1949. gada 25. martā 12 tūkstoši ģimeņu tika nolemti iznīcībai.
1949. gada 25. martā 12 tūkstoši ģimeņu tika nolemti iznīcībai. 25. marts atgādina paaudžu paaudzēm tautas mūžīgās sāpes – Golgātas ceļu – pretim padomjzemes nāves nometnēm.
Mēs nedrīkstam pieļaut okupācijas atkārtošanos.
Vajadzētu regulāri stāstīt un rakstīt, neaizmirst notikušo, lai jaunā paaudze uzzina savu senču sāpju ceļus. Neatkarības atgūšanas sākumā vēl rakstīja par šiem pāridarījumiem, tagad tas ir tikpat kā apklusis. Kāpēc? Pēdējos gados tikai nedaudz cietušie pulcējās sāpju vietās, bet labākā sabiedrības daļa un pilsētas vadība – deputāti – noskatās no malas.
Latvijas melnākā – tautas iznīcināšanas – diena ir 25. marts. Vai šim datumam jābūt kā parastai darba dienai? Līdz šim tā ir bijis. Vienīgi pie ēkām izkārti karogi sēru noformējumā, bet to jēgu zina tikai kādi 20 procenti iedzīvotāju. Tāpēc domāju, ka šajā dienā Jelgavai jābūt sēru noformējumā. Jāslēdz visi izpriecu pasākumi: koncerti, kinoteātri, azartspēļu vietas, restorāni, kafejnīcas, kur atskaņo jautru mūziku. Arī laikrakstiem vajadzētu būt sēru noformējumā, bez krāsainām reklāmām. Tajos jāatspoguļo tautas ciešanas – 25. marta ceļš ar aculiecinieku stāstījumiem, piedzīvojumiem un fotogrāfijām, dokumentiem.
Daudzi jelgavnieki nezina moku vietas, kur 1949. gada 24. un 25. martā izšķīrās simtiem cilvēku likteņi, – «čekas» māja Mazā ceļa un Skolotāju ielas stūrī, Domes ēkas trešais stāvs, kur atradās Jelgavas rajona «čekas» centrs. Šīs vietas jānofotografē, un fotogrāfijas jāpublicē; tur vajadzētu piestiprināt arī plāksnes ar uzrakstiem par tajās notikušo. Sēru karogus vajadzētu izkārt arī vietās, kur iepriekš saveda izsūtāmos, – barakās un pagrabos (Karavīru, Kazarmes, Dārza ielā u.c.)
Izsūtīto piemiņas vietā Svētbirzī un pie piemiņas akmeņiem, piedaloties skolām, studentiem, organizācijām un sabiedrībai, vajag noturēt atceres brīžus. Būtu jāpārtrauc mācības, darbs iestādēs un organizēti jāpulcējas uz piemiņas pasākumiem. Pirms to sākuma piecas minūtes vajadzētu zvanīt visiem pilsētas dievnamiem. Tautas sāpju diena būtu jāgodina ar īsu klusuma brīdi, apstādinot transportu un signalizējot vienu divas minūtes. Visos pilsētas dievnamos jānotur aizlūguma dievkalpojumi.
Uldis Rozenvalds, jelgavnieks kopš 1928. gada
