Rīgas – Liepājas šosejas 23. kilometrā divas sastaptās sievietes vienā balsī teic: «Mēs uz vēlēšanām nemaz neiesim».
Rīgas – Liepājas šosejas 23. kilometrā divas sastaptās sievietes vienā balsī teic: «Mēs uz vēlēšanām nemaz neiesim. Nekas pagastā nenotiek un nemainīsies, tik un tā būs, kā pagasta Padomes priekšniecība – priekšsēdētāja un izpilddirektore – nolems. Tīreļu ciemats tā arī paliks lāču kakts, kur mīt pensionāri, bezdarbnieki un dzērāji.»
Minētā vieta autobraucējiem pazīstama kā Kalnciema krustojums, kas atrodas Tīreļu ciemata teritorijā. Rosīgās satiksmes krustpunkts tomēr nav izveidojies arī par ekonomisko aktivitāšu centru. Diezin vai par iemeslu tam ir Valgundes pagasta nomale. Drīzāk jāpiekrīt SIA «Tiks» tirdzniecības un atpūtas centra vadītājai Indrai Šternbergai, ka vaina ir daļas iedzīvotāju kūtrumā.
Statistikas sausā valoda
Valgunde stiepjas gar Lielupes krastiem. Jānobrauc 60 kilometru, lai nokļūtu no pagasta viena gala līdz otram. 21000 hektāru robežās tikai 4570 hektāri zemes ir izmantojami lauksaimniecībā. Pārējās teritorijas lielāko daļu aizņem meži (11203 ha) un purvi (828 ha). Apmēram 800 saimniecību lielums nepārsniedz četrus piecus hektārus. Trīs pagasta ciematos – Vītoliņos, Valgundē un Tīreļos – mīt lielākā daļa iedzīvotāju, no kuriem tikai 21 procents ir darbaspējīgā vecumā: vairāk nekā 500 valgundiešu ir pensionāri, pāri par 300 – skolēni. Ir vismaz 40 daudzbērnu ģimeņu, 78 invalīdi un 56 oficiāli reģistrēti bezdarbnieki. Sīko, sadrumstaloto saimniecību zemīte – liesa, ražas – trūcīgas, un ar katru gadu arvien vairāk platību paliek neapstrādāts. Visā pagastā tikai kādi desmit zemnieki puslīdz sekmīgi nodrošina ar iztiku savas ģimenes, dodot darbu arī citiem.
No sērijas «Reiz bija»?
Bija reiz liela, spēcīga firma «Valgunde», ražoja konservus, citus pārtikas produktus. 1998. gadā firma atrada labu nišu – sāka gatavot iecienītās konfektes «Gotiņa», kam tika atrasts liels noiets Krievijā. Darbā pieņēma ap 150 strādnieku, rokas berzēja vietējie zemnieki, jo parādījās iespēja paplašināt piena lopkopību. Krievijas ekonomiskās krīzes dēļ viss apstājās. Daudziem sabruka plāni, cerības un pārliecība.
Lielupes kreisajā krastā, uzreiz pēc pagrieziena uz Sloku, atrodas dolomīta raktuves un drupinātava, kurp pēc šķembām brauca vai no visas Latvijas. Taču, ceļu būvei krasi sarūkot, samazinājās šķembu patēriņš, dolomīta raktuves draudēja applūdināt ūdens, to vajadzēja nepārtraukti atsūknēt, uzņēmumam grimstot arvien lielākos parādos par elektroenerģiju. Tomēr izveidotā SIA «Gneiss» ar pagasta Padomes atbalstu prata ne vien saglabāt raktuves, bet arī sekmīgi turpināt ražošanu, dodot darbu un iztiku apmēram 25 apkārtnes iedzīvotājiem, prasmīgi organizējot darbu un tādējādi beidzamajos gados pat trīskārt palielinot strādājošo algu. Uzņēmums apkārtnes iedzīvotājiem sniedz arī cita veida palīdzību – gan ar apkuri, gan ar ūdens apgādi.
Vēl pagastā darbojas daudz sīku zāģētavu, kas pārsvarā gan nav stabilas ražotnes, jo bieži mainās saimnieki. Liela problēma ir tā, ka samērā nomācoša bezdarba apstākļos grūti sameklēt cilvēkus, kas gribētu strādāt. Piemēram, Zemgales Tehnoloģiskajā centrā, kas projektē un Valgundes ražotnē izgatavo koka paneļu konstrukcijas, grūti nokomplektēt strādniekus. Arī firma «Laflora», kam pagasts nodeva pastāvīgā lietošanā 80 hektāru kūdras purvu, pastāvīgi izjūt darba roku trūkumu, lai gan piedāvā stabilas iespējas nopelnīt. Citu darba vietu pagastā praktiski nav, daudzi iedzīvotāji brauc strādāt uz Jelgavu, Rīgu un Jūrmalu. Tāpēc pagasta Padome ar Jelgavas Autobusu parku panāca vienošanos par 12. maršruta autobusa dažu reisu «pagarināšanu» līdz Valgundes centram, tiek domāts arī par autobusu maršruta izveidi uz Sloku – ja būs pietiekami liels braucēju daudzums.
