Vēlos brīdināt jelgavniekus, kas grib ziemai iegādāties malku. Varbūt kāds no manām kļūdām mācīsies un būs uzmanīgāks nekā es.
Vēlos brīdināt jelgavniekus, kas grib ziemai iegādāties malku. Varbūt kāds no manām kļūdām mācīsies un būs uzmanīgāks nekā es.
Paziņa, protams, labu gribēdama, pastāstīja, ka uz ielas klāt pienācis vīrietis sirmiem matiem vārdā Juris un piedāvājis sausu skaldītu malku par Ls 6 sterā. Biju ar mieru un zvanīju Jurim uz Olaini. Sarunājām, ka jāpērk desmit steri, jo viņam neesot izdevīgi vest piecus. Pierunāju kaimiņus iegādāties pārējos piecus sterus. Kaimiņi – divi pensionāri – bija tīri apmierināti – malciņa nebūs jāskalda.
Un tad arī viss sākās. Malka tika atvesta norunātajā laikā un dienā. Piebrauca smagā mašīna ar zilu būdu, vīru vairāk nekā vajag. Kaimiņiem neskaldīta, man skaldīta malka, lai varot atšķirt, cik kuram ir! Atdevu naudu, bet pavadzīmi nesaņēmu (pašam esot mežs ar visām izvešanas atļaujām). Tad, kad malku bijām sakrāmējuši šķūņos, sapratām – ne malciņas, ne naudiņas. Kopā bija atvesti pieci steri. Mierā, protams, nelikos, bija kauns no vecīšiem, un devos pie Jura uz Olaini. Lūdzu, lai atved nokrāpto malku, jo naudu taču bijām samaksājuši. Solījumi tika doti, bet malciņu joprojām gaidām.
Ziema vēl nav galā, bet kurināmais beidzies. Varbūt kādam ir zināms šis afērists? Esiet modri un nepērciet malciņu no Jura, kas dzīvo Olainē! Ticiet man, ziemā, aukstā dzīvoklī nemaz nav patīkami!
Apkrāptā malkas pircēja
