Šogad piepildījās Kintijas Skujiņas, Jelgavas Amatu meistaru skolas direktora vietnieces mācību darbā, sapnis – viņa satika savu vārdamāsu.
Šogad piepildījās Kintijas Skujiņas, Jelgavas Amatu meistaru skolas direktora vietnieces mācību darbā, sapnis – viņa satika savu vārdamāsu.
Svētdienas vārdadienas gaviļnieces Kintijas vēlēšanās jau daudzus gadus bijusi atrast kādu meiteni ar tādu pašu vārdu, bet līdz pat šim gadam ar meklējumiem nav veicies. Reiz kādā sarīkojumā, jau vēlu vakarā viņai zvanījuši draugi un lūguši, lai viņa no turienes brauc uz kādu citu pasākumu, kurā ir vēl viena Kintija. Tā arī darījusi un sastapusi svinībās mazu, trīsgadīgu meitenīti – savu vārdamāsu. Abas no sirds priecājušās par tikšanos, bet interesantākais tikai sekojis. Kintija uzzināja, ka mazā meitenīte dzīvo ne tikai tajā pašā pilsētā, kur viņa, bet arī tajā pašā ielā un turklāt vēl arī mājā. Un jau trīs gadus viņas viena otru bieži vien redzējušas, bet par vienādajiem vārdiem gan nav nojautušas.
Jautāta, kāpēc vecāki meitai devuši tieši tādu vārdu, Kintija smaidot atzīstas: «Es jau sen cenšos pierunāt tēvu, lai pastāsta, bet viņš nesaka. Vienīgais, ko es zinu, ir tas, ka tētim jau studiju laikā kladēm malas bija aprakstītas ar šo vārdu, kāpēc – to viņš nesaka!»
Kintija ir patiešām sajūsmināta par savu vārdu, tāpēc arī ir par to daudz uzzinājusi, piemēram – tas radies no grieķu valodas. Medību dieviete Artemīda dzīvojusi Kintu kalnos un tāpēc ieguvusi iesauku Kintija.
