Izlasot «Zemgales Ziņu» 2001. gada 7. marta numuru, atkal saņēmām kārtējo pļauku sejā. Kādam ir bijusi vajadzība apliet ar dubļiem tos, kuri strādā un rūpējas par Vircavas pagasta iedzīvotāju labklājību.
Izlasot «Zemgales Ziņu» 2001. gada 7. marta numuru, atkal saņēmām kārtējo pļauku sejā. Kādam ir bijusi vajadzība apliet ar dubļiem tos, kuri strādā un rūpējas par Vircavas pagasta iedzīvotāju labklājību.
Ļoti žēl, ka korespondents Andrejs Janavs (ar savu ļoti ieinteresēto pavadoni šā raksta tapšanā) Vircavas pagasta robežas saskata tikai 5 km rādiusā ap pagasta māju. Arī mēs, Rosmē dzīvojošie, piederam šim pagastam un neatceramies, ka kāds ar mums būtu runājis un uzklausījis mūsu domas.
Runājot par tā saucamo sieviešu apvienību, mēs – astoņas šīs apvienības dalībnieces no Rosmes –, vēlamies sniegt patiesu informāciju par tās tapšanu un darbību.
Minētā apvienība tika dibināta ļoti slepeni, ar nolūku realizēt vienas ģimenes intereses, lai iegūtu papildu zemes platības, nerēķinoties ar citiem pagasta iedzīvotājiem, jo šīs it kā brīvās pagasta zemes ir iedzīvotāju mazdārziņi un piemājas dārziņi. Sieviešu apvienība, apvienojoties ar dažiem zemniekiem, veidoja savu deputātu kandidātu sarakstu. Taču organizācija šajā deputātu kandidātu izvirzīšanā faktiski nepiedalījās, jo mēs – astoņas tās dalībnieces – uz šo pasākumu nebijām aicinātas un par to uzzinājām tikai tad, kad saņēmām kandidātu sarakstus un programmu. Tāpēc uzskatām, ka apvienības vadītāja (kas pati sevi par tādu ir pasludinājusi) Ilga Grēna ir rīkojusies ļoti nekorekti, izmantojot mūsu apvienības nosaukumu programmā, kas ir ļoti nepārdomāta, tendencioza un pretrunīga, kā arī apvainojoša. Daži šā saraksta deputātu kandidāti ar savu programmu iepazinās tikai dienā, kad tiem bija tikšanās ar vēlētājiem, un bija nepatīkami pārsteigti.
Tiekoties ar vēlētājiem, I.Grēna uz jautājumiem par programmu un apvienības rīcību nespēja atbildēt, bet to steidzās izdarīt kāds no Ozoliņu ģimenes pārstāvjiem. Secinājums viens – Ilga ir šīs ģimenes politiskā marionete, kas ir vajadzīga pagasta priekšsēdētāja krēslā, lai varētu ar viņu manipulēt.
Ļoti žēl, ka par atsaucīgākajiem, saprotošākajiem cilvēkiem – Z.Caunes kungu un pagasta darbiniekiem, kuriem esam lielu pateicību parādā, – ir jālasa nepatiesi un apvainojoši vārdi.
Mēs, Rosmes skolā strādājošie, ļoti labi redzam, kur paliek pagasta līdzekļi. Tie tiešām tiek izmantoti saprātīgi tiek domāts par mūsu bērniem kā par nākotni. Katra ģimene, kurā ir bērni vai mazbērni, šo palīdzību no pagasta ir saņēmuši ar ekskursijām, pasākumiem, skolu materiālās bāzes nodrošināšanu. Ne reizi, kad esam lūguši palīdzību, mums tā nav atteikta. Ne reizi neesam saskārušies ar Caunes kunga «atriebīgo raksturu». Nekad neesam baidījušies izteikt savu viedokli un prasīt arī paskaidrojumus. Nekādas represijas nekad nav bijušas, tas ir pilnīgs izdomājums.
Rakstā teikts par dāvinātajiem miltiem un to kvalitāti. Arī mūsu ģimenēs ir veci cilvēki, kas saņēma šos miltus, tāpēc esam tos lietojuši un zinām, ka tie bija ļoti labi. Ir jāpriecājas par cilvēku labajiem darbiem, nevis jādara, kā Ozoliņas kundze, kas savas vēlēšanu aģitācijas labdarības dāvanas vientuļajiem cilvēkiem iekāra kādas tantiņas ābelē.
Vēl viena liela muļķība ir par sporta halli teiktais. Uzreiz gribam teikt, ka atklāšanas dienā neviens no lielajiem runātājiem ar savu klātbūtni šo pasākumu nepagodināja. Ikviens pagasta iedzīvotājs zina, ka halles noslogotība ir sadalīta pa minūtēm un maksa ir tikai Ls 0,20. Bet kas attiecas uz santehniku, tad ir ļoti žēl, ka Ozoliņu dēls, hallē katru nedēļu spēlējot basketbolu, līdz šim nav iepazinies ar modernajām dušas telpām un tualetēm.
Mēs, Rosmes iedzīvotāji, varam Caunes kungam teikt tikai paldies par to, ka esam nodrošināti ar labiem ceļiem un teicamu satiksmi, ko izmanto pilsētā strādājošie. Bet, kas attiecas uz sliktajiem ceļiem, tad katram pašam savs sētsvidus jākopj un savi, ar biešu mašīnām izbraukātie ceļi jāsaved kārtībā. Mēs kā nodokļu maksātāji nepiekrītam tam, ka par mūsu naudu labos nevīžīgo saimnieku pašu sabojātos ceļus.
Liels skandāls ir ap pagasta budžetu. Nav taisnība, ka ar to nevar iepazīties ikviens, kuram tas interesē. Tāpēc nebija vajadzības Bulgārina kungam maksāt vienu latu bērniem, lai tie izplatītu skrejlapiņas ar nepatiesu un nepilnīgu informāciju.
Arī sieviešu apvienības vadītāja I.Grēna, piesavinoties tautas nama vadītājas S.Sustrupes rīkoto pasākumu 17. martā, rīkojusies negodīgi.
Mēs, skolas darbinieki un skolotāji, sevi uzskatām par vienkāršiem ļaudīm, tāpēc nesaprotam, kas ir pagasta elite, jo Caunes kungs vienmēr ir kopā ar mums – gan atpūtas vakaros, gan ekskursijās, gan darbā.
Un tagad visi padomāsim, kam ticēt. Tiem, kas sevi pierādījuši darbā, vai tiem, kas izmanto modernas metodes, – uzpērk, apmelo un ar marionešu palīdzību realizē savas savtīgās intereses.
Rosmes skolas kolektīvs:
I.Zubova, I.Šulca,
N.Cielava,
S.Cielava, A.Ose,
Z.Šteina, D.Ževņenko,
S.Skotele, Z.Ozola,
I.Valentinovičs, J.Osis
