2001. gads noteikti iezīmēs jaunu un svarīgu lappusi Jelgavas vēsturē: beidzot ir sācies reāls darbs pie «Dalkia» investīciju piedāvājuma.
2001. gads noteikti iezīmēs jaunu un svarīgu lappusi Jelgavas vēsturē: beidzot ir sācies reāls darbs pie «Dalkia» investīciju piedāvājuma (lai arī pagaidām nav zināms, kāds būs rezultāts), jau ir sākti Lielupes tilta rekonstrukcijas priekšdarbi, šogad tiks sākts pilsētas ūdensapgādes sistēmas rehabilitācijas projekts. Tie ir tikai daži lielākie šajā gadā iecerētie notikumi, taču, protams, pats būtiskākais notikums risināsies 11. martā, kad jelgavnieki pašvaldību vēlēšanās balsos par nākamajiem pilsētas saimniekiem. Tieši no viņiem lielā mērā būs atkarīga minēto projektu realizācijas efektivitāte un pilsētas attīstība kopumā. Protams, 17 deputātu kandidātu saraksti noteikti apgrūtinās vēlētāju izvēli – pilsētā ir uzradušies līdz šim nepazīstami un nepārbaudīti spēki, un pastāv iespēja, ka viņu rīcība pēc ievēlēšanas Domē var neatbilst vēlētāju prognozēm. Tāpēc var teikt, ka Jelgava zināmā mērā atrodas krustcelēs un pēc 11. marta kļūs skaidrs, pa kādu ceļu pilsēta aizies. Sarunā ar Modri Sprudzānu savu partiju piedāvājumus pilsētas attīstībai klāsta Jaunās kristīgās partijas pārstāvis Juris Kaminskis, Tautas partijas deputātkandidāts Valdis Sutens, Valdis Grinbergs no partijas «Tautas mantojums» un Viktors Valainis no Zemgales partijas.
Sāksim ar līdzekļiem, ar kuru palīdzību jūsu pārstāvētās partijas cer uzlabot situāciju Jelgavas budžetā.
J.Kaminskis: Pilsētas budžets ir tāds, kāds tas ir. To mēs labi redzam savās ģimenēs – ja mūsu ienākumi ir 40 latu, tad jāplāno, kā pa šiem 40 latiem izdzīvot; bet, ja tie ir 500 latu, plānojam, kā iztikt ar šo summu. Tāpat ir arī ar pilsētas budžetu. Kad pirms nepilniem diviem gadiem stājos Domes priekšsēdētāja vietnieka amatā, par būtiskāko uzskatīju Siltumtīklu problēmu. Atrisinot to, es redzēju ievērojamas iespējas, kā pilsētai izkulties no parādu bedres. Dome budžetā Pasaules Bankas kredīta atmaksai ieplānojusi 1,3 miljonus latu. Piesaistot investīcijas, pie kā pašlaik tiek strādāts ar potenciālo investoru «Dalkia», mēs varētu rast ievērojamu budžeta atvieglojumu. Līdz ar to līdzekļus būtu iespējams izlietot citām ne mazāk sasāpējušām vajadzībām – 2. ģimnāzijas sporta hallei, estrādes pārvietošanai uz Pasta salu, ielu sakārtošanai un apgaismošanai, kā arī daudzām citām jomām. Daļu no šīs budžetā ieekonomētās naudas varētu novirzīt dotācijām tarifa samazināšanai.
Mūsu partija savā programmā paredzējusi izveidot konsultatīvo padomi, kurā ietilptu uzņēmēji, ekonomisti, juristi. LLU studenti un mācībspēki, kas dotu padomus tautsaimniecības attīstībai, un jāizskata nodokļu politika par labu pašvaldībai.
