Izlasījuši 7. marta «Zemgales Ziņās» publicēto rakstu «Nenotikusī intervija», mēs esam pārsteigti, ka mūsu rajona prestižais laikraksts ne tikai balstās uz dzeltenās preses materiāliem, bet izmanto dzeltenās preses žurnālistu nekorektās metodes.
Izlasījuši 7. marta «Zemgales Ziņās» publicēto rakstu «Nenotikusī intervija», mēs esam pārsteigti, ka mūsu rajona prestižais laikraksts ne tikai balstās uz dzeltenās preses materiāliem, bet izmanto dzeltenās preses žurnālistu nekorektās metodes. Pieļaujam iespēju, ka tas saistīts ar priekšvēlēšanu drudzi un tajā apmulsināto korespondentu Andreju Janavu, kas dīvainā kārtā Vircavā nav saticis (vai nav gribējis satikt) nevienu no mums, bet atsaucas pārsvarā uz daudziem anonīmiem un no «represijām iebiedētiem» iedzīvotājiem, kuri nekā laba Vircavas pagastā nesaskatot. Tas patiešām ir nenormāli. Nenormāls ir arī rūgtums, kas strāvo no rakstā pieminēto (it kā satikto) noslēpumaino cilvēku puses. Kāpēc? Tāpēc, ka zemiskums un rūgtums nevar veidot pamatu nekam pozitīvam. Rūgtums laužas ārā gandrīz no katras Janava kunga veidotās rindkopas. Bet varbūt tā ir bezatbildība par rakstīto?
Kad 2. martā Vircavas Tautas namā abu vēlēšanu sarakstu deputātu kandidāti tikās ar vēlētājiem, korespondenta Andreja Janava nemaz nebija klāt, bet visā rakstā caurstrāvo tās idejas un pārdomas, kuras sapulces laikā klāstīja zemnieks Jānis Ozoliņš (seniors). Rakstā gan viņa vārds nekur nav minēts. Rodas jautājums, vai notikusi Andreja Janava intervija ar Ozoliņa kungu?
Vesela rindkopa rakstā veidota ironiskā stilā, un kā satīras objekts izvēlēts zemnieks, kurš ir nosaukts daudzos aizvainojošos vārdos. Uzskatām, ka izteikumi par šo darba dzīves steigā iztraucēto cilvēku ir cieņu un godu aizskaroši un pat vairāk nekā pietiekami, lai rakstītāju sūdzētu tiesā. Viltīgais Andrejs Janavs gan nenosauc šā deputāta kandidāta vārdu un uzvārdu, acīmredzot, tādējādi nodrošinādams sev alibi pret tiesas darbiem. Katram, kurš pārzina deputātu kandidātu sarakstus, ir skaidrs, ka nepatiesi pazemotais cilvēks ir Rihards Jansons, kuru pazīstam ilgus gadus gan kā saimniecības galveno agronomu, gan mūsu skolas audzēknes gādīgu vectētiņu un labu kaimiņu. Starp citu, tieši viņš tika aicināts iesaistīties «Vircavas pagasta zemnieku un sieviešu apvienības apvienotajā sarakstā», bet atteicās un tagadējās ķengas var uzskatīt par atriebību. Arī skolotāja Maija Pafrāte, kura vairākkārt bijusi Jansonu mājās, ir izbrīnīta par rakstā minētajiem apgalvojumiem.
Riharda Jansona minēto vidzemnieku sulīgo sakāmvārdu derētu ielāgot ne tikai tiem, kas jau ilgāk nekā gadu visādiem līdzekļiem cenšas graut Vircavas pagasta priekšsēdētāja autoritāti, bet arī pašam korespondentam Andrejam Janavam.
Pensionāru klubiņš «Atvasara» ir neizpratnē par «rūgtajiem» miltiem, pensionāri izsaka pateicību pagasta valdei un Caunes kungam par augstvērtīgajiem miltiem. «Saprotam, ka rūgti tie var šķist tikai tādiem cilvēkiem, kuros pašos mīt daudz negatīvu emociju,» atzīst pensionāru klubiņa vadītāja Veronika Kudiņa.
Pēc raksta izlasīšanas Vircavas vidusskolā sākās pārrunas un debates, īpaši tas bija jūtams vidusskolas 11. un 12. klasē, kur mācās daudz sabiedriski un politiski aktīvu jauniešu. Gandrīz visi viņi ir nevalstiskās organizācijas dibinātāji. Sabiedriskā organizācija skolā darbojas kopš 2000. gada oktobra, tā ir oficiāli reģistrēta un par savu galveno mērķi noteikusi demokrātijas attīstību, sabiedrības integrāciju un dialoga veidošanu ar citādi domājošiem. Vidusskolēni, kas jau ceturto gadu izjūt, ka izglītībai tiek garantēta prioritāte, ir patiesā neizpratnē un sašutumā par faktu sagrozīšanu, nepatieso informāciju un zemiskajiem priekšvēlēšanu cīņas paņēmieniem. Vairāki jaunieši pēc pāris dienām pirmoreiz dosies pie vēlēšanu urnām un izteiks savu atbalstu vienam no sarakstiem. Neviens no viņiem nešaubās, ka Vircavas nākotne uzticama cilvēkiem, kuru priekšvēlēšanu programma sakņojas reālā darbībā.
Sporta halle ir viens no Vircavas pagasta ieguvumiem, nevis pagasta vadības kļūdām, kā vairākkārt uzsvēruši opozīcijas pārstāvji. Pieredzes apmaiņā pie mums ir ieradušies no citiem pagastiem, piemēram, no Gaujienas, viesojušies arī Rīgas skolu skolotāji. Visi atzinuši pagasta un skolas veiksmīgo sadarbību, kuras rezultātā paveiktas grandiozas lietas. Latvijas televīzija filmējusi halli un filmu demonstrējusi sporta kongresā Rīgā. Vircavas sporta halle tiek izīrēta sportotgribētājiem no Jelgavas, Saulkrastiem, Bigauņciema, pat Rīgas. Ja halle būtu tik nekvalitatīva, tad taču neviens negribētu te sportot. Vircavniekiem ir iespējas nodarboties dažādos sporta veidos, ir izveidotas ne tikai skolēnu, bet arī pieaugušo basketbola un volejbola komandas, kuras piedalās Jelgavas rajona čempionātos.
Nobeigumā gribam pateikt, ka vislielāko izbrīnu izraisa apgalvojums, ka vairākus gadus tiek slēpts pagasta finansiālo līdzekļu izlietojums. Acīmredzot, vircavnieku vidū tiešām ir analfabēti, kuri neprot izlasīt ne informāciju pagasta Padomē, ne pagasta avīzē. Jaunajiem deputātiem acīmredzot nāksies risināt šo «analfabētisma» problēmu.
Vircavas vidusskolas
skolotāji, darbinieki, 11., 12. klases skolēni, pagasta pensionāru klubiņa dalībnieki
