Jāņa Čudas 85 gadu jubilejas izstāde pilsētas kultūras namā īpaši pārsteigs tos, kas acīmredzamajā sev apkārt meklē telpiski «pareizu» bilžu atspulgu – kā paša domu un iespaidu mājoklī, kā pieņemts.
Jāņa Čudas 85 gadu jubilejas izstāde pilsētas kultūras namā īpaši pārsteigs tos, kas acīmredzamajā sev apkārt meklē telpiski «pareizu» bilžu atspulgu – kā paša domu un iespaidu mājoklī, kā pieņemts.
Jāņa Čudas darbos it kā nav nekā neredzēta. Pats jubilārs teic, ka gleznojis ikdienā darāmos darbus, simtiem reižu redzētas vietas un sejas. Tomēr, pat tikai uzmetot skatu plakaniski stūrainajiem tipāžiem kulšanas talku vai akmeņu skaldīšanas darbos kā rituālā iegrimušiem, šķiet, ka gleznās apstājies laiks. Ne velti lielāko atzinību J.Čuda izpelnījies ar saviem portretiem un ne velti viņam bieži lūgts piemiņai uzgleznot pārdošanai vai sabrukšanai nolemtas mājas. Valdzinošā pasaules redzējuma iespaidā Džemma Skulme savulaik gādājusi par Jelgavas Tautas gleznošanas studijas dalībnieka darbu izstādīšanu Maskavā.
Jānis mākslinieka ceļu nav gājis augstās skolās, paša vārdiem, bijis tikpat spītīgs kā novadnieks piebaldzēnietis Kārlis Miesnieks, kuru jubilārs atzīst par savu vienīgo skolotāju. Daudz ceļu plenēra izbraucienos mērots kopā ar Visvaldi Garokalnu. Un velti bijušais studijas vadītājs pūlējies sava skolnieka tēlu savrupajai pasaulei piemērot akadēmiski kompozicionālos rāmjus. J.Čuda vienmēr «mālējis» pēc paša gribēšanas un saprašanas.
Viņš joprojām gruntīgi saimnieko savās lauku mājās Madonas pusē, dzimšanas dienas svinībās gara brāļus no Jelgavas studijas cienādams ar sulīgiem stāstiem iz notikumiem no dēkpilnās dzīves un paša raudzētu ābolu vīnu.
