Pašvaldību vēlēšanas gaidot, «Ziņas» vai ik nedēļu viesojušās kādā Jelgavas rajona pagastā, mēģinot noskaidrot, kādas pārmaiņas to ļaudis ir vai nav piedzīvojuši aizvadītajos četros gados, cik efektīvs bijis deputātu veikums.
Pašvaldību vēlēšanas gaidot, «Ziņas» vai ik nedēļu viesojušās kādā Jelgavas rajona pagastā, mēģinot noskaidrot, kādas pārmaiņas to ļaudis ir vai nav piedzīvojuši aizvadītajos četros gados, cik efektīvs bijis deputātu veikums. Bijušas neskaitāmas sarunas ar pagastu ļaudīm, deputātu kandidātiem un, protams, ar pagastu vecākajiem, kuriem šī lappusīte lielā mērā bija iespēja sabiedrībai pavēstīt sasniegto un ieceres. Lai gan ne visos pagastos valda pilnīga apmierinātība ar deputātu līdzšinējo darbību, jūtams, ka pirms pašvaldību vēlēšanām izveidotās komandas – vēlētāju apvienību deputātu kandidātu sarakstus – tomēr vada līdzīgi mērķi un centieni. Nu pienākusi kārta ielūkoties Vircavas pagastā.
Pagājušajā nedēļā «Ziņas» vienojās par interviju ar Padomes priekšsēdētāju Ziedoni Cauni. Tomēr pirmdien pagasta vecākais pēdējā brīdī sarunu atteica. «Apspriedies ar pagasta Padomes darbiniekiem, nolēmu, ka pašreizējā situācijā, kāda valda pagastā, turklāt vēlēšanu priekšvakarā, šāda intervija nebūtu lietderīga,» viņš atvainodamies sacīja pa tālruni. Tāpēc piedodiet: intervijas ar Z.Cauni nebūs. Jāiztiek ar to, ko pauda vircavieši, ko sola šā pagasta vēlētāju apvienību programmas, ko vajadzējis izlasīt periodikā un pagasta izdevumā «Vircavas Vēstis».
Visbiežāk lietotais vārds
Runājot par Vircavas pagastu un tā ļaužu attiecībām, visbiežāk būtu lietojams vārds «nenormāli».
Pagastā dzīvo ļaudis, kas uz vispārējā Latvijas lauku depresīvā fona strādā «nenormāli dūšīgi». Tēvi un dēli apstrādā zemi, audzē lopus un «nenormāli daudz» zaudē laiku un enerģiju, deldējot pagastmājas slieksni, mēģinādami nokārtot pat elementārus ikdienas jautājumus. Pats sāpīgākais un zemniekiem būtiskākais jautājums ir par zemi. Dūšīgākie saimnieki vēlas apstrādāt vairāk, taču, vēršoties «pie pagasta», saņem vienu atbildi: brīvu zemju nav. Nenormāli, ka pagasta ļaudīm nav pieejama «skaidra bilde» par to, cik, kur un kam pagastā pieder vai nodota lietošanā zeme, nav normāli, ka šī informācija jāmeklē valsts Zemes dienestā un internetā. Laikam nav arī normāli, ka dati šajā ziņā ir tik ļoti atšķirīgi: pretī Z.Caunes apgalvojumam «brīvu zemju nav!» Valsts zemes dienests uzrāda vairāk nekā 500 hektāru nepieprasīto zemju.
Nenormāli ir lasīt (jo īpaši «dzeltenajā presē»), ka pagasta vecākais ar ieroci šaudījies ciemata vidū, raidot lodi dzīvojamās mājas logā, piekāvis cilvēkus, mēdz uzdzīvot un citādi «izlaist tvaiku». Nav normāli, ja pagasta iedzīvotāji piena kannas stumj ar ratiņiem, bet pagasta vecākais to lepni darot ar dienesta (par visa pagasta iedzīvotāju naudu gādātu) automašīnu, vēl nenormālāk, ka ar šo auto (bez autovadītāja tiesībām) braukājot viņa nepilngadīgais dēls. Bet vislielākā nenormālība ir tieši iedzīvotāju un pagasta Padomes priekšsēdētāja attiecības: gandrīz neviens no «Ziņu» aptaujātajiem nevēlējās publiski paust savu vārdu, aizbildinoties ar neizbēgamām represijām no Z.Caunes puses. Krievu sādžās joprojām valda uzskats: ja no kāda baidās, tas nozīmē – ciena. Vircava nav krievu sādža, un teiktais par savu pagasta vecāko nekādā veidā nebija cieņas apliecinājums.
