Valsts ieņēmumu dienests sakarā ar gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas termiņa tuvošanos informē…
Valsts ieņēmumu dienests sakarā ar gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas termiņa tuvošanos informē, ka visiem Latvijas iedzīvotājiem, kas 2000. gadā ir guvuši ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamus ienākumus, piemēram, pārdodot personisko mantu, kas kopā pārsniedz 1008 latus, līdz 2001. gada 1. aprīlim savas dzīvesvietas Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē jāiesniedz gada ienākumu deklarācija. Lai gan no personiskās mantas pārdošanas ienākumiem nodoklis nav maksājams, to nedeklarēšanas gadījumā var tikt piemērota soda nauda 20 latu apmērā.
Ar 2000. gadu jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis no ienākumiem, kas gūti, pārdodot nekustamo īpašumu, piemēram, dzīvokli vai māju, ja tas ir atradies īpašumā mazāk nekā 12 mēnešu. Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli nav apliekams viss ienākums, bet gan tikai starpība starp cenu, par kuru īpašums tika pārdots, un tā iegādes vērtību. Iegādes vērtībā iekļaujami arī izdevumi par īpašuma reģistrāciju Zemesgrāmatā, valsts nodevas, maksa par māklera pakalpojumiem un citi atbilstoši izdevumi. Tas nozīmē, ka gada ienākumu deklarācija ir aizpildāma un līdz 2001. gada 1. aprīlim iesniedzama maksātāja dzīvesvietas Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē tad, ja 2000. gadā tika pārdots īpašums, no kura iegādes brīža bija mazāk nekā gads.
Aprēķinātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis budžetā jāiemaksā ne vēlāk kā 15 dienu laikā no deklarācijas iesniegšanas dienas. Ja aprēķinātā nodokļa summa pārsniedz 100 latu, to var iemaksāt budžetā triju mēnešu laikā no deklarācijas iesniegšanas dienas, iemaksājot līdz katra deklarācijas iesniegšanas mēnesim sekojošā mēneša 15. datumam trešo daļu no šīs summas. Piemēram, ja deklarāciju iesniedz 20. martā un nodokļa summa ir 120 latu, tad var iemaksāt visu summu līdz 4. aprīlim vai arī sadalīt to trijās daļās un līdz 15. aprīlim iemaksāt 40 latu, līdz 15. maijam – 40 latu un līdz 15. jūnijam – 40 latu.
Gada ienākumu deklarāciju var iesniegt tad, ja 2000. gadā ir bijuši izdevumi par izglītību un ārstniecības pakalpojumiem. Proti, ir iespējams saņemt atpakaļ daļu mācību maksas par augstākās izglītības vai specialitātes iegūšanu valsts akreditētās Latvijas mācību iestādēs vai specialitātēs, kā arī daļu maksas par šādiem medicīnas pakalpojumiem:
– plānveida operācijām saskaņā ar medicīniskajām indikācijām, kas nav iekļautas bāzes programmā;
– zobārstniecības palīdzību un zobu protezēšanu;
– ambulatoro un stacionāro ārstēšanu sadzīves traumu gadījumā;
– pirmreizējiem medicīniski profilaktiskajiem pasākumiem, stājoties darbā;
– maksas ārstēšanu rehabilitācijas iestādēs;
– redzes korekciju un acu protezēšanu;
– mākslīgo insemināciju un ekstrakorporālo apaugļošanu.
Attaisnotajos izdevumos ir atļauts ietvert arī izdevumus par citiem medicīnas un ārstnieciskajiem pakalpojumiem (ne zālēm), ko attiecīgā persona izmantojusi citos saslimšanas vai ar to saistītas profilakses gadījumos, bet ir jāatceras, ka šos izdevumus ierobežo normatīvajos aktos noteiktais attaisnoto izdevumu limits, – 60 latu maksātājam, kā arī 30 latu katram viņa ģimenes loceklim, kas patstāvīgi negūst ienākumus un var būt apgādībā esoša persona. Vienīgais izņēmums ir plānveida operācijas saskaņā ar medicīniskajām indikācijām, kas nav iekļautas bāzes programmā. Šajā gadījumā normas netiek piemērotas, t.i., tiek ņemta vērā visa samaksātā summa.
Savukārt mācību maksas normas ir 90 latu maksātājam, kā arī 90 latu katram viņa ģimenes loceklim, kas patstāvīgi negūst ienākumus un var būt apgādībā esoša persona.
