Mazgāšanas līdzekļi ir dabiskas un sintētiskas vielas, kas, izšķīdinātas ūdenī, atbrīvo audumus no netīrumiem un dažādiem mikroorganismiem. Mazgāšanas līdzekļi veido apmēram 50 procentu no ikdienā lietotās sadzīves ķīmijas.
Mazgāšanas līdzekļi ir dabiskas un sintētiskas vielas, kas, izšķīdinātas ūdenī, atbrīvo audumus no netīrumiem un dažādiem mikroorganismiem. Mazgāšanas līdzekļi veido apmēram 50 procentu no ikdienā lietotās sadzīves ķīmijas.
Atsevišķi to komponenti var būt toksiski ūdenī dzīvojošajiem organismiem, radīt ģenētiskas izmaiņas, iedarboties uz ūdens attīrīšanas iekārtu ķīmisko vai bioloģisko procesu. Daži savienojumi nokļūst dzīvajos organismos un akumulējas to šūnās.
Viena no galvenajām problēmām, ko rada mazgāšanas līdzekļi, ir upju, ezeru un jūras eitrofikācija jeb pārbarošana. Ūdenstilpju pārmēslošana ar slāpekļa un fosfora savienojumiem izraisa aļģu savairošanos un pēc tam to atmiršanu, pūšanu un skābekļa deficītu. Jau daudzus gadus jūras dziļākās ieplakas ir pilnīgi mirušas. Lielā mērā tur vainojami fosfora savienojumi, kurus satur mazgāšanas līdzekļi. Jelgavas notekūdeņi un kanalizācija gan attīrītā, gan neattīrītā veidā tiek novadīti Driksā un līdz ar to Lielupē. Bet Lielupe, kā zināms, plūst uz Baltijas jūru.
Mazgāšanas līdzekļu sastāvs
Visplašāk sadzīvē tiek lietoti daudzkomponentu sintētiskie līdzekļi un ziepes. To galvenā sastāvdaļa, kas nosaka mazgājošo darbību, ir dažādas virsmas aktīvās vielas, piemēram, anjonaktīvās, nejonogēnās, amfolītiskās un katjonaktīvās.
Virsmas aktīvie savienojumi veic pašu mazgāšanas procesu, tie veicina materiāla samitrināšanu, atbrīvo un atdala netīrumus, neļauj tiem atkārtoti pieķerties audumam.
Nonākot apkārtējā vidē, šie savienojumi var tieši ietekmēt dzīvos organismus, tāpēc ir svarīgi, cik ātri tie sadalās.
Katjonaktīvie savienojumi tiek uzskatīti par videi viskaitīgākajiem. Visplašāk lietotie mazgāšanas līdzekļi parasti satur vairākus virsmas aktīvos savienojumus.
Mīkstinātāji
Ciets ūdens un atsevišķi netīrumi satur metāla jonus, kas negatīvi ietekmē anjonaktīvo savienojumu tīrīšanas efektu, tāpēc ūdens tiek mīkstināts.
Videi visnekaitīgākais mīkstinātājs ir soda. Savukārt fosfāti un polifosfāti satur barības vielu fosforu, kas izraisa ūdenstilpju pārmēslošanu. Ir būtiski izvēlēties tādus mazgāšanas līdzekļus, kas satur pēc iespējas mazāk fosfora.
Šķīdinātāji
Lai palielinātu attaukošanās spējas un atsevišķu komponentu šķīdību, mazgāšanas līdzekļiem tiek pievienoti šķīdinātāji. Emisijas, kas rodas gaisā no šķīdinātājiem, atstāj kaitīgu ietekmi uz augiem.
Balinātāji
Baltās vaļas mazgāšanas līdzekļiem tiek pievienoti balinātāji. Visizplatītākie ir balinātāji uz perborātu bāzes. Tiem sadaloties, veidojas vielas, kas kaitīgas kā augiem, tā zivīm.
Alternatīva varētu būt perkarbonāta, etiķskābes vai ūdeņraža peroksīda, kas vidē pilnīgi sadalās, izmantošana.
Optiskie balinātāji
Tās ir fluoriscentas daļiņas, kas iedarbojas uz mūsu redzi, liekot materiālam izskatīties baltākam, nekā tas ir patiesībā. Lai uzlabotu balto tekstiliju izskatu, veļas pulveriem mēdz pievienot nelielu daudzumu optisko balinātāju, kas vidē bioloģiski lielākoties nesadalās, un lielā koncentrācijā atrodami ūdenstilpēs. To negatīvā ietekme uz vidi diez vai atsver vizuālo ieguvumu.