Protams, ne visi noskaņoti (vismaz vārdos) pret šo odiozo personu. «Ziņām» bija izdevība aprunāties ar kādu vīru, kas gaidāmajās vēlēšanās piekritis balotēties pašreizējā pagasta Padomes priekšsēža komandā. Viņu gan nācās grūti sameklēt briesmīgi nolaistā divstāvu namā viņpus dubļu jūras, kuras krastu veidoja apdrupis slieksnis, arī taustīšanās pāri reņģu spainim gar segu un lupatu kaudzēm bija visai drosmīgs pasākums, kas tomēr vainagojās panākumiem. Namatēvs laipni sagaidīja nosmulētu kreklu un atklātu valodu: «Kāpēc piekritu balotēties vēlēšanās? Vairāk jāpalīdz vientuļiem pensionāriem, viņiem jāorganizē pārtikas pievešana. Iepriekšējā pagasta vadība daudz darījusi, palīdzējusi skolām, uzbūvēja sporta halli, iegādājās autobusu skolēnu pārvadāšanai. Priekšsēdētājs ir drosmīgs cilvēks: riskēja, ņemdams kredītus. Viņu netaisni mēģina visādi nomelnot, otrā saraksta deputātu kandidāti to vien dara. Tur tā Grēna (Ilga Grēna, Vircavas sieviešu klubiņa vadītāja – A.J.) par varītēm grib tikt priekšnieces amatā. Bet Vidzemē, no kurienes esmu nācis, mēdz teikt: var jau kakāt sev uz stilbiem, bet vai ir papīrs, ar ko noslaucīties?»
Šim kolorītajam deputāta kandidātam jautāju, kā viņš saprot risku, ņemot kredītus. Nu, viņš, Caune, drosmīgi riskējis, lai gan daļa zemnieku – turklāt ne jau trūcīgāko – kavē īpašuma nodokļu maksājumus, tāpēc nevarot būt pilnīgas pārliecības par sekmīgu norēķināšanos. Uz iebildi, ka simti tūkstošu latu parāds būs jāatdod pašiem pagasta ļaudīm, atbildēts netika.
Kam tika «Ziņu» krūzīte?
Līdzšinējās pagasta Padomes darba novērtējumā daudzkārt kā pašu pozitīvāko dzirdēju kā skaitāmo pantiņu pieminam vienu un to pašu: skola datorizēta, iegādāts autobuss (uz kredīta pirms vairākiem gadiem), drosmīgi ņemts parāds un uzbūvēta sporta halle. Ne vārda mazāk vai vairāk. Tos slavējot pauž līdzšinējās pagasta Padomes darbības piekritēji, tos ar ironiju atkārto opozīcija, šie paši vārdi citēti Jelgavas rajona Padomes izpilddirektores Irēnas Škutānes «uzrunā pagasta ļaudīm» «Vircavas Vēstīs».
Halle, nenoliedzami, ir vērtīgs ieguvums pagasta skolēniem, sporta cienītājiem. Tā pieejama visiem pagasta iedzīvotājiem – vienu reizi nedēļā par samaksu. Tiesa, runā, ka tā uzbūvēta no reiz jau lietotiem būvmateriāliem, aprīkota ar primitīvu padomjlaika santehniku. Būvē izmantota grants un smiltis no vietējā karjera, tāpēc liela daļa pagasta iedzīvotāju ir nesapratnē, kā celtne izmaksājusi tik daudz. Cik tieši – to īsti nezinot neviens, lai gan nodokļu veidā būvi un kredītu atmaksāt var tikai no pagasta iedzīvotāju naudas. Kuriozs: kad «Ziņas» pērnā gada nogalē Vircavā organizēja tikšanos ar lasītājiem, miniviktorīnā tika jautāts, cik izmaksājusi sporta halles būve. Neviens nezinājis. Tad cēlies pats pagasta vecākais un nosaucis skaitli 200000 latu. Par atbildi viņš saņēma balvu – zaļu krūzīti ar «Ziņu» simboliku. Tikšanās dalībnieki atzīmēja, ka tā bijusi pirmā iespēja iedzīvotājiem uzzināt būves izmaksas. Pats Caune gan sacīja, ka cipari esot bijuši atspoguļoti «Vircavas Vēstīs».
