Pienāk pie manis kāds vīrietis un jautā, vai nevēlos nopirkt viņa sirdi. Es apmulstu!
«Pienāk pie manis kāds vīrietis un jautā, vai nevēlos nopirkt viņa sirdi. Es apmulstu! Tad viņš lēnām velk no kabatas ārā atslēgas piekariņu sirds formā. Neprasot jau dārgi – tikai latu. Bet es atteicos, jo tā «sirds» bija nobružāta,» stāsta autobusa šoferis Ainars Gulbis.
Ainars jau ilgus gadus strādā par autobusa šoferi Kuldīgā, bet jelgavnieki viņu var redzēt pirmdienās un piektdienās, kad viņa maršruts ved no Alsungas uz Kuldīgu, tālāk uz Jelgavu un galapunkts – Rīga. Garo, balto autobusu patiesi ir viegli atšķirt no cita sabiedriskā transporta, jo jau pa gabalu pamanāmas neskaitāmās sirsniņas, kas rotā šofera kabīni.
Ainars stāsta, ka šī aizraušanās iesākusies nejauši: «Tas bija pirms gada, kad man kāda kolēģe, pirmo reizi iekāpjot manā autobusā, uzdāvināja mīksto mantiņu, kuru rotāja sirsniņa ar uzrakstu «I love you». Tolaik nekādu īpašu rotājumu autobusā nebija, piekāru šo mantiņu, un prātā iešāvās doma, kāpēc gan tādu labu ideju neizmantot. Katram šoferim taču autobusā ir kāds aksesuārs – citam dekoratīvie vimpelīši, citam uzlīmes, citam vēl kas, bet es nolēmu atšķirties no pārējiem. Vēl līdz šim brīdim neesmu redzējis autobusu, kurā arī būtu sirsniņas.»
Tā nu pamazām Ainars sāka no mājām pārvākt uz autobusu kaut kur savulaik iegūtas sirsniņas: «Dažas jau bija. Nezinu pat, kādiem mērķiem pirktas, bet šeit lieti noderēja. Vēlāk sāku iegādāties arī jaunas. Tikai ar vienu noteikumu, lai tās neatkārtojas. Kad citi kolēģi pamanīja aizraušanos, sāka dāvināt man dažādas sirsniņas. Tagad varu teikt, ka gada laikā to ir sakrājies ap tūkstoti. Grūti jau saskaitīt, bet pirms laba laika, braucot norīkojumā, kāda skolniece saskaitīja – iznāca pāri astoņiem simtiem. Nu šajā laikā divus simtus jaunu siržu noteikti esmu ieguvis.»
Tas pat ir apbrīnojami, kādas tik mantiņas baltajā autobusā var pamanīt, un visas tās ir sirds formā – krājkasīte, māla emblēmiņa ar šofera vārdu, atslēgu piekariņi, neskaitāmas uzlīmītes, piespraudītes, bildes rāmītis, akmens gabaliņš, «Oriflame» ziepes, balons, elektriskās lampiņas, lācītis, kas pie katra satricinājuma saka «I love you» un vēl neskaitāmas mantiņas, kurām pat grūti piemeklēt apzīmējumu.
Šoferis stāsta, ka ne reizi vien dzirdējis pasažierus runājam, ka šim autobusam gan laikam ir sirsnīgs vadītājs: «Jā, dažas sirsniņas man palīdzējuši iegūt arī pasažieri. Piemēram, reiz biju norīkojumā uz Ventspils jūrmalu, kur kāds braucējs atrada akmens gabaliņu sirds formā un uzdāvināja man. Vislielākie palīgi man ir kolēģi: ja izdodas kāds tālāks brauciens, vienmēr mēģina atvest kādu suvenīru sirds formā. Taču tas nemaz nav tik viegli. Draugi izbraukājuši dažādas valstis, bet kaut ko ļoti oriģinālu atrast ir grūti. Labas lietas var atrast arī Latvijā. Sāku ar Alsungas veikaliem, tad – Kuldīga, un vēlāk jau katra brauciena galamērķī izskrienu pa veikaliem un apskatu piedāvājumu. Ne jau vienmēr var visu atļauties. Nesen redzēju ļoti burvīgu zelta sirsniņu, bet tā diemžēl man nebija pa kabatai. Uzzināju, ka var arī uz autobusa uzkrāsot jauku sirsniņu, bet arī tas ir padārgi. Tā nu es lavierēju starp piedāvājumiem un iespējām. Cik ilgi tas turpināsies? Tiešām nezinu – drīz jau būs grūti atrast vietu, kur uzlīmēt, uzkārt vai piestiprināt jaunu sirsniņu.»
