildes stacijās tirgotā degviela nekaitē jauno automašīnu dzinējiem, ir patiess, taču šādas degvielas tirgošana ir tirgotāju laba griba un iniciatīva, bet nav pieprasīta likumdošanā, līdz ar to tās kvalitāte valstiski netiek garantēta. Vairāku automobiļu ražotājfirmu pārstāvji 2000. gada nogalē paņēma Latvijā tirgotās degvielas paraugus, lai pārbaudītu, vai tā nekaitē mūsdienīgajiem «Euro 3» un «Euro 4» dzinējiem, taču informācija par ekspertīzes rezultātiem netikšot publiski paziņota.
Kā norādīja LPAA prezidents, Latvijā tirgotā benzīna kvalitāte visumā uzskatāma par normālu jauno dzinēju vajadzībām, savukārt ar tirgotās dīzeļdegvielas kvalitāti pie mums tomēr ir problēmas – esot reģistrēti vairāki gadījumi, kad automašīna ar dīzeļdzinēju tiek bojāta. Degviela neesot tik slikta, lai radītu nepieciešamību veikt dzinēju kapitālo remontu, taču degvielas sūkņus, sprauslas un citas daļas degvielas sliktā kvalitāte varot ietekmēt.
Uzziņai
Patlaban akcīzes nodokļa likme svinu nesaturošam benzīnam par 1000 litriem ir noteikta Ls 160, svinu saturošam benzīnam – Ls 210, bet dīzeļdegvielai – Ls 100 par katriem 1000 litriem.
