Mastā uz skolas jumta Latvijas karogs plīv patiesi cēli. Mazliet mulsinoši tas izskatās tur, kur kāts ievietots parastā, padomju laikus atgādinošā karoga turētājā.
Mastā uz skolas jumta Latvijas karogs plīv patiesi cēli. Mazliet mulsinoši tas izskatās tur, kur kāts ievietots parastā, padomju laikus atgādinošā karoga turētājā. Jūtos mazliet vainīga, ka šī metāla konstrukcija pie ēku fasādes man atgādina bijušos laikus. Jo kur nu ātrumā ņemsi citu, un par tik daudzām lietām taču sakām: cik tas bija labs, bet, redz, nolikvidēja.
Šoreiz nezin kāpēc liekas, ka skolai vajadzētu visu jaunu – ne vien karoga kātu un mastu, bet arī izjūtu, attieksmi, zināšanas. Bet jauni pagaidām ir tikai likuma «Par Latvijas valsts karogu» grozījumi.
Diskusija par to, vai valsts karogs būtu izliekams kaimiņvalstu Neatkarības dienās, vispār neizraisījās – tik pašsaprotami ir atbalstīt un priecāties kopā ar tautām, kam aizvadītajā gadsimtā liktenis bijis līdzīgs. Tikai pie mācību iestādēm šajās dienās nekas nemainīsies…
Bet par to, ka valsts karogam turpmāk nepārtraukti jāplīvo pie visām valsts un pašvaldību skolām, varēja jaust izglītības darbinieku lielu neapmierinātību. Taču, raduši visu darīt pamatīgi, rūpīgi un motivēti, viņi nepaspēja pat īsti paust savu attieksmi. Galu galā, tā neapmierināti par valsts karoga izkāršanu runājot, var vēl kaut ko neprecīzi pateikt… Tie, kas masu informācijas līdzekļos runāja vai rakstīja, lielum lielā vairākumā nebija skolotāji.
Taču izglītības darbinieku atbildes uz konkrētu jautājumu «Ko jūs par to domājat?» bija neizpratnes un pat sarūgtinājuma pilnas. Viņi centās argumentēt savu viedokli, uzsverot gan cieņu pret valsts simbolu, kas nebūtu novalkājams ikdienā, kas nav ne svētku, ne atceres, ne sēru diena, gan pragmatiski rēķināja, ka pašvaldībai Jelgavā vien vajadzēs vairāk nekā 3000 latu gadā, lai godam nodrošinātu ne vien likuma izpildi, bet arī godbijību pret karogu, kam jāplīv neizbalējušam, nenoplukušam un nenoskrandušam.
Par patriotisko audzināšanu neviens pat elpu nepaspēja ievilkt, tik ātri klāt bija likuma spēkā stāšanās datums! Kāpēc likums stājās spēkā 10. februārī? Te nu var domāt visādi, jo tā ir sestdiena, brīvdiena skolēniem un skolotājiem, kas citkārt nemaz nebūtu mudināmi sarīkot svinīgu karoga pacelšanas brīdi, visiem audzēkņiem klātesot. Tagad valstī nozīmīgais notikums aizritēja, domājams, vien skolas administrācijai un tehniskajam darbiniekam rūpīgi izliekot karogu pie savas mācību iestādes uz mūžīgiem laikiem.
Varbūt skolēni kādā skaļi neizteiktā domā nemaz nebija vēlami šajā brīdī? Citādi jau tā nebūtu brīvdiena. Kāda direktore teica – biju domājusi sarīkot svinīgu skolas pasākumu, bet tad tas būtu vai nu agrāk, vai nu vēlāk par noteikto datumu. Un tad varētu pārmest likuma burta neievērošanu. «Tagad mums liegta iespēja skolā skaisti uzvilkt valsts karogu,» skuma cita skolas vadītāja. Tie, kuriem šī iespēja palikusi – privātās mācību iestādes – ir apmierināti, jo «skolēnu apziņā šo simbolu nedrīkst devalvēt». Academia Petrina mums pilsētā ir tikai viena!
