1996. gada 24. janvārī Latvijas valdība noslēdza līgumu ar Vācijas valdību par Pirmajā un Otrajā pasaules karā kritušo karavīru apbedījumiem.
1996. gada 24. janvārī Latvijas valdība noslēdza līgumu ar Vācijas valdību par Pirmajā un Otrajā pasaules karā kritušo karavīru apbedījumiem. Vienošanās paredz, ka Latvijā tiek nodrošināta Vācijas kritušo puses aizsardzība un mūžīgas atdusas tiesības. Vācija tiesīga uz sava rēķina ierīkot un kopt vācu armijā kritušo kapus.
Pamatojoties uz minēto līgumu, Vācijas Tautas savienība kritušo kapu aprūpei sadarbībā ar Latvijas Brāļu kapu komiteju, valsts iestādēm un pašvaldībām izveidoja Otrajā pasaules karā kritušo vācu karavīru kapsētas Olainē, Rīgā, Valkā, Daugavpilī un Saldus «Novadniekos», kur pārapbedīti 19 828 Kurzemes cietokšņa aizstāvji, to vidū arī daudzi latviešu leģionāri. «Novadniekos» kopumā paredzēts pārapbedīt 30 000 kritušo. Sadarbībā ar šo Vācijas organizāciju, vācu un latviešu jaunatnes grupas vasarās strādā Pirmajā pasaules karā kritušo vācu karavīru atdusas vietu uzkopšanā un atjaunošanā 1916. gada Ziemassvētku un 1917. gada Janvāra kauju vietās Kalnciema un Ložmetējkalna rajonā. 2000. gada vasarā Jelgavas Miera kapos vācu karavīri un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas kadeti sāka atjaunošanas darbus iznīcinātajos Pirmā pasaules kara vācu karavīru kapos.
Paralēli vāciešiem Kurzemes Brāļu kapu fonds, Brāļu kapu komiteja, nacionālās latviešu karavīru un partizānu organizācijas izveidoja Otrajā pasaules karā kritušo latviešu leģionāru Lestenes brāļu kapus, kur pārapbedīti 573 latviešu karavīri. Lai darbs labāk veiktos, gaidām informāciju par vēl neapzinātiem apbedījumiem un materiālu atbalstu ziedojumu veidā Kurzemes brāļu kapu fondā.
Jelgavas rajonā pēc saraksta no Vācijas nav konstatētas šādu apbedījumu vietas. Tajā nav minēti pagastu vai citu apdzīvotu vietu nosaukumi: «Dambji» (50 kritušie), «Dimzas» (66), «Kambari» (22), «Ķesteri» (28), «Klāvi» (20), «Kuba» (41), «Lullas» (20), «Mazapali» (52), «Miltiņi» (38), «Purvakrogs» (30), «Rumbas» (23), «Steinfelde» (50), «Veckrogi» (23), «Zariņi» (49) un «Ziemeļi» (38). Iespējams, ka kāda no minētām vietām var atrasties Dobeles vai citā rajonā, jo Jelgavas apriņķis bija daudz lielāks nekā tagad.
Informāciju lūdzu iesniegt Jelgavas Domē Brāļu kapu komitejai Jelgavā, Lielajā ielā 11, LV – 3001 vai 131. kabinetā, tālrunis 3005572.