Tūrisms – laba niša jeb ceļš uz labklājību
Valgundes pagasta padomes priekšsēdētāja Ņina Freiberga -Ņitavska uzskata, ka pagasta ģeogrāfiskais stāvoklis, Lielupes krasti un meži ir laba iespēja attīstīt tūrismu. Pēc viņas ierosmes ar rajona speciālistu līdzdalību tika izstrādāta dokumentācija, lai iesaistītos PHARE projektos. Lai gan līdzekļi no Eiropas Savienības vēl nav saņemti, vairāki pagasta uzņēmēji jau ķērušies pie praktiska darba. Neimaņu zemnieku saimniecība upes krastā veido bāzi tūristiem, arī zemnieku saimniecība «Mierlauki–99» izstrādājusi nopietnu projektu: pagasts to atbalstījis, nododot «Mierlaukiem» pastāvīgā lietošanā Valgundes parku. Pagasta priekšsēdētāja atzīst, ka ir gandarīta par šiem uzņēmīgajiem ļaudīm, kas savu projektu finansējuma saņemšanai iesnieguši Ekonomikas ministrijā, bet pērn jau uzņēma pirmo tūristu grupu, organizējot ekskursijas uz Ložmetējkalnu, Valgundes klosteri, Ķemeru Nacionālo parku un sarīkojot braucienu pa Lielupi. Sadarbībai ar Ķemeriem Ņ.Freiberga – Ņitavska redz perspektīvu, jo parks daļēji atrodas pagasta teritorijā, un viņa kā parka valdes locekle apgalvo: ja tūrisms attīstīsies, radīsies jaunas darba vietas, palielināsies iespējas zemniekiem realizēt izaudzēto produkciju.
Tiesa, Valgundē netrūkst arī skeptiķu, kas līdzīgi pirmīt minētajām kundzēm pauž neapmierinātību. Arī objektīvi ne visas ieceres aizvadītajos četros gados pagasta deputātiem izdevies īstenot, tāpēc nereti jāuzklausa pārmetumi. Daži vecāki ļaudis kurn: «Freiberga atņēmusi pat to, kas mums reiz pienācās.» Tas «tēmēts» uz Ziemassvētku paciņām, pagasta agrāk piešķirtajiem 10 latiem malkas iegādei, piemēram. Taču pagasta rocība ar katru gadu vienīgi sarukusi, jo budžetu veido tikai nodokļi, turklāt arī tos grūti iekasēt pilnā apjomā. Daļai pagasta iedzīvotāju iekrāti komunālo maksājumu parādi (arī tas veido robus budžetā), bet ne jau nu cilvēkus tāpēc atstāt bez pajumtes. Turklāt pagasta vecākā min bēdīgo pieredzi, kad 1997. gadā tika uzsākti tiesu darbi pret parāda nemaksātājiem: nu, bija tiesa, bet kas mainījies? Vienīgi klāt nāca tiesas izdevumi, bet 5000 latu parāds joprojām «karājas». Savukārt pašreizējās pagasta Padomes deputāti cieši turējušies pie tautas gudrības, ka parāds nav brālis: lai cik grūti nācies knapināties, valgundieši nav ņēmuši nevienu kredītu, tāpēc nevienam neko nav parādā.
«Paldies Dieviņam par šo ēdnīciņu»
Valgundē ir divas bibliotēkas, kurām par pagasta līdzekļiem tiek iegādātas grāmatas un periodiskie izdevumi. Un divas – Kalnciema vidusskola un Valgundes sākumskola. Pagasta budžets ir 284000 latu gadā, ieskaitot algas skolotājiem; 59 procenti šīs naudas tiek tērēts izglītībai, arī bērnu ēdināšanai. Diemžēl skolēnu vidū ir bērni, kas tikai skolā var iebaudīt siltu ēdienu. Kad kādam mazulim jautāja par skolas gaitām, viņš atbildēja bērnišķīgi tieši: «Paldies Dieviņam par šo ēdnīciņu!» Kā, to dzirdot, lai nesažņaudzas sirds? Kā lai iežmiedz kabatā pagasta plāno maciņu – uz bērnu rēķina? Starp citu, par tām, iepriekš pieminētajām Ziemassvētku paciņām: pagasta bērniem tās Ziemassvētku vecītis atnes ik gadu.
