Mēģinājumi dažas nedēļas pirms vēlēšanām uzlabot kādas partijas reitingu ir bīstami. Par tiem var nākties samaksāt ne tikai ar potenciālo vēlētāju neizpratni, bet arī ar pašu reitingu krišanos.
Mēģinājumi dažas nedēļas pirms vēlēšanām uzlabot kādas partijas reitingu ir bīstami. Par tiem var nākties samaksāt ne tikai ar potenciālo vēlētāju neizpratni, bet arī ar pašu reitingu krišanos. Tomēr arī populisms mēdz būt dažāds. Jo gudrāki politiķi, jo gudrāku metodoloģiju viņi izvēlas jauna elektorāta piesaistīšanai. Un otrādi: jo viņiem lielāks saprāta deficīts, jo lētāku populismu viņi atļaujas. Latvijas Zemnieku savienības (LZS) un LSDSP Domes deputātu otrdien sasauktā ārkārtas pilsētas Domes sēde par neuzticības izteikšanu maksātnespējīgā STU administratoram Aigaram Lūsim ir spilgts piemērs bērnišķīgam populismam, kura vienīgais iespējamais rezultāts ir atbalstītāju novēršanās no šīs izrādes iniciatoriem.
Sacelt jezgu un sasaukt ārkārtas Domes sēdi vēl nav nekāda māksla. Gribējās dzirdēt kaut vienu argumentu no Harija Veģera vadītās padomes, kas pārrauga pašvaldības uzņēmumu darbu. Bet – nekā! Izrādās, ka padome bija paredzējusi tikties tikai otrdien ap pusdienlaiku, bet ārkārtas Domes sēde, kā zināms, notika otrdienas rītā. Deputātu kungi pa savu «domniekošanās» laiku vairāku gadu garumā tā arī nav paspējuši aptvert likumdošanas normas, kas reglamentē Domes ārkārtas sēdes sasaukšanas kārtību. Vai tiešām tas ir tik sarežģīti vai arī tikai kārtējo reizi apliecina abu partiju deputātu kompetences līmeni? Un kaut kā negribas ticēt, ka H.Veģeris spēj bezkaislīgi pārraudzīt STU darbību, ņemot vērā, ka viņš ir a/s «Jelgavas Cukurfabrika» («JC») ģenerāldirektors, bet «JC» pārdod siltumenerģiju STU. Iemeslu šaubām par to rada arī apstāklis, ka saskaņā ar STU aplēsēm no 1994. gada līdz STU pasludināšanai par maksātnespējīgu pagājušā gada vidū STU soda naudu procentos Cukurfabrikai nomaksājis vairāk nekā 376 tūkstošus latu. Ar šo summu gandrīz pietiek Lielupes abu krastu siltumapgādes sistēmu savienošanai, kas, iespējams, pat ļautu samazināt tarifus, par kādiem patērētājiem tiek pārdota siltumenerģija.
Protams, ar šo nepilnas 20 minūtes ilgušo Domes sēdi priekšvēlēšanu «šovs» nebeigsies un, visticamāk, turpināsies atsevišķu partiju mēģinājumi pacelt savu «pakritušo» reitingu. Tikai var gadīties, ka vēlētājs pa šiem grūtajiem gadiem ir kļuvis gudrāks un vairs nekrīt ap kaklu visādiem banānu solītājiem. Tā ka būtu jābeidz siltumenerģijas patērētāju interešu aizstāvības imitācija, uz to vairs neviens neuzķersies. Tāpat skaidrs, kādi ir deputātu kandidātu īstie mērķi. Pēdējā laikā tos var lasīt viņu sejās. Un cilvēki to redz.
