Nodarbinātības valsts dienestam Finansu ministrija 2002. gada budžetā vairs negrib paredzēt līdzekļus algotajiem pagaidu sabiedriskajiem darbiem.
Nodarbinātības valsts dienestam Finansu ministrija (FM) 2002. gada budžetā vairs negrib paredzēt līdzekļus algotajiem pagaidu sabiedriskajiem darbiem.
Pēc nodarbinātības dienesta direktora Alvja Vītola domām, tas var nopietni apdraudēt nodarbinātības situāciju valstī. Tuvākajā laikā savu attieksmi par šādu rīcību paudīšot Labklājības ministrija. Pagājušajā gadā algoto pagaidu sabiedrisko darbu programmā valstī iesaistīti 9997 bezdarbnieki, bet valsts finansējums programmai bijis 2,15 miljonu latu. Nodarbinātības dienesta dati liecina, ka algoto pagaidu sabiedrisko darbu programmas ietvaros pērn radītas 1505 jaunas darba vietas, sākuši strādāt 115 uzņēmumi. Šīs programmas finansēšana turpmāk varētu ietekmēt un uzlabot arī darba devēju situāciju, to apstiprinājusi Latvijas Darba devēju konfederācija.
Šogad programmas finansējums palielināts par 210 tūkstošiem latu un algotos pagaidu sabiedriskos darbus plānots iekļaut nacionālajā nodarbinātības plānā, sadalot mērķgrupas kvalificētos un nekvalificētos bezdarbniekos. Kvalificēto algoto pagaidu sabiedrisko darbu jomā mērķis ir nodarbināt 18 līdz 25 gadus vecus bezdarbniekus, invalīdus, ilgstošos un pirmspensijas vecuma bezdarbniekus, radot tiem iespēju apgūt praktiskā darba iemaņas speciāli šim nolūkam radītās darba vietās, paaugstinot viņu konkurētspēju un pašiniciatīvu darba tirgū.
Mūsu rajonā, kā informē Nodarbinātības valsts dienesta Jelgavas filiāles vecākā inspektore Larisa Karpova, šogad no jauna acīmredzot netiks sākts neviens pagaidu sabiedrisko darbu projekts, bet turpinās divi pagājušajā gadā aizsāktie.
Viens no vērienīgākajiem projektiem, izveidojot un attīstot šūšanas uzņēmumu «Bite – K», realizēts Kalnciemā. Pirmo reizi uzņēmums nodarbinātības dienesta projektā iekļāvies 1998. gadā, lai, iesaistot bezdarbniekus, izveidotu ražotni. Sākotnēji uzņēmumā nodarbināti daži desmiti šuvēju. Pēc tam firma «Bite – K» iesaistījusies projekta turpinājumā. Pašlaik uzņēmums nodarbina 80 strādnieku, 30 darba vietas radītas ar projekta palīdzību. Līdz aprīļa beigām šūšanas uzņēmumā paredzēts pabeigt aizsāktos darbus un telpu paplašināšanas rezultātā iecerēts nodarbināt 120 strādājošo. Projekta pēdējā turpinājumā Kalnciema uzņēmumam, lai segtu minimālo algu nodarbinātajiem bezdarbniekiem (sociālos maksājumus veic darba devējs) un nodarbinātībai proporcionālu summu materiāliem, nodarbinātības dienests atvēlējis 33 tūkstošus latu.
Otru projektu Jelgavā, Kalnciema ceļā realizē Aizkalna individuālais uzņēmums. Kādreizējā LLU dārzniecībā uzņēmējs paredzējis radīt pilsētas dārzu un parku apzaļumošanas centru, izveidojot zemstikla platības, iekārtojot produkcijas tirdzniecības vietu un veicot citus priekšdarbus. Projekta realizācija aizsākās pagājušā gada oktobrī. Jūnijā, kad darbi jāpabeidz, apzaļumošanas centrā jānodrošina 15 jaunu darba vietu. Nodarbinātības dienests idejas iniciatoru atbalstījis ar 17 tūkstošiem latu.
Savulaik projektā un tā turpinājumos iesaistījusies zemnieku saimniecība «Aptiekas» no Zaļeniekiem, kur izveidotas vairāk nekā desmit darba vietas. Ar nodarbinātības dienesta projekta finansiālu atbalstu tapis klubs «Mobile».
Šogad nodarbinātības dienesta Jelgavas filiālei atvēlētos 90 tūkstošus latu, kas paredzēti algotajiem pagaidu sabiedriskajiem darbiem, domāts izmantot, cieši sadarbojoties ar rajona un pilsētas pašvaldībām un ņemot vērā pašvaldību vajadzības. Pagājušajā gadā šiem mērķiem izmantoti 20 tūkstoši latu. Ievērojamais līdzekļu palielinājums, pēc L.Karpovas domām, ļaus ievērojami vairāk izdarīt pašvaldības teritoriju sakoptībā un labiekārtošanā.
Pilsētā sabiedriskajos darbos pērn mēnesī vidēji nodarbināti 10 līdz 15 bezdarbnieku. Šā gada sākumā viņu īpatsvars būtiski audzis. Janvārī Komunālā pārvalde darāmo nodrošinājusi 20. februārī – 35, bet šomēnes – jau 50 bezdarbniekiem.
Palielinājusies arī rajona pašvaldību interese. Gada sākumā malkas sagatavošanā un krūmu izciršanā bezdarbnieki iesaistīti Cenās, Glūdā un Vilcē. Februārī šīm pašvaldībām piepulcējies Jaunsvirlaukas, Līvbērzes, Platones un Sesavas pagasts, šomēnes – Vircava, Kalnciems un Eleja. Savas ieceres darījušas zināmas vēl citas pašvaldības. Bezdarbniekus sakārtošanas darbiem izmanto arī Jelgavas «Kapu saimniecība» un bērnu un jauniešu centrs «Junda». Kopumā pirmajos šā gada mēnešos pilsētā un rajonā nodarbināti 30 līdz 110 cilvēku.
L.Karpova ir pārliecināta, ka bezdarbniekiem iespēja iesaistīties pagaidu sabiedriskajos darbos nozīmē būtisku atspaidu. Lai cilvēks varētu nopelnīt vairāk, bezdarbniekam agrākā viena mēneša vietā sabiedriskajos darbos ļauts iesaistīties divus mēnešus pēc kārtas. Strādāt gribētāju, pēc vecākās inspektores teiktā, netrūkst un dažviet pat veidojas rindas. L.Karpova atgādina, ka bezdarbniekus uz pagaidu sabiedriskajiem darbiem atbilstoši pašvaldību un pašvaldības uzņēmumu pieprasījumam norīko nodarbinātības dienests. Tā kā dienests sedz nodarbinātā minimālo algu (darba devējam jāveic sociālie maksājumi), šāds piedāvājums ir izdevīgs arī darba devējiem. Lietišķas un plānveidīgas rīcības gadījumā sadarbība ir izdevīga visiem. Pēc nodarbinātības dienesta filiāles aplēsēm, šogad algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos Jelgavā un rajonā varētu iesaistīt 1200 bezdarbnieku.
