Vēlēšanu diena. Vecāki ceļas diezgan agri, nedaudz sapošas un, paņēmuši viens otru zem rokas, dodas uz vēlēšanu iecirkni.
Vēlēšanu diena. Vecāki ceļas diezgan agri, nedaudz sapošas un, paņēmuši viens otru zem rokas, dodas uz vēlēšanu iecirkni. Parasti šī diena mājās ir svētki. Vēlāk seko svētku pusdienas. Cik vien es varu atcerēties, vienmēr vēlēšanu dienā ir spīdējusi saule. Taču gadi iet un izjūtas mainās. Nu jau pienācis tas vecums, kad man un maniem vienaudžiem pašiem jādodas pie vēlēšanu urnām. Daudziem tas jādara pirmo reizi. Pēc kādiem kritērijiem izdarām savu izvēli, uz ko paļaujamies, ievēlot savu pašvaldību?
Veronika, 21 gads (vēlēs Kalnciemā):
Uz pašvaldību vēlēšanām došos pirmo reizi. Līdz šim vēl par to neesmu domājusi. Manī nav pārliecības, ka tās būs kas īpašs. Patlaban diezgan labi pārzinu Kalnciema Domes darbu. Daudz kas neapmierina, taču jāatzīst, ka Aija Tračuma ļoti cenšas – kopj apkārtni, sapoš sporta centru, grib veidot jauniešu centru, bet jaunatne tomēr izvēlas dzīvi citur. Kalnciemā nav atpūtas vietas – vakaros nav kur iziet, darbu arī nevar atrast. Es, piemēram, strādāju Jelgavā un Kalnciemā ierodos reti.
Vēl gan visu neesmu apsvērusi, bet jāteic, ka cita kandidāta nemaz nav – būs vien jābalso par līdzšinējās priekšsēdētājas sarakstu. Pirms Aija Tračuma ienāca Domē, viss gāja tikai uz leju, bet tagad Kalnciems vismaz kaut cik atgūst izskatu. Es gan nezinu, kas vēl balotējas, jo nekādas lielās kampaņas pagastā nenotiek. Ieejot vēlēšanu kabīnē, būs cītīgi jāizlasa lapiņas un jāizvērtē tie cilvēki, kurus pazīstu un par kuriem zinu, kā viņi strādā. Balstīties var tikai uz savu pieredzi. Pieļauju, ka liela daļa Kalnciema jauniešu savu izvēli izdarīs«uz dullo» – paņems vienu sarakstu, savilks kaut kādus krustiņus, un balss atdota. Nedomāju, ka viņiem ir svarīgi, kas tajos krēslos sēdēs un ko viņi lems. Nopietnāki varētu būt gados vecāki vēlētāji. Viņi domā par nākotni plašākā skatījumā – jauniešiem tas nav raksturīgi.
Iepriekšējās vēlēšanās arī bija dažādi trakumi, piemēram, kāds privātveikaliņa īpašnieks burtiski uzpirka vēlētājus. Viņš savā veikalā pacienāja vietējos mazturīgos cilvēkus un lika balsot par sevi. Un ko tad tādam trūcīgam lauciniekam vairāk vajag? Tas tikai liecina par to, cik nopietnas ir tādas vēlēšanas.
Ilze, 24 gadi (vēlēs Cenās):
Es droši vien 11. martā došos vēlēt. Par ko? Iespējams, ka paļaušos uz sava tēta izvēli. Pagaidām gan nezinu, par ko viņš gatavojas balsot, bet, ja mūsu domas krasi neatšķirsies, tad klausīšu viņa ieteikumam. Pieļauju, ka tas varētu būt līdzšinējais pašvaldības vadītājs Imants Stepēns. Manuprāt, viņš ir komunikabls, nosvērts, stabils cilvēks savā vietā. Vairāk viņš rūpējas par pensionāriem – par mazāk aizsargātāko iedzīvotāju slāni. Bieži lasu vietējo pagasta avīzi, kur arī priekšsēdētājs informē par dažādām norisēm, nereti tiek sasauktas arī iedzīvotāju sapulces, kur pārspriež komunālos jautājumus. Esmu ievērojusi, ka I.Stepēna laikā aktīvāk sāka strādāt arī sētnieki – pagasts ir sakoptāks. Tas nozīmē, ka darbs tiek uztverts nopietni.