Pildvielas
Tās var tikt pievienotas veļas pulveriem, lai novērstu kunkuļu veidošanos, tomēr galvenokārt tas ir lēts ražotāju triks, kā palielināt pulvera masu.
Biežāk izmantotā pildviela ir nātrija sulfāts. Tas ir videi nekaitīgs savienojums, taču veicina notekūdeņu tīklu koroziju.
Smaržvielas
Smaržvielas parasti ražo mākslīgi. Tās tiek lietotas mazos daudzumos un reālu ietekmi uz vidi nerada. Izņēmums ir indivīda alerģiska reakcija uz kādu no tām.
Sārmi
Sārmus pievieno, lai aizsargātu veļas mašīnu metāla daļas no korozijas un palielinātu virsmas aktīvo savienojumu aktivitāti. Parastākie sārmi ir nātrija silikāti un soda. Šiem savienojumiem nav negatīvas ietekmes uz vidi.
Citi komponenti
Nelielā koncentrācijā var tikt pievienoti arī iebiezinātāji, aizsargājošie koloīdi, putu aizkavētāji, enzīmi, konservanti, u.c., kuriem nav nopietnas ietekmes uz vidi. Mazgāšanas līdzekļi var saturēt arī fermentus, kas atvieglo olbaltumvielu radīto traipu izmazgāšanu.
Skalošanas līdzekļi
Tie ir indīgi zivīm, mazajiem ūdensdzīvniekiem un aļģēm. Skalošanas līdzekļi attaisno sevi tikai kā statiskās elektrouzlādēšanās noņēmēji, un lietojami tikai sintētisko materiālu skalošanai. Liekot veļu žāvētājā, to smarža pilnībā izgaro. Izmantoti kokvilnas audumu skalošanai – samazina auduma uzsūkšanas spējas. Pamēģiniet skalošanai izmantot etiķi. Tas nenovērš statisko elektrouzlādēšanos, bet noņem no audumiem kaļķi un tādējādi padara tos mīkstākus.
Zaļie iesaka
Izmantojot skandināvu zaļo pētījumus, par videi draudzīgākajiem mazgāšanas līdzekļiem pašlaik tiek atzīti «Mini Risk»,«Neutral» un «Regent». Varat paļauties arī uz produkciju, uz kuras iepakojuma atradīsiet Piekūna vai Ziemeļu gulbja sertifikātu. Tas ir Ziemeļvalstu vides sertifikāts.
Zviedrijā 1988. gadā tika pārdots 100 000 tonnu mājsaimniecības ķīmijas (veļas pulveri, tīrītāji, balinātāji, ziepes, šampūni, trauku mazgāšanas līdzekļi). Pēc sertificēšanas ieviešanas pildvielu daudzums mazgāšanas līdzekļos gada laikā samazinājās par 11 000 tonnu, bet virsmas aktīvo savienojumu daudzums palielinājās par 3 000 tonnu. Zviedrijā mazgāšanas līdzekļu kvalitāte ir uzlabojusies un vairāk nekā puse atbilst dabas aizsardzības izvirzītajiem kritērijiem.
Ziepes
Ziepes ir videi visnekaitīgākie un draudzīgākie virsmas aktīvie savienojumi, kas ūdenī veido nešķīstošus kalcija un magnija sāļus, tāpēc arī tie var mazgāt pat jūras ūdenī. Ziepes iedala saimniecības, tualetes, medicīniskajās un speciālajās ziepēs. Pārdošanā ir cietas, šķidras un pulverveida ziepes. Ražo arī ziepes spirta šķīdumā.
Ziepes gatavo no dzīvnieku taukiem, augu eļļām un to aizvietotājiem – kolofonija un augstmolekulārām taukskābēm, ko iegūst no naftas pārstrādes produktiem. Jo vairāk taukskābju ziepes satur, jo tās ir augstvērtīgākas. Lai ziepes būtu pievilcīgākas, tām pievieno krāsvielas un smaržvielas.
Patērētājiem nav viegli orientēties plašajā piedāvāto mazgāšanas līdzekļu gūzmā. Reti atradīsiet sertificētus mazgāšanas līdzekļus, līdz ar to patērētājam pašam jāizvēlas sev un videi draudzīgākais. Ar savu izvēli – pirkt vai nepirkt attiecīgā ražotāja preci – varam panākt, ka ražotāju piedāvātā produkcija kļūst kvalitatīvāka, bet tās nodarītie kaitējumi videi un līdz ar to arī mums pašiem – minimāli.