V.Sutens: Lai attīstītu uzņēmējdarbību un papildinātu pilsētas budžetu, ir jāakcentē trīs apstākļi. Pirmkārt, valsts politika. Mēs nevaram pilsētā noteikt kādu prioritāti, ja nezinām, kādas būs valsts nostādnes. Piemēram, nevaram attīstīt tūrismu, ja valsts attīstīs ražošanu. Otrkārt, pilsētai ir jāpārņem un jāattīsta nodokļu iekasēšana. Tā mēs iegūtu 20 – 25 kalendārās dienas. Un šī nauda būtu precīzi izlietojama, iegūstot papildu procentus. Treškārt, svarīgi būtu piesaistīt valsts neatmaksājamās investīcijas, jo Latvijā ir ļoti daudz investīciju programmu. Pilsētai ir pārāk liels kredītu slogs, un vairāk ir «jāspiež» uz neatmaksājamajām investīcijām, jo parējās programmās ir liela līdzdalības daļa.
V.Grinbergs: Es domāju, ka pilsētas budžets tā uzreiz nepalielināsies, un līdzekļi, kas ienāk budžetā, ir jāizlieto taupīgi un sapratīgi. Mani vairāk šajā sakarā interesē Siltumtīkli (STU). Uzņēmuma rehabilitācijas sekas pilnībā ir atklājušās tikai tagad, janvārī, kad «izlēca» augstie rēķini. Un atgūšanās nebūs tik ātra. Mana paaudze noteikti ne un varbūt pat mūsu bērni nevarēs atgūties. Vai akciju sabiedrība būs risinājums? Nezinu. Ja rehabilitācijas projektā ieguldīti miljoni, jābūt arī atdevei. Lai ātrāk tiktu galā ar savām nekārtībām, vajadzētu ņemt piemēru no igauņiem. Viņi izmanto pasaulē pārbaudītas metodes, kas «strādā». Ņemot kredītus, jādomā, kā varēs šo naudu atgūt.
STU jautājums ir aktuāls katru dienu. Tas nav apvainojums pilsētai, taču es uzskatu, ka to neviens nekontrolē. Tarifs ir audzis nesamērīgi, un te jādara kaut kas būtisks.
Runājot par investīcijām, jāsaka, līdz ar jaunās Domes ievēlēšanu uzreiz neradīsies investori, kas atvērs jaunas ražotnes un radīs jaunas darbavietas. Tas tik strauji nenotiek, tā nav kinofilma.
V.Valainis: Runājot par līdzekļu piesaisti pilsētai, jāsāk ar administratīvi teritoriālo reformu, kuras rezultātā būs iespēja attīstīties tā saucamajai provincei. Saimnieciskā darbība uzlabosies ne tikai reģionu centros, bet arī to iekšienē. Valdošās partijas pie tā jau strādāja, bet nezin kāpēc šis darbs tika pārtraukts. Ja reforma virzīsies tā, kā ir paredzēts, es saskatu attīstības iespējas. Tad varētu līdzsvaroties Rīgas un pārējo pilsētu attīstība.
Otrkārt, līdzekļu pārdale starp pašvaldību un valsti. Pašlaik tā ir netaisnīga. Pašvaldību budžets samazinās jau kopš 1995. gada, un no 24% no kopbudžeta sešu septiņu gadu laikā esam nonākuši līdz 16%. Tas nav pieņemams pašvaldībām! Mums ir deleģētas funkcijas, bet tās nevaram pildīt vienkārša iemesla dēļ – nav līdzekļu. Tā ir valdošo partiju politika.
Runājot par līdzekļu piesaisti, es negribētu piekrist «Tautas mantojuma» pārstāvja sacītajam. Šogad ap 50 miljoniem latu no budžeta paredzēts integrācijai Eiropas Savienībā (ES). Ir arī ES PHARE programma ar 30 miljoniem eiro šajā gadā, ISPA programma ar vairāk nekā 47 miljoniem eiro, kuras līdzekļu sadalījums jau ir zināms, un te ir runa par Jelgavas ūdensapgādes sistēmas rehabilitāciju. Bez šaubām, paredzēts arī līdzfinansējums 25% apmērā. Vēl ir arī SAPARD programma, ja nemaldos, 22 miljoni eiro. Mūsu jaunajai Domei pie tā būtu jāstrādā, jo šo līdzekļu piesaiste ir reāla.