Divi saraksti kā karojošas puses
Cilvēki, ar kuriem pirmdien izdevās satikties un parunāt Vircavā, daudz zināja stāstīt par pagasta vecākā negatīvajām aktivitātēm, nācās uzklausīt garus stāstus uz ticamības un burlakromānu robežas – par Caunes kunga it kā saistību ar gateri, kontrabandas spirtu un mafiju, par viņa uzdzīvi un draudiem atriebties, pat fiziski ietekmēt tos, kas nostājas viņa ceļā.
«Divsimt gramu iedzēris, viņš plātās, ka ir pirmais cilvēks, galvenais noteicējs, jo viņa pusē esot prokurors.»
«Manu vārdu neminiet, jo viņš noteikti atriebsies, bet pagastā taču jādzīvo.»
Kāds vīrs tomēr atceras arī kādu labo darbu: «Uz Ziemassvētkiem pensionāriem dalīja paciņas – divreiz pa diviem kilogramiem bīdeļmiltu. Kas mēģināja no tiem kaut ko cept, teica – rūgteni. Veci.»
Neviens no sastaptajiem ļaudīm nemācēja pateikt ne par pagasta budžetu, ne kaut aptuveni, cik lieli ir vircaviešu parādi. Cik var spriest, pagasta iedzīvotāji apzināti tiek turēti totālā neziņā. Paradoksāli, bet zemniekiem, kas interesējas par norisēm pagastā, vēlas tajās iesaistīties un tās ietekmēt, vienkāršāk ir informāciju iegūt internetā nekā pagasta Padomē.
Nevēlēdamies samierināties ar šādu situāciju, ar vienpersonisku valdīšanu, Vircavā pašvaldības vēlēšanām izveidots otrs – «Vircavas pagasta zemnieku un sieviešu apvienības apvienotais saraksts». Tā dalībnieki – pārsvarā jaunāka gadagājuma ļaudis – deklarē, ka vēlas pieņemt lēmumus, kas skar pašu dzīvi pagastā, novēršot plaisu starp pagasta vadības eliti un pagasta sabiedrības lielāko daļu, nostiprinot saikni starp deputātiem un iedzīvotājiem. Šā saraksta deputātu kandidāti uzrunā ļaudis šādi: «Pagasta iedzīvotāji, atveriet acis! Cik pagastā izbraucamu ceļu? Cik ir jauniešu, kas vēlas palikt savu vecāku saimniecībās? Vai varam šobrīd paredzēt, kāds liktenis mūs piemeklēs pēc 10 vai 20 gadiem?» Tālāk seko kādas programmas izklāsts. Tiesa, zinātāji atzīst, ka pirmā deputātu kandidātu saraksta «Vircava» (pašreiz vadošo deputātu un viņu domubiedru) programma ir skaidrāka, «uzrakstīta perfekti, ne ko pielikt, ne atņemt». Taču Vircavā – tāpat kā jebkur citur – nav svarīgs vēlētāju apvienību programmu konkurss, bet gan kandidātu vēlme veicināt pagasta attīstību. Programmas ir frāzes. Kad «Ziņas» 18. janvāra numurā jautāja Vircavas pagasta Padomes priekšsēdētājam, kā viņa darbi saskanējuši ar viņa iepriekšējo vēlēšanu programmu, atbilde bija, ka savu priekšvēlēšanu programmu viņš ir pazaudējis, tādēļ neko nevar tuvāk paskaidrot.
