1986. gadā Lielbritānijā liellopiem tika atklāta jauna neiroloģiska slimība – liellopu sūkļveida encefalopātija jeb BSE.
1986. gadā Lielbritānijā liellopiem tika atklāta jauna neiroloģiska slimība – liellopu sūkļveida encefalopātija jeb BSE. Tās izpausmes: slimā govs nestabili stāv, streipuļo, nespēj pārvietoties, kļūst agresīva, zaudē svaru. Slimību nav iespējams laikus atklāt, bet, kad parādās tās ārējās pazīmes, ir jau par vēlu. Slimības inkubācijas periods liellopiem ir no 40 līdz 50 mēnešiem. Zāles tās ārstēšanai vēl nav atklātas, un dzīvnieks neglābjami iet bojā.
Cēlonis – kaulu milti
Zinātnieki uzskata, ka slimību izraisījusi pēc bezatlikuma tehnoloģijas ražoto dzīvnieku kaulu miltu izmantošana liellopu barībā. To izbarošana, mākslīgi pārvēršot zālēdājus par gaļēdājiem, radīja iespēju masveidā inficēties ar BSE slimo dzīvnieku organismā esošo prionu.
Prions ir ļoti niecīgs, parastā mikroskopā nesaskatāms. Tas nav ne baktērija, ne vīruss, bet gan nervu šūnā esošā olbaltuma molekulas defekta forma, kas spēj vairoties un iznīcināt nervu šūnas. Prioni burtiski «izēd» slimā dzīvnieka smadzenes. Tie ir ļoti izturīgi apkārtējā vidē un, pat sterilizējot vai sasaldējot augstā temperatūrā, neiet bojā.
Nav noteikta viedokļa par slimības inkubācijas periodu. Ja tas ir līdz desmit gadiem, tad var uzskatīt, ka sērgas draudi, sākot no 1990. gada, kad tika veikta virkne slimību ierobežojošu pasākumu, aizliedzot kaulu miltus lietot lopkopībā, likvidējot slimos liellopus, slēdzot robežas liellopu gaļas un tās izstrādājumu izvešanai no epidēmijas skartajiem apgabaliem, ir nobremzēti. Bet, ja inkubācijas periods, kā prognozē daļa zinātnieku, ir divdesmit gadu, tad šajā desmitgadē vēl var būt miljoniem upuru.
No kā brīdināja veterinārārste
Vācu veterinārārste M.Herbsta, strādājot otrajā lielākajā Eiropas lopkautuvē, kas atrodas Bādbramštetē, 1994. gada aprīlī intervijā brīdināja, ka desmit gadu laikā veiktie eksperimenti pierādījuši, ka arī cilvēki var inficēties, ēdot slimu liellopu gaļu (pētījumi izdarīti astoņdesmito gadu sākumā, kad BSE Eiropā vēl neplosījās). Kad notika intervija, BSE oficiāli bija piemeklējusi jau 120 000 liellopu un turpināja strauji izplatīties. Bet kautuvē, kur strādāja M.Herbsta, dzīvniekiem ar BSE simptomiem diagnosticēja tikai locekļu iekaisumu, un inficētā gaļa kopā ar pārējo gaļu nonāca tirdzniecības tīklā… Veterinārārstes brīdinājumi palika neievēroti, bet viņu pašu pārcēla uz citu nodaļu.
1920. gadā tika aprakstīta Kreicfelda – Jakoba slimība (KJS) jeb cilvēka sūkļveida encefalopātija. Tās inkubācijas periods ilgst no trijiem līdz 12 mēnešiem, un slimība nav ārstējama. Ārste brīdināja, ka ar sūkļveida encefalopātijām, pie kurām pieder gan KJS, gan BSE, var inficēties, ne tikai ēdot slimu mājas un meža dzīvnieku gaļu, bet arī lietojot vakcīnas, kas izdalītas no slimo govju hipofīzes. Dzīve to jau bija pierādījusi ļoti nežēlīgā veidā ar slimības gadījumiem Indijā pēc prettrakumsērgas potes un vairākiem ar BSE inficētiem augšanas hormonu terapiju izgājušiem bērniem Francijā… (kopš 1985. gada pasaulē izmanto tikai sintētiski iegūtu hormonu). Cilvēki inficējās, lietodami uzturā ar BSE slimu liellopu gaļu, sērga strauji izplatījās. Beidzot pasaule aptvēra, ka «trako govju slimība», ēdot slimas govs gaļu, draud ar nāvi arī cilvēkiem.
