Trīs dienas Eiropas rietummalā Portugāles galvaspilsētā Lisabonā medaļu cīņās devās pasaules ziemas meistarsacīkstēs startējošie.
Trīs dienas Eiropas rietummalā Portugāles galvaspilsētā Lisabonā medaļu cīņās devās pasaules ziemas meistarsacīkstēs startējošie.
Zem nesenās pasaules izstādes paviljona jumtu dēļu seguma tika izveidota mūsdienīga vieglatlētikas arēna, kurā sacentās 130 pasaules valstu pārstāvji.
Kā ikvienā sporta pasākumā, netrūka ne neparedzēta uzvaras prieka, ne zaudējuma asaru.
No troņa «krita» favorīti, piemēram, trīssoļlēkšanā visus titulus guvušais, arī Rīgā redzētais anglis Džonatans Edvarts šoreiz piekāpās augstākajā sabiedrībā maztitulētajam itāļu lēcējam, bet ungārieti Gabrielu Sabo apsteidza Krievijas pārstāve. Savukārt bez kļūdām startējošā čehiete Pavla Havlačkova kārtslēkšanas sektorā apsteidza kā Eiropas, tā arī pasaules rekordistes.
Latvija tika tuvu medaļai: vīru 60 m barjerskrējienā rīdzinieks Staņislavs Olijars, it kā pārliecinoši aizvadot priekšskrējienu un pusfinālu, arī izšķirošajā startā joņoja pretī medaļu spīdumam… līdz pēdējai barjerai, kad sekoja kritiens. Jā, barjerskrējiens ir sarežģīts un viltīgs, tajā krist gadījies savulaik arī vēl spožāka spīduma zvaigznēm, jo tāds jau ir sports – negaidītu, rūgtu pārsteigumu bagāts.
Savukārt dāmu pieccīņā lielo TV sabiedrību ievērības lokā pēc pirmajām disciplīnām iekļuva Tukuma pusē Mērsraga skolā sportot sākusī, vēlāk MSĢ zinībās augusī, LU studente Līga Kļaviņa, kas pēc veiksmīgākā brīža augstlēkšanā prata noturēties starp daudz vairāk pieredzējušām konkurentēm vadošajā grupā.
Taču daudzcīņa noslēdzas ar pēdējo disciplīnu – 800 m skrējienu. Tai mūsējai pietrūka kā speciālās, tā arī vispārējās sagatavotības. Vēl vairāk šīs īpašības vajadzēs jau vasaras septiņcīņā, lai neapšaubāmi spējīgā Latvijas sportiste ieņemtu vietu šīs grūtās disciplīnas līderu pulciņā.
Bet tāllēcēju konkurencē ilggadējā valsts izlases dalībniece Valentīna Gotovska izcīnīja pašlaik savām iespējām atbilstošo astoto vietu, kas viņai, tāpat kā pārējiem latviešiem, bija mazliet par «īsu», lai tiktu pie minimālas summas (4000 dolāru par sesto vietu) sava ģimenes budžeta papildināšanai.
Kopumā Latviju pārstāvošo sportistu sniegums jāvērtē kā veiksmīgs, jo jāņem vērā arī tas, ka pašlaik mūsu valsts ir vienīgā Austrumu un Ziemeļeiropā, kurai nav mūsdienīgas (200 m skrejceļu) vieglatlētikas arēnas. Zemgale tajā izskatās vēl pieticīgāk, bet Jelgava – pavisam pelēcīgi…
(Pirms kara mūsu pilsētā atradās lauksaimniecības izstādes paviljons, celts kā Pirmā pasaules kara gaisa kuģu «Cepelīnu» angārs no īsta Krupa tērauda. Kad 50. gadu sākumā gribēja veidot sporta halli, pilsētas saimnieki lēma – drošāk metāllūžņos…)
Kā jau bija gaidāms, medaļu vairumu savāca lielvalstu – Krievijas un ASV – sportisti. Tika arī mazajām valstīm – sprinta jaunkundžu zemei Bahamu salām, bet vīru daudzcīņā – Islandes pārstāvim, atstājot ārpus medaļnieku loka igauņu olimpisko čempionu Erki Noolu. Bet Karību jūrā esoša sīkzemīte Kaimanu salas (iedzīvotāju tikpat, cik Jelgavas rajonā) varēs lepoties ar sudraba godalgu vīru tāllēkšanā. Šajā disciplīnā bronza tikusi laukuma saimniekiem portugāļiem, par kuriem vairāk zinām kā par viduslaiku jūrasbraucējiem un Fatimas svētvietu šodien.
Paši «lecīgākie» izrādījās mūsu aizjūras kaimiņi zviedri – uzvarot kā kungu, tā dāmu augstlēkšanā. Vīru līderis Stefans Holns ar saviem 1,86 m slaidumā atpalika no konkurentiem, taču tas netraucēja apsteigt kā pasaules čempionu no Krievijas, tā rekordistu no Kubas.
Stefans sportā ienācis 12 gadu vecumā, kopā ar klasesbiedriem atnākot uz groza bumbas treniņiem, kur uzreiz izcēlies ar savu atsperīgumu. Ne tik veiksmīgs bijis, bumbu grozā raidot, tāpēc bieži sēdējis uz rezervistu soliņa un skatījies, kā citi spēlē. Tā turpinājies pāris gadu, līdz nolēmis ar savu atsperīgumu no rezervistiem līderos tikt – piesakoties pie augstlēcēju trenera.
Un vēl par vienu savdabīgu atlētu. 60 m finālā starp melnajiem vīriem ar savu slaidumu redzami izcēlās Vācijas formā tērptais – šīs ziemas valsts čempions deviņpadsmit gadīgais Tims Goebels sportot sācis kādā nelielā Ķelnes priekšpilsētas jaunatnes klubā, braucot ar BM riteni, taču garumā stiepies tik ātri, ka vecāki nevarēja atrast piemērotu braucamo, tāpēc slaidais puika aizvests uz kluba vieglatlētu pulciņu.
Tādi, lūk, ir dažādu zemju sporta zvaigžņu pirmsākumi ceļā uz augstākajām virsotnēm, kuru plašākā un nopietnākā medaļu izcīņa notiks vasaras nogalē viņpus okeāna Kanādas pilsētā Edmontonā.
