Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā pašlaik apskatāma pirmsvēlēšanu laikam atbilstoša izstāde «Jelgavas pilsētas galvas».
Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā pašlaik apskatāma pirmsvēlēšanu laikam atbilstoša izstāde «Jelgavas pilsētas galvas».
Ekspozīcijā par Jelgavas pašvaldības vēsturi apkopota informācija par notikušo laika posmā no 1913. līdz 1944. gadam. Kā vērtē muzeja direktore Gita Grase, tas bijis ļoti interesants periods. Sākot ar 1913. gadu, pilsētas pārvalde bijusi latviešu rokās, pirms tam tajā pārsvarā valdījuši krievi un vācieši. 19. gadsimta beigās tiesības piedalīties vēlēšanās noteicis mantas cenzs – balsot varēja tikai lielākie īpašnieki, līdz ar to Jelgavā vēlēšanās piedalījušies tikai 300 cilvēki, kaut gan kopumā pilsētā bijuši apmēram 10 000 iedzīvotāji. Pirmā Dome Jelgavā ievēlēta 1920. gadā, kad balsotāju loks jau bija krietni paplašinājies.
Doma savākt vienkopus un parādīt visu pilsētas vadoņu portretus muzeja darbiniekiem bijusi jau sen, diemžēl šo uzdevumu nav izdevies izpildīt, jo vēstures avoti nav ļāvuši iepazīt viņus bildēs, kurās tie būtu vieni paši. Taču šādu fotogrāfiju meklējumi tiek turpināti.
«Pašreizējais mērs Uldis Ivans, aizejot no amata, varētu pasūtīt pie kāda mākslinieka savu portretu un uzdāvināt to muzejam. Tā būtu laba tradīcija pilsētas galvu portretu galerijas veidošanai,» ierosina G.Grase.
Vēl kāda interesanta lieta, kas saistīta ar Jelgavas pašvaldības vēsturi, ir Domes vēlēšanām iesniegto deputātu kandidātu sarakstu skaits, – trīsdesmito gadu sākumā tādi ir bijuši pat 26, tā ka šā gada 17 partiju pieteikumi vēl nebūt nav rekords.