Visbeidzot – reģioniem ir jāpārņem savā pārziņā nodokļu administrēšana.
Jūs pieminējāt investīcijas, bet vai jūsu pārstāvētās partijas ir iecerējušas veikt pasākumus, lai veicinātu investīciju piesaisti Jelgavai?
V.Valainis: Protams, ne pašvaldība, ne valsts nevar likt uzņēmējam radīt darbavietas un strādāt. Būtisks ir jautājums par vidi, kurā darbojas uzņēmējs, lai viņš var ieguldīt līdzekļus un būt drošs, ka būs arī atdeve. Ir jābūt vietai, kur uzņēmējs var būvēt vai īrēt biroju ar visām nepieciešamajām ērtībām. Un tad, kad nepieciešamā infrastruktūra ir radīta, ir cerības, ka uzņēmējs arī šeit strādās, nevis dosies uz Rīgu. Attiecībā uz fondiem mums jābūt precīzai informācijai. Dažādas programmas tiek koordinētas ar dažādu ministriju starpniecību, bet uzņēmējs nezina par tām, tāpēc viņš ir jāizglīto. Arī uzņēmēju izglītošana ir ļoti būtiska. Pašvaldībai jāzina, kādus līdzekļus uzņēmēji var piesaistīt, citādi būs tāpat kā ar G – 24 kredītu, kas tika novirzīts ne tur, kur vajag, un mēs to vairs nevaram atgūt. Dome šos procesus var reāli ietekmēt.
V.Grinbergs: Nav grūti piesaistīt investīcijas, bet jāprot tās pareizi izmantot. Jelgavā ir labi redzams, pie kā tas ir novedis. Nav jēgas nepamatoti piesaistīt līdzekļus, ja tos pēc tam nevar atdot. Lai Jelgavā nāktu investori, jābūt sakārtotai videi, kā jau tika minēts. Bet kas ir noticis Jelgavā pēdējo desmit gadu laikā? Sagrauti uzņēmumi. Vai tad uz šādiem mūriem kāds nāks? Jā, pavīdēja kaut kādas domas par RAF, taču kādam par to visu ir jācīnās. Nevar Rīga viena pati attīstīties, jāstrādā, lai arī Jelgavas puse attīstītos. Bet ir jāzina, ko mēs gribam. Es neticu, ka tikai ar investīciju piesaistīšanu vien mums sāksies «zelta» dienas. Tā nebūs.
V.Sutens: Prioritāri divi jautājumi. Investīciju piesaistīšana ir ļoti būtiska, tas ir viens. Otrais ir informācija. Jābūt informācijas apmaiņai par visām iespējamajām piesaistēm un fondiem. Trešais jautājums ir infrastruktūra. Es nezinu, tas ir labi vai slikti, ka atrodamies 40 kilometru attālumā no Rīgas, taču mums ir jāsakārto infrastruktūra, jo Rīga izpletīsies agri vai vēlu. Varbūt pēc pieciem, varbūt pēc desmit gadiem arī Jelgavā ienāks ražotāji, tirgotāji un pakalpojumu sniedzēji. Noteikti mums ir jāņem investīcijas no Eiropas pirmstrukturālajiem fondiem, un mūsu saraksts ir par to.
J.Kaminskis: Pārsvarā tika pieminētas ārvalstu investīcijas, bet ļoti plašas investīcijas slēpjas tepat uz vietas – gan Jelgavas, gan arī Latvijas uzņēmējos. Minēšu saikni, kuru realizēt daudzviet pašreizējai Domei nav izdevies, jo visi ir baidījušies atdot kaut ko noprivatizēt par velti. Nevar būt tā, ka pašvaldība izrāda vēlēšanos attīstīt kādu objektu, bet finansējuma «apakšā» nav. Ir jābūt plānveidīgai pilsētas attīstībai, kad pašvaldība tiešām redz, kā tā spēs finansēt atsevišķus objektus. Ja tas nav pa spēkam, tad šie objekti pēc iespējas ātrāk un efektīvāk jāprivatizē vai arī jānodod ilgtermiņa nomā, jo tikai tad uzņēmēji būs ieinteresēti pēc iespējas vairāk ieguldīt šajā objektā. Tā sakārtojas pilsētas vide, infrastruktūra utt.