Kad viņiem jautā par to, vai abu sarakstu deputātu kandidātu centieni virzīti uz vieniem mērķiem, itin visi, ar ko tikos Vircavā, atbildēja noliedzoši: vieni pauda, ka tie otrie tiek nomelnoti un apmētāti ar dubļiem, otrie savukārt apgalvoja, ka pretinieki (jā, pretinieki – kā duelanti abpus barjerai!) par katru cenu tiecas pēc varas. Nekādas saskaņas. Lai gan saskaņoti varētu panākt ievērojami vairāk: pagastā ir stipri zemnieki, kas būtu ar mieru atbalstīt pagastu, arī finansiāli piedaloties dažādu vajadzību apmierināšanā. Protams, pretī prasot sapratni, atbalstu un pirmām kārtām informācijas pieejamību par visiem interesējošiem jautājumiem.
Kas attiecas uz šā raksta virsrakstu, žēl, ka tieši tas izrādījās vispiemērotākais. Žēl, ka šeit tik daudz pieminētais pagasta Padomes priekšsēdētājs Z.Caune atteicās izmantot iespēju paust savu viedokli, iespējams – atspēkot «neslavas cēlājus». Bet ko gan lai iesāk, ja cilvēks sarunu lasītāju priekšā uzskata par nelietderīgu… Jācer, ka 11. martā ievēlētās jaunās pagasta Padomes vadītājiem būs cits viedoklis.
***
Kad raksts bija sagatavots publicēšanai, «Ziņas» uzskatīja par vajadzīgu ar tā saturu iepazīstināt pašu Vircavas pagasta Padomes priekšsēdētāju Ziedoni Cauni. Lūk, viņa komentārs.
«Pirmdien no intervijas atteicos, konsultējies ar pagasta Padomes darbiniekiem, jo nevēlējos apspriest otra saraksta deputātu kandidātus. Kas attiecas uz raksta saturu, uzskatu, ka tas, tāpat kā pirms gada «Vakara Ziņās» publicētais, ir ticis pasūtīts. Uzskatu, ka apmēram 95 procenti sacītā neatbilst patiesībai, un es varētu gandrīz visu teikto atspēkot. Pat zinu, kurš tieši korespondentu informējis, – cilvēks, kurš ieinteresēts otrā deputātu kandidātu saraksta panākumos.
Runājot par informācijas pieejamību pagastā – tā vienmēr redzama uz ziņojumu dēļa pagasta Padomes ēkā. Turklāt Latvijā pašvaldību padomju sēdes ir atklātas, arī Vircavas pagasta Padomes sēdēs var piedalīties jebkurš pagasta iedzīvotājs. Tātad rakstā pausta nepatiesība.
Otrs. Par brīvajām zemēm – jā, tādas ir, turklāt ne rakstā minētie 500, bet gan apmēram 700 hektāru, uz tām atrodas kapi, parks, ceļi, arī iedzīvotāju privātie dārziņi. Jā, pie manis nāca zemnieki, ierosināja dārziņus atņemt, lai zemi iegūtu sev, bet tam kategoriski nepiekritu.
Attiecībā uz alkohola lietošanu, šaušanas gadījumu… Redzat, arī Valsts ģenerālprokuratūrā lasa «Vakara Ziņas»: drīz pēc publikācijas man bija Jelgavas Policijas pārvaldes pārbaude. Ja tā būtu atklājusi kaut kādus pārkāpumus, es būtu sodīts.
Runājot par rakstu kopumā, es nevaru momentā pierādīt, ka viss tā nav. Taču attiecībā, piemēram, uz Sporta halli – korespondentam būtu vajadzējis to aplūkot arī no iekšpuses, tad varētu debatēt par to, kāda tur santehnika…Halles atklāšanā piedalījās augstu rangu vadītāji, viņi atzina, ka tā ir Latvijā viena no modernākajām, atbilstoša Eiropas līmenim.
Brīnījos, kā pirms vēlēšanām vēl līdz šim netiku apmētāts dubļiem, nu šī reize pienākusi. Gribu tikai jautāt, vai korespondents painteresējies, cik reižu viņa sarunas partneri gada laikā bijuši klāt pagasta Padomes sēdēs. Pat 27. februārī, kad apspriedām budžetu, nevienu tas neinteresēja – arī otrās vēlētāju apvienības deputātu kandidātus. Un vai raksta autors ticies arī ar citiem vircavniekiem, uzklausījis, piemēram, skolotāju, viedokli?
