Attīstības centra «Rotaļa» fizioterapeite Aija Kļaviņa vakar kopā bija aicinājusi interesentus, lai spriestu par atbalsta grupas veidošanu vecākiem, kuriem ir bērni ar īpašām vajadzībām.
Attīstības centra «Rotaļa» fizioterapeite Aija Kļaviņa vakar kopā bija aicinājusi interesentus, lai spriestu par atbalsta grupas veidošanu vecākiem, kuriem ir bērni ar īpašām vajadzībām.
Aija Kļaviņa stāsta, ka patlaban Latvijā vēl nekur šādas atbalsta grupas nedarbojas: «Mēs Jelgavā esam izstrādājuši projektu, ko līdz 1. martam iesniegsim Pasaules Bankas programmā, no kā arī ceram iegūt līdzekļus atbalsta grupas izveidošanai. Projekta mērķis ir apvienot vecākus un speciālistus, kas ir ieinteresēti palīdzēt valsts mērogā risināt bērnu ar īpašām vajadzībām problēmas. Jāatzīst, ka katrs no vecākiem atsevišķi ir bezspēcīgāks, nekā kopīga organizācija. Manuprāt, šādas atbalsta grupas būtu jāveido katrā pilsētā, bet, tām regulāri sanākot kopā, jārisina plašāka mēroga problēmas. Sākotnējais uzdevums būs izzināt, kādas ir nepieciešamākās vajadzības bērniem, vecākiem, valdībai, un, protams, censties mainīt sabiedrības attieksmi.»
Vakar tikās pārstāvji no Liepājas, Rīgas un Jelgavas iestādēm, kuras apmeklē bērni ar īpašām vajadzībām, kā arī bērnu vecāki. Savā pieredzē dalījās arī ASV Miera korpusa pārstāve Eva Halla (Hall), kas audzina dēlu ar Dauna sindromu. Viņa stāstīja, kā ASV tiek risinātas šādas problēmas: «Amerikā mēs maksājam nodokļus un izglītojamies likumos, lai zinātu, kādas ir mūsu tiesības. Ir likums, kas nosaka, kādas ir tiesības bērnam ar īpašām vajadzībām. Un, pirmkārt, tās ir tiesības izglītoties. Latvijā māmiņas pašas meklē iestādes, kur bērns varētu mācīties, bet patiesībā tas būtu valsts pienākums – nodrošināt izglītošanās iespējas. Manuprāt, atbalsta grupas galvenais mērķis būtu iepazīt tās labās lietas, kas jau daudzās valstīs ir izdarītas, lai sakārtotu likumus attiecībā uz bērniem ar īpašām vajadzībām. Pēc tam iegūto informāciju apkopot un ar to iepazīstināt Latvijas valdību – panākt diskusiju. Nevar cerēt, ka viss tas tiks pieņemts, bet arī daļa no tā nebūs peļami.»
Tikšanās beigās rezumējums bija visai plašs – ieguvām pieredzi, iedrošinājumu, ka neesam vieni, uzzinājām, kādas ir iespējas, ko varam prasīt no valdības, iedvesmojāmies no citu aktivitātes, sapratām, ka rezultāts nav redzams uzreiz, kā arī to, ka vecākiem vajadzīga izglītošanās.