Jāatzīmē arī negatīvais, kas ir valstī. Mums ir speciālās ekonomiskās zonas – Liepājā, Rēzeknē. Protams, ārvalstu investors meklē nodokļu atlaides, viņš labāk ies uz Liepāju vai Rēzekni, jo tur būs speciāli radīti apstākļi. Līdz ar to pārējās Latvijas pašvaldības ir mazliet apdalītas, un tām ir grūtāk piesaistīt investoru.
Neapšaubāmi svarīga nozīme Jelgavas attīstībā ir Rīgas tuvumam. Ap 15 tūkstošiem jelgavnieku dodas strādāt uz galvaspilsētu, tādēļ Jelgavai bieži tiek piedēvēts guļamvagona statuss. Tiek ieteikts attīstīt gan lielražošanu, gan pakalpojumu jomu, sak, lai jau tie cilvēki pelna naudu Rīgā, ka tikai tērē Jelgavā. Kāda ir jūsu pārstāvētās partijas vīzija pilsētas attīstībai šajā kontekstā?
J.Kaminskis: Tas ir intere-
sants jautājums, jo vēl netālajos «ne – neatkarības» gados PSRS laikā Jelgavā bija spēcīgi attīstīta ražošana. Šodien vienai kūp dūmenis, citai – ne. Un rodas jautājums, vai kāds ir spējīgs attīstīt ražošanu šajās rūpnīcās, kas ir bankrotējušas vai daļēji bankrotējušas. Pašvaldība diez vai var ietekmēt «stāvošo» ražotņu attīstību, tas vairāk ir valsts darbs. Valsts, nevis pašvaldība privatizēja šīs rūpnīcas. Tā laika politika ietekmējusi to, ka Latvijā nav bijusi strauja ekonomiskā augšupeja, bet noticis gluži pretējais. Īpaši to varam attiecināt uz Jelgavu, kas atrodas ļoti izdevīgā vietā, – dzelzceļa mezgls, kuģojamas upes tuvums, neliels attālums no galvaspilsētas, kur apritē atrodas apmēram divas trešdaļas valsts budžeta. Rīgas mēra amats faktiski ir pielīdzināms Latvijas premjera amatam, tāpēc arī uz to ir tik liela konkurence.
Es nebūt neuzskatu, ka, teiksim, Beverlihilsa ir slikta vieta ASV. Tur arī nav rūpnīcu, bet ir skaista vide, kur atpūsties. Domāju, ka arī Jelgava var kļūt par tūrisma centru, – mums ir sava pils un Lielupe, un, attiecīgi sakārtojot infrastruktūru un Lielupes krastus, radot ūdenssporta un atpūtas bāzes, mēs tikai padarīsim šo vidi sakoptāku. Ļoti daudzas pasaules valstis attīstās tikai no tā, ka tajās paliek nauda, kuru tērē ārzemju tūristi vai arī tās pašas valsts citu pilsētu iedzīvotāji. Bet atsevišķam rūpnīcu atzaram ir jāstrādā. Rīga plešas plašumā, un arī Jelgava pletīsies plašumā. Un cik videi draudzīgas būs šīs rūpnīcas, kas varbūt jau pēc gadiem pieciem atradīsies pilsētas centrā?
