Lai arī jau četras dienas pagājušas kopš vēsturiskās vēlēšanu nakts, pagaidām kaut kā neveicas Domes valdošās koalīcijas izveides darbs.
Lai arī jau četras dienas pagājušas kopš vēsturiskās vēlēšanu nakts, pagaidām kaut kā neveicas Domes valdošās koalīcijas izveides darbs. Un ne jau tikai Jelgavā vien, bet arī saulainajā Rīgā, kur premjers un «Latvijas ceļa» («LC») priekšsēdis Andris Bērziņš nule kā nācis klajā gandrīz vai ar sensacionālu paziņojumu, ka «LC» Rīgas Domē esot gatavs strādāt arī opozīcijā. Te nu bija priekšvēlēšanu solījumi!
Taču A.Bērziņa vadītā partija nav vienīgā, kurai vēlēšanu rezultāti ir sagādājuši pārsteigumus. Tādi ir gadījušies arī vēlēšanu uzvarētājiem, kas ticēja, ka viņiem izdosies. Nu izdevās, un ko tālāk? LSDSP nav ne tikai kandidatūras galvaspilsētas mēra amatam, šim politiskajam spēkam trūkst arī pretendentu vidēja ranga amatiem galvaspilsētas Domes administrācijā. Tāda, lūk, ir realitāte. Nesagatavoti pārsteigts arī līdzšinējais Rīgas mērs Andris Ārgalis, jo sociāldemokrāti ir gatavi atteikties no amata ostas pārvaldē, lai arī pirms tam LSDSP ir uzstājusi uz šo amatu. Šādas tendences diemžēl liecina par to, ka daudzi pie varas nonākušie politiskie spēki nav gatavi uzņemties iniciatīvu valdošā koalīcijas izveidē. Vēlētāju «protesta balsojumu» rezultāts ir rīcībmazspējīga Dome.
Par tādu var runāt arī Jelgavā, jo tās jaunie domnieki vēl līdz ceturtdienas pēcpusdienai, pēc «Ziņu» rīcībā esošās informācijas, nebija panākuši vienošanos pat starp divām partijām, nerunājot jau par plašākas Domes pozīcijas iecerēm. Lai arī jau ir zināmi visi 15 jaunajā Domē ievēlētie deputāti, pilnīgi skaidrs, ka šīs visas 15 personālijas nebūs tās, kas ieņems deputātu krēslus. Būs arī atkāptiesgribētāji, un to nevajadzētu uztvert kā mēģinājumu uz kaut kuru pusi mainīt vēlētāju gribu, bet gan kā partiju centienus no savām rindām izraudzīties pēc iespējas kompetentākus un adekvātākus cilvēkus darbam Domē.
Tā kā pagaidām jaunie domnieki nevar lepoties ar panākumiem koalīcijas izveidē, var prognozēt, ka valdošā koalīcija dzims lēni un mokoši. Tam par iemeslu kalpo ne tikai atšķirīgās partiju intereses un programmas, bet tikpat labi arī tīri personiskas antipātijas vai atmiņas par kādu senu ienaidu. Diemžēl arī tik triviālas lietas ļoti reāli ietekmēs jaunās Domes koalīcijas izveidi un tās darbu. Tas nu vienreiz ir tāds «pīļu dīķa» sindroms, bet, no otras puses, labi, ka tā ir, jo, savācoties vienkopus reālpolitikas «bīdītājiem», būtu jāsāk uztraukties par morāli un ētiku.
Veidojot koalīciju pašreizējā Jelgavas situācijā, šķiet, nekas cits neatliks, kā izstrādāt un parakstīt pamatīgu un detalizētu koalīcijas līgumu, kurā būtu jāvienojas par koalīcijas partneru nostādnēm attiecībā uz visiem pašvaldības uzņēmumiem, bez lieka rožainuma raugoties nākotnē. Jāšaubās, vai citādi varēs izvairīties no izlēcējiem un atsevišķu politiķu sagādātajiem pārsteigumiem, tāpēc disciplīnai koalīcijā ir jābūt, tāpat kā ir jābūt koalīcijas padomes sēdēm pirms domnieku «sēdēšanas» reizēm – tas būtu reāls darbs, kura ir trūcis līdzšinējai Domei, kurā, piemēram, dažādi vienas un tās pašas partijas pārstāvji mierīgi atļāvās šad un tad balsot pretēji. Tā nav nekāda politika, tas ir haoss, ar kura palīdzību pilsētai neizdosies saskatīt gaismu tuneļa galā.
Tikai stratēģiska vienošanās par pašvaldības uzņēmumu nākotni nenozīmē ietekmes sfēru pārdalīšanu starp partijām, pēc principa – šo uzņēmumu privatizēsim mēs, to – jūs, bet trešo ļausim privatizēt vēl kādam no koalīcijas partneriem. Lai arī, šķiet, gribētāju šādi rīkoties netrūkst, jāsaprot, ka laiki ir mainījušies. Vienkārši to privatizējamo objektu ir palicis tik maz, bet gribētāju tik daudz, ka var garantēt – konkurenti viens otram skatīsies ne tikai uz pirkstiem vien. Bet atklātība izsenis bijusi viens no lielākajiem godīguma garantiem. Pagaidām tās kaut kā trūcis sarunās par valdošās koalīcijas izveidi jaunajā Domē.