Padomju gados Valgundē sāka būvēt kultūras namu. Pēc tam jaunbūvi par pajām iegādājās kāda privātpersona, kas tagad dzīvo Rīgā. Jaunceltni kāri grauž laikazobs, bet pagasta Padome, kurai tika piedāvāts kultūras namu atpirkt, spriež, ka tas nav – vismaz pašlaik – iespējams, jo vajadzēs ieguldīt simtus tūkstošu latu sakārtošanai. Daudz akūtākas ir citas vajadzības. Tāpēc pagaidām iztiek, dažādus pasākumus organizējot vidusskolā. Taču daļa iedzīvotāju ceļ iebildumus, sakot, ka tā nav īstā vieta. Ņ.Freiberga – Ņitavska gan domā, ka skolas telpas ir laba iespēja organizēt pagasta ļaužu atpūtu, turklāt skola ir arī pagasta «smadzeņu centrs», kur strādā gudri un izdomas bagāti pedagogi. Un vēl iespējams veidot sarīkojumus, zaļumballes hotelī «Vērpji». Ļoti aktīvi organizēt pagasta nomales – Tīreļu iedzīvotāju – atpūtu kopš atklāšanas pirms trim gadiem uzsāka kultūras un atpūtas centrs «Tiks» jau pieminētajā Kalnciema krustojumā. Tur enerģiskā, jaukā vadītāja Indra Šternberga mūsdienīgās telpās organizēja gan tematiskus vakarus, gan valsts svētku svinēšanu, bērnu rītus un citus sarīkojumus ar mūziku, dejām, izstādēm. Diemžēl katrreiz jau laikus vajadzējis aicināt vismaz trīs apsardzes vīrus, jo apkārtnes jaunieši parasti primitīvi piedzērās un sāka ālēties. Apkārtnē ne viena vien māte «Tiku» vismaz iekšēji dēvē par «Beižas māju», kuras saimniekiem pārmet: jūs esat vainīgi, jo mana pusaugu meita te piedzērās. Alkoholisms, iedzīvotāju zemā kultūra bija nasta, kuras priekšā «Tika» darbiniekiem nolaidās rokas, tāpēc vairāk nekā gadu viņi neorganizēja neko. Tikai nupat viņu labā griba no jauna ņēmusi pārsvaru pār apkārtnes iedzīvotāju nomācošo, depresīvo pašplūsmu: tiek domāts par jauniem kultūras pasākumiem. Varbūt veiktos labāk, ja arī pagasta Padome izrādītu lielāku ieinteresētību sadarboties?
Starts pirms finiša
Tomēr pagastā nav mazums enerģisku ļaužu. Aktīvākie, paužot vēlēšanos līdzdarboties, veicināt pagasta attīstību, izvirza savas kandidatūras pašvaldības vēlēšanām. Līdzšinējā pagasta Padomes priekšsēdētāja uzskata, ka daudz ieceru iesākts veiksmīgi, viņa jūtot spēkus un iespējas iesākto turpināt un arī novest līdz galam, tāpēc arī viņa balotējas vēlēšanām. Viņa ieskata, ka ļoti nozīmīgi ir tas, ka pagastā ienāk jauni iedzīvotāji, īpašumus iegādājas enerģiski cilvēki, kas ierodas ar jaunām, netradicionālām idejām. Kāds pazīstams politiķis, iegādājies zemes gabalu pie Lielupes, plašajā meldrājā redz arī iespējas biznesam: viņš ieradās pagasta Padomē apjautāties par iespējām salīgt strādniekus, jo niedres ir sens, tomēr arī mūsdienās «ejošs» materiāls. Savukārt kāds rīdzinieks, ticis pie dažiem hektāriem zemes pašas Rīgas – Liepājas šosejas malā, to nevis sācis art un apsēt, bet – ierīkojis auto sacīkšu trasi. Ir uzņēmīgi ļaudis, kas nolēmuši pievērsties dzērveņu audzēšanai, nodarboties ar citu biznesu. Svarīgi – lauzt, pārvarēt depresīvās noskaņas, sākt rīkoties. Ja priekšā šķietami nepārvarams kalns, vajag spert tikai vienu soli – pašu pirmo. Tad – nākamo, vēl un vēl. Pēc tam atskatoties, lielais kalns būs palicis aiz muguras. Jāsāk ar mazumiņu. Kā, piemēram, Uldis Uzuls: viņš ar personīgo transportu pārvadā skolēnus, pats sagādā lētas biļetes un pēc tam uz teātriem, koncertiem ved pagasta iedzīvotājus.
Daudz tādu, kas Valgundē sadūšojušies spert pirmos soļus. Jāturpina iet. Arī pēc pašvaldības vēlēšanām. Iespējams tikai – saskaņotākā kopsolī ar deputātiem.