Interesanti ir tas, ka pagastā balotējas arī saraksts, kura sastāvā pārsvarā ir jauni cilvēki. Tas ir apsveicami, jo vienmēr ir jābūt līdzsvaram. Nav pareizi, ja pašvaldībā strādā tikai vecie – jāļauj arī jaunajiem ienākt ar jaunām vēsmām un idejām. Iespējams, ka arī es balsošu par šo jauniešu sarakstu. Ja man būtu jāizsaka prognozes, tad es teiktu, ka uzvarēs vai nu I.Stepēna, vai jauniešu saraksts.
Domāju, ka tas laiks, kad uz vēlēšanām gāja ķeksīša dēļ, ir garām. Cilvēks, kas dodas balsot, ir apsvēris visus par un pret, tāpēc nejaušības gadās reti.
Jānis, 22 gadi (vēlēs Jelgavā):
Pašvaldību vēlēšanās piedalīšos pirmo reizi. Tā man noteikti būs īpaša diena: pamodīšos, iedzeršu kafiju, tad kopā ar draudzeni došos vēlēt, bet vēlāk aiziesim uz kafejnīcu šo svarīgo notikumu atzīmēt. Manuprāt, pašvaldību vēlēšanas ir daudz nozīmīgākas par Saeimas vēlēšanām, jo tajās tiek ievēlēti cilvēki, kas patiešām dzīvo šajā administratīvajā teritorijā, viņi labāk izprot problēmas. Tāpēc jācer, ka viņi patiesi arī vēlēsies kaut ko izdarīt savas pilsētas labā. Kā vēlētājs es jūtos svarīga persona, jo arī no manis ir atkarīgs rezultāts, tāpēc viss kārtīgi jāapdomā. Patlaban vēl neesmu izšķīries, par kuru partiju balsošu, bet varianti jau ir. Noteikti zinu, ka nebalsošu par «Latvijas ceļu». Man absurds šķiet jau viņu logo vien – sarkanais ceļš kļūst nevis platāks un labāks, bet arvien sašaurinās. Nebalsošu arī par sociāldemokrātiem, jo šā saraksta kandidāti jau ir paspējuši pierādīt, ka ir neizdarīgi cilvēki. Pats stilīgākais visā priekšvēlēšanu laikā, manuprāt, ir divu Rāviņu parādīšanās. Tas patiesi ir interesanti! Vispār nesaprotu, kā viens cilvēks no cita rajona var gribēt cīnīties par Jelgavas mēra krēslu un pilsētas nākotni, tāpēc arī Latviešu zemnieku savienības saraksts ir izsvītrots no mana redzesloka. Politiski man visvairāk simpatizē Tautas partija, bet diemžēl par Jelgavas kandidātiem man nav pietiekamas informācijas, tāpēc arī par viņiem nebalsošu. Reālākie kandidāti, manuprāt, ir Latvijas Zemnieku savienība un Andris Rāviņš, kā arī Zaļā partija. LZS tāpēc, ka A.Rāviņš jau reiz ir strādājis pašvaldībā un zina, ko šis darbs nozīmē. Atceros A.Šķēle reiz teica, ka pašvaldība ir tas pats, kas uzņēmums: jāprot labi saimniekot, jāzina, kādus kredītus ņemt, kādas investīcijas piesaistīt, lai vēlāk ar visu varētu tikt galā. A.Rāviņš ne tikai ir pierādījis sevi darbā pašvaldībā, bet veiksmīgi strādā arī Unibankā. Zaļā partija man ir simpātiska tāpēc, ka pazīstu tās kandidātus un nebūtu slikti, ja arī Jelgavā kaut kas uzlabotos vides jomā, piemēram, mēs tiktu vaļā no bīstamajām kravām stacijā.
Es kā vēlētājs pirmām kārtām gribētu, lai pēc 11. marta Jelgavā pazustu grausti centrā, bedres vairs netiktu lāpītas ar ķieģeļiem un vairāk tiktu domāts par pilsētas labiekārtošanu, kā arī par lielākiem kultūras pasākumiem – lieliska kopības izjūta bija Raiņa ielas svētkos.