V.Sutens: Man ir divējādas domas. Ir jau labi, ka mums ir tāds potenciāls – 15 tūkstoši iedzīvotāju. Tie ir intelektuāli ļoti attīstīti cilvēki, viņi ir uzņēmīgi, ja jau brauc uz Rīgu katru dienu. Jā, ienākuma nodoklis nāk atpakaļ budžetā. Algas, protams, galvaspilsētā ir lielākas, bet mani uztrauc kas cits. Ja cilvēks Rīgā pavada lielāko darbadienas daļu, tad ienākuma nodokļa daļa, kas atgriežas Jelgavā, ir pietiekami maza, jo pieļauju, ka lielu daļu algas viņš tērē Rīgā. Labi, ka esam tikai 40 kilometru no Rīgas, jo, ja mēs atrastos 200 kilometru no tās, tad šie iedzīvotāji ietu no mums prom – ne tikai strādātu Rīgā, bet tur meklētu arī mājokļus, jo braukāšana vairs nebūtu izdevīga. Neko traģisku es tajā nesaskatu, jo Eiropā, kur visi tā gribam ieiet, nobraukt 100 kilometru uz darbu nav nekas neparasts. Tuvākajā laikā mēs nevarēsim attīstīt ražošanu, jo ražotājiem nav vajadzīgi RAF grausti, ir vajadzīga tīra vieta, jo celtniecības un ražošanas tehnoloģija pa šo laiku ir mainījusies. Tāpēc jāattīsta infrastruktūra un lielāka daļa no budžeta līdzekļiem ir jāiegulda izglītībā. Jo mums būs izglītotāki cilvēki, jo sekmīgāk varēsim darboties visās jomās.
V.Grinbergs: Ja runājam par ražošanas attīstību, tas ir aizgājis vilciens. Jelgavā šie lielie monstri neattīstīsies. Žēl tikai, ka bez darba palikuši daudzi metālapstrādes speciālisti. Vācijā viņi tiktu novērtēti. Bet kas ir Jelgava? Tā man vienmēr asociējas ar citu potenciālu – mūsu universitātes studentiem –, un tas ir jāizmanto. Kas vēl ir Jelgava? Sens, tradīcijām bagāts kultūras centrs. Taču nebūs tā, ka ārzemnieki te daudz brauks iekšā un šķūrēs naudu.
Rīgas tuvums ir normāla parādība. Tā notiek visā pasaulē – cilvēki strādā pilsētās, bet dzīvot raujas uz ārpusi. Tāpēc Jelgava ir jāsakārto, un guļamvagona statuss nav nekāds apvainojums. Arī guļamistabai ir jābūt solīdai, lai tajā nebūtu jādrebinās zem pieciem «deķiem» un jādzer kaut kāds sarkans ūdens. Cilvēki raujas uz klusām vietām, tikai tās ir jāsakārto. Rīgā no Purvciema uz centru ir jābrauc ilgāk nekā no Jelgavas līdz Rīgai. Bet universitāti mēs neatmetīsim, tā ir sena tradīcija un potenciāls, kas jāizmanto.
V.Valainis: Jautājums par Rīgas tuvumu jāpieņem tā, kā tas ir. Ja būs attīstīta infrastruktūra un normāla siltumapgāde, cilvēki uz šejieni nāks. Rīgas tuvums bīstams ar to, ka vietējam uzņēmējam īsā laikā var pastiprināties konkurence, un tas jau tagad ir jūtams. Pašlaik Dome zināmu pretestību izrāda pret to, ka pie mums laužas iekšā lielās tirdzniecības kompānijas, piemēram, «Mego» vai «Rimi». Līdz ar to vietējam tirgotājam ir visai drūmas tālākās perspektīvas. Ienākot «Rimi» ar savām zemajām cenām, mazākie veikali nebūs konkurētspējīgi. Tajā pašā laikā iedzīvotājiem ir zināms labums no tā, jo viņi produkciju var nopirkt lētāk.
No lielajiem uzņēmumiem attīstās tie, kas ir atraduši savu tirgu. Piemērs? Mašīnbūves rūpnīca. Ir grūtības ar algu izmaksām, taču uzņēmums var izdzīvot. Tāpat kā linu kombināts, būvmateriālu kombināts un keramikas rūpnīca. Šie uzņēmumi ir ieņēmuši savu vietu un attīstīsies. Mūsu uzdevums ir maksimāli tos atbalstīt, lai klātos vieglāk konkurencē ar Rīgas uzņēmumiem. Zināmā mērā tā ir vietējo uzņēmēju lobēšana, taču uzskatu, ka tā ir nepieciešama.
