Aivars Avenieks ir starptautisko kravu pārvadājumu šoferis un motokrosa līdzjutējs ar stāžu.
Aivars Avenieks ir starptautisko kravu pārvadājumu šoferis un motokrosa līdzjutējs ar stāžu.
Dubļi, motoru rūkoņa un elpu aizraujošs ātrums – tas viss raksturīgs sporta veidam, ko sauc par motokrosu. Aivars ir tā fans un, kā pats teic, ar nopietnu stāžu. Jau skolas gados, kad draugam gājis līdzi uz treniņiem, saslimis ar šo sporta veidu un joprojām nav atlabis. Esot gan nedaudz skumji, ka pats nav sācis nopietni trenēties, bet tas netraucē just līdzi mūsējiem gan tepat Latvijā, gan aiz valsts robežām. Tās esot izjūtas, ko nevar izstāstīt.
«Es sekoju līdzi sportistiem un izjūtu katru veiksmi un neveiksmi, tā it kā pats stūrētu,» stāsta Aivars. Viņš ar nožēlu domā par to, ka Serģis un Rasmanis gan esot pelnījuši lielāku atdevi no mūsu valsts vadītāju puses. Viņaprāt, pie mums nedomājot par neolimpisko sporta veidu pārstāvjiem, aizbildinoties ar to ne tik lielo popularitāti. Lai nu kā, bet latvieši ir lieli motokrosa fani. Par to liecinot arī sen neredzēti paziņas, kurus Aivars satiek motosporta sacīkstēs kaut kur Nīderlandē, Francijā vai citviet aiz valsts robežām.
Aivars priecājas, ka Latvijai aug jaunā motokrosistu paaudze, ko pierāda sacensības, kurās startē pat piecgadīgi bērni. Viņu vecāki pēc kļūmēm mazos stutējot un sēdinot atkal un atkal uz braucamajiem.
Arī savu darbu Aivars varot pieskaitīt pie sava veida vaļaspriekiem, jo sevi uzskata par tehnisku cilvēku, – viņa darbs vienmēr bijis un būšot saistīts ar mašīnām. Daudzus gadus nobraukājis ar vieglajiem auto, tagad stūrē lielo, smago «Volvo». Strādājot starptautisko pārvadājumu uzņēmumā, izbraukāta visa Eiropa. Arī desmitgadīgais dēls Ēriks vasaras mēnešos dodas tēvam līdzi, un tā ir lieliska iespēja gan parādīt citas zemes, gan vienkārši būt ar dēlu kopā, jo ikdienā ģimenei atvēlētais laiks diemžēl ir niecīgs, jo Aivars ir nepārtrauktā ceļā.
