Kompromitējošas informācijas lietus, šķiet, līdz vēlēšanām nebeigsies, un bieži pirms tām negatīvās ziņas rod visai auglīgu augsni.
Kompromitējošas informācijas lietus, šķiet, līdz vēlēšanām nebeigsies, un bieži pirms tām negatīvās ziņas rod visai auglīgu augsni. Jo tuvāk vēlēšanas, jo mazāk ticama ir jebkura «svaiga» informācija par vēlēšanu kampaņā iesaistītajām personām. Protams, ne viss no šīs priekšvēlēšanu informācijas ir sēnalas, taču šādā laikā pasniegtai (arī patiesai) informācijai nenoliedzami ir zemāka ticamības pakāpe.
Tāpēc nav jābrīnās, ka pat tik respektablas valsts institūcijas kā Valsts kontrole (VK) aptuveni pirms mēneša publiskotie atzinumi par Tirdzniecības pārvaldes un «Jelgavas dzirnavnieka» privatizācijas atbilstību tiesību aktu normām tiek politizēti un uztverti kā politiskā pasūtījuma rezultāts. Rodas loģisks jautājums, kam tas ir izdevīgi, jo tas ir nepārprotams un smags akmens pašreizējās Domes sastāva dārziņā. Nav šaubu, ka sabiedrībai ir jābūt informētai par VK šaubām par pašvaldības objektu privatizācijas atbilstību likumdošanas normām, tikai kādēļ šīs šaubas tiek sētas tikai tagad – vairākus gadus pēc notikušā. Ja arī izrādās, ka tā ir tikai sakritība, kas nav neiespējams, tad pašreizējā pirmsvēlēšanu situācijā ir jārēķinās ar atzinumu politizēšanu.
Bet VK secinājumi abās lietās ir nopietni. Tirdzniecības pārvaldes privatizācijas lietā VK kolēģija konstatējusi, ka Jelgavas Dome 1998. gada 29. janvārī nolēmusi apstiprināt precizēto Jelgavas Tirdzniecības pārvaldes izpirkšanas maksu 236 226,30 latu apmērā, kas ir par 40 510 latiem mazāka nekā novērtējums, un noteikusi sertifikātu izmantošanu objekta izpirkšanā 86% apjomā no uzņēmuma precizētās cenas. Tādējādi, atzīst VK kolēģija, Jelgavas Dome ir veikusi darbības, kas nav paredzētas likumos par privatizāciju, un tās rīcība ir pretrunā ar likumu «Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu». Šīs rīcības dēļ valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondos nav ieskaitīti 172 819,13 lati, par 40 510 latiem samazinot objekta izpirkšanas maksu un par 132 309,13 latiem veicot izmaiņas maksāšanas līdzekļu proporcijās. Šādā situācijā loģisks ir VK kolēģijas lēmums, kas paredz revīzijas atzinumu par Jelgavas Tirdzniecības pārvaldes privatizācijas atbilstību tiesību aktu prasībām atbilstīgi «Valsts kontroles revīzijas reglamentam»: «Nosūtīt LR Ģenerālprokuratūrai amatpersonu rīcības izvērtēšanai un zaudējumu, kas nodarīti valstij un pašvaldībai, piedzīšanai.» Tāpēc pagaidām par vainīgajiem runāt nav pamata, jo tiesas ceļā neviena persona par tādu nav pasludināta. Laiks rādīs.
Otra, iespējams, vēl vērienīgāka lieta, ir «Jelgavas dzirnavnieka» privatizācija. VK Privatizācijas procesa revīzijas departamenta speciālisti secinājuši, ka pašvaldības uzņēmuma «Jelgavas dzirnavnieks» privatizācija sākta, neievērojot normatīvo aktu prasības. Privatizācijas komisija, nosakot «Jelgavas dzirnavnieka» nosacīto cenu, nav ievērojusi likumdošanas prasības, jo nav veikusi uzņēmuma mantas inventarizāciju, tādēļ revīzijā nav konstatējams, vai nosacītā cena noteikta pamatoti. Tā kā Jelgavas Dome no 1993. gada
7. jūnija līdz 1996. gada 10. oktobrim veikusi darbības, kas neatbilst likumdošanas normām, tās nav uzskatāmas par privatizāciju. Kā secina VK speciālisti,««Jelgavas dzirnavnieks» ir vienkārši pārdots uz nomaksu, tai pašā laikā, piemērojot privatizācijas likumos paredzētās privatizācijas subjektu tiesības izmantot sertifikātus objekta izpirkšanā». Neievērojot likumdošanas prasības, privatizācijas komisija ar savu 1995. gada 5. janvāra lēmumu nepamatoti nolēma samazināt nomaksas pirkuma līgumā noteikto uzņēmuma pārdošanas cenu par 162 936,10 latiem. Tādējādi pēc nomaksas pirkuma grozījumu parakstīšanas par šo summu samazinājās iemaksas valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondos. Un tālāk: «Neievērojot normatīvo aktu prasības, Jelgavas Dome 1996. gada 13. jūnijā pieņēmusi nepamatotu lēmumu par privatizācijas sertifikātu pielietošanu objekta izpirkšanā 719 662 latu vērtībā, samazinot iemaksas valsts un pašvaldības īpašuma privatizācijas fondos par 719 662 latiem.» Jelgavas Dome 1996. gada 10. oktobrī pieņēma lēmumu par «Jelgavas dzirnavnieka» privatizācijas pabeigšanu, neņemot vērā, ka a/s «Jelgavas dzirnavas» nav izpildījusi visas 1994. gada 19. jūlijā nomaksas pirkuma līgumā noteiktās saistības, un līdz ar to valsts un pašvaldības privatizācijas fondos nav iemaksāti 6 230,96 lati, pilsētas pašvaldībai – 65 690,88 lati. Pārējās VK secinājuma sadaļas uz iepriekšējo fona tāds nieks vien ir.
Lai arī vēlāk, nekā tie tika gaidīti, šie atzinumi ir nākuši dienasgaismā. To blakusefekts būs atsevišķu politiķu diskvalificēšana no starta gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās. Politiķu, kas veidojuši pašreizējo un iepriekšējo Jelgavas Domes sastāvu. Lai arī neviens nav tiesas ceļā pasludināts par vainīgu, politiķiem, kurus var tieši apēnot abi šie gadījumi, līdz lietu izskatīšanas noslēgumam vajadzētu atturēties no aktīvas politiskās darbības. Galu galā, privatizējot abus objektus, privatizācijas fondā, iespējams, nav ieskaitīts gandrīz miljons latu.
