Domes deputāti vakardienas sēdē vienojās par lēmumu samazināt siltumenerģijas tarifu iedzīvotājiem laika posmā no šā gada 1. februāra līdz 31. decembrim.
Domes deputāti vakardienas sēdē vienojās par lēmumu samazināt siltumenerģijas tarifu iedzīvotājiem laika posmā no šā gada 1. februāra līdz 31. decembrim.
Lēmumā noteikts laika posmā no 1. februāra piemērot siltumenerģijas tarifu 22,48 lati par megavatstundu, bet zaudējumus, kas tādējādi rastos maksātnespējīgajai akciju sabiedrībai «Jelgavas Siltumtīklu uzņēmums», segt, samazinot Domes kā kreditora prasību par 200 tūkstošiem latu. Tas faktiski nozīmē siltummaksas subsidēšanu iedzīvotājiem un, kā sacīja deputāts Agris Celms, būtu atbalstāms kā «gandarījums par ciešanām». Siltumtīklu uzņēmuma administrators Aigars Lūsis šajā jautājumā no komentāriem atturējās, taču atgādināja, ka pret šādu lēmumu likumīgi var iebilst pārējie kreditori. Kreditoru sapulce paredzēta 12. martā.
Saskaņā ar sēdes dienaskārtību deputāti vēlreiz uzklausīja A.Lūša paskaidrojumus par siltummaksas paaugstināšanos janvārī. Kā jau iepriekš, administrators to galvenokārt skaidroja ar garāku rēķinos iekļauto maksas periodu (31 diena) un zemāku āra temperatūru. Salīdzinot šā gada janvāri ar šo pašu laikposmu 2000. gadā, viņš uzsvēra, ka tarifs šogad ir audzis par 13,1 procentu, bet siltummaksa vidēji tikai par 6,4 procentiem. 259 dzīvojamām mājām (vairāk nekā pusei) maksa par dzīvokļa kvadrātmetru janvārī bijusi 40 līdz 70 santīmu robežās un tikai piecās mājās tā pārsniegusi latu. Viņš nenoliedza, ka maksa par siltumu ir augstāka tajās mājās, kur ir liela kubatūra, bet maza kvadratūra (apdzīvojamā platība), kā arī tajās, kur nav no pašu vidus izraudzītu energopārvaldnieku, kas ikdienā regulē siltuma padevi un rūpējas par tā taupību.
A.Lūsis nosūtījis rakstisku skaidrojumu arī Pensionāru padomei un «Ziņām». Tajā izteikta atvainošanās siltumenerģijas lietotājiem par to, ka laikus nav publiskotas prognozes šai apkures sezonai, un arī norādīts, ka siltumenerģijas izmaksas nav palielinājušās administratora darbības rezultātā, kā to, pieprasot neuzticības izteikšanu, bija pauduši pieci Domes deputāti. Arī paši lēmumprojekta iesniedzēji šādam faktam acīmredzot nebija atraduši pierādījumus, tāpēc savu «neuzticību» atsauca.