Turklāt jāņem vērā, ka šo izdevumu deklarēšanas rezultātā tiek samazināts maksātāja ar nodokli apliekamais ienākums – tas nozīmē, ka ir iespējams atgūt 25 procentus jeb ceturto daļu deklarācijā uzrādīto izdevumu. Piemēram, ja persona 2000. gadā ir samaksājusi 120 latu lielu mācību maksu, tad ir iespējams atgūt ceturto daļu no mācību maksas normas (90 latiem), t.i., 22 latus un 50 santīmus.
Tā kā nav iespējams samazināt to, kā nav, uz nodokļu atmaksu var cerēt cilvēks, kas pagājušajā gadā maksājis iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tātad uz nodokļa atmaksu nevar pretendēt tie, kas pagājušajā gadā nav strādājuši vai saņēmuši citus ar nodokli apliekamus ienākumus, piemēram, vecuma pensiju, kas nav lielāka par 100 latiem mēnesī.
Lai atgūtu 2000. gadā ieguldīto mācību maksu un izdevumus par medicīnas pakalpojumiem, ir nepieciešams aizpildīt gada ienākumu deklarāciju un kopā ar attaisnojuma dokumentiem līdz 2001. gada 1. aprīlim iesniegt dzīvesvietas Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē. Deklarācijai ir jāpievieno:
– no grāmatveža saņemtais paziņojums par aprēķināto, ieturēto un budžetā pārskaitīto algas nodokli;
– kases aparāta čeks un darījuma kvīts, uz kuras būtu atspoguļota visa informācija par saņemto pakalpojumu un cilvēku, kas saņēmis pakalpojumu (uzņēmuma, kas sniedz pakalpojumu, atrašanās vieta, reģistrācijas numurs, fiziskās personas vārds, uzvārds, personas kods, kāds pakalpojums saņemts, kāda ir maksa par to);
– izziņa no darbavietas, ka šos izdevumus nav sedzis darba devējs.
Lai labāk izprastu iepriekš aplūkotos ar attaisnotiem izdevumiem saistītos jautājumus, minēšu piemēru.
Jānim, kas ir strādājošs students un divu bērnu tēvs, 2000. gadā bija šādi izdevumi:
– 400 latu liela mācību maksa par studijām valsts akreditētā Latvijas augstskolā;
– 75 lati par zobārsta pakalpojumiem;
– 20 latu par dēlam sniegtajiem logopēda pakalpojumiem;
– 50 latu par mātes, kas ir pensionāre un saņem vecuma pensiju, ārstēšanās kursu sanatorijā.
Lai atgūtu daļu no iepriekšējā gada samaksātajām summām, Jānim ir jāaizpilda gada ienākumu deklarācija un līdz 2001. gada 1. aprīlim jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc savas dzīvesvietas. Tajā ir uzrādāmas šādas summas:
– 5. rindā «Attaisnotie izdevumi: izglītības un specialitātes iegūšana, kvalifikācijas paaugstināšana» atbilstoši limitiem ir uzrādāmi 90 lati mācību maksas;
– 6. rindā «Attaisnotie izdevumi: medicīnas un ārstnieciskie pakalpojumi» atbilstoši limitam ir uzrādāmi 80 lati (60 lati par Jānim sniegtajiem zobārsta pakalpojumiem un 20 lati par dēlam sniegtajiem logopēda pakalpojumiem);
– izdevumi par mātes ārstēšanos nevar tikt iekļauti gada ienākumu deklarācijas attaisnotajos izdevumos, jo viņa pastāvīgi saņem ienākumus un līdz ar to nevar būt apgādājama persona.
Tātad kopā Jāņa attaisnotie izdevumi sasniedz 170 latu, no kuriem atpakaļ saņemama ceturtā daļa no šīs summas, t.i., 42 lati un 50 santīmu.
Vai iespējams saņemt daļu samaksātā nodokļa par svešvalodas apgūšanu tālmācības ceļā?
Ministru kabineta 1995. gada 7. februāra noteikumu nr.33 «Noteikumi par attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem» pirmās daļas 1. punkts nosaka, ka maksātāja attaisnotajos izdevumos ietverami izdevumi par augstākās izglītības un specialitātes (profesijas, amata, aroda) iegūšanu, kuru summa kalendārā gada laikā maksātājam nepārsniedz Ls 90 un katram viņa ģimenes loceklim – Ls 90. Minētie noteikumi attiecināmi uz izdevumiem par mācībām augstākās izglītības un specialitātes iegūšanai valsts akreditētās Latvijas mācību (izglītības) iestādēs. Maksa par mācībām dažādās skolās un kursos, kuras beidzot, netiek iegūta specialitāte (profesija, amats, arods), nav uzskatāma par maksātāja attaisnotajiem izdevumiem, kas noteikti minētajos MK noteikumos nr.33.
Brigita Daukste, VID Jelgavas nodaļas Nodokļu maksātāju konsultāciju daļas priekšniece