Slimība turpina izplatīties
Dzīvnieku kaulu miltu lietošana lopbarībā izraisījusi vienu no lielākajām saimnieciskajām katastrofām Eiropas lopkopībā. Tās sekas un nodarītais posts ir grūti paredzams un aprēķināms. Ir aizdomas, ka ar šo sērgu slimo arī aitas, kas tikušas barotas ar dzīvnieku kaulu miltiem. Tām slimības inkubācijas periods ir 24 mēneši, un ir pierādījumi, ka inficētas var būt arī ganības. Nevar simtprocentīgi apgalvot, ka BSE izraisītājs neizplatās arī ar donoru asinīm. Pasaules Veselības organizācija (WHO) brīdina, ka BSE var izplatīties visā pasaulē. Neesot iespējams dokumentēt, kur nonākusi inficētā gaļa, tās izstrādājumi un dzīvnieku kaulu milti no epidēmijas skartajiem rajoniem.
Eiropas Komisijas (EK) loceklis Francs Fišlers aicinājis «dot dabai izdevību, jo nav pieņemams, ka govis tiek pārvērstas par gaļēdājām, izbarojot tām ciltsmāsu un citu dzīvnieku kaulu miltus». EK pieņem radikālu lēmumu par liellopu, kuri vecāki par 30 mēnešiem un kuriem nav pārbaudīta inficēšanās ar BSE, likvidēšanu epidēmijas rajonos, lai izvairītos no šo dzīvnieku iekļūšanas barības ķēdē. Šis plāns attiecas uz aptuveni diviem miljoniem liellopu.
Pašlaik Latvijā aizliegts ievest govju, aitu un kazu gaļu, tās izstrādājumus un šo gaļu saturošus produktus, visu sugu dzīvnieku barību (izņemot suņu, kaķu un citu mājas dzīvnieku, kažokzvēru un zivju barību), kas satur dzīvnieku izcelsmes olbaltumus, izņemot piena un zivju olbaltumus, no Beļģijas, Francijas, Nīderlandes, Dānijas, Šveices, Portugāles, Luksemburgas, Lihtenšteinas, Lielbritānijas, Īrijas, Spānijas, Kuveitas un Vācijas.
Te nu zirgam smiekli nenāk…
Rietumeiropā patērētāju uzticība liellopu gaļai ir būtiski samazinājusies.
Steika cienītāji sāk pievērsties neierastākam, bet drošākam uzturam. Arvien lielāku popularitāti gūst zirga gaļa, no kuras, tāpat kā no liellopu gaļas, var pagatavot desas, steiku, gulašu.
Zirga gaļa bija ļoti populāra grūtajos kara un pēckara gados. Tai ir neliels tauku procents, tāpēc tā ir veselīgāka par cūkgaļu. Vācijā kilograms zirga gaļas filejas maksā aptuveni 35 markas, un tirgotāji lēš, ka pieprasījums turpinās augt.
Protams, attieksme pret dzīvniekiem dažādās valstīs ir ļoti lokāla, un dažādas tautas pret tiem izturas visai atšķirīgi. Latvijā zirgs nekad nav bijis gaļas lops, taču daudzviet pasaulē, piemēram, Islandē, ir lieli gaļas zirgu ganāmpulki…
Pēcvārds latviešu mierinājumam
Latvijas dzīvniekiem BSE nav konstatēta, bet veterinārārsti ir iepazīstināti ar slimības klīniskajām pazīmēm. Tās ir spilgti izteiktas un palaist garām ir neiespējami.
Mūsu zemnieki saviem ganāmpulkiem no Rietumeiropas ir ieveduši diezgan daudz šķirnes liellopu. Arī ar tiem līdz šim viss ir bijis kārtībā. Audzēšanai Latvijā atļauts ievest mājlopus tikai no tiem apgabaliem, kurus nav skārusi sērga, turklāt liellopi nedrīkst būt baroti ar dzīvnieku izcelsmes barību.
Atliek tikai ieteikt Latvijas tūristiem, kas apmeklē epidēmijas skartos rajonus, neaizrauties ar nezināmas izcelsmes bifštekiem piepilsētu krodziņos. Drošs paliek drošs…
