Pirmdien ārkārtas domes sēdē beidzot apstiprināja jau vairāk nekā mēnesi komiteju sēdēs apspriesto pilsētas budžetu.
Pirmdien ārkārtas domes sēdē beidzot apstiprināja jau vairāk nekā mēnesi komiteju sēdēs apspriesto pilsētas budžetu. Ieņēmumu apjoms tajā ir par 127089 latiem mazāks nekā iepriekšējā gadā, taču iztērēt tomēr varēs par 565279 latiem vairāk nekā pērn. Tas izskaidrojams ar jaunā Pašvaldības finansu izlīdzināšanas likuma noteikumiem, kas Jelgavai šogad neliek maksāt naudu finansu izlīdzināšanas fondā. Pagājušajā gadā tie bija 690368 lati, kas šāgada budžetā var tikt ierakstīti pašu izdevumos.
Izglītība
domes sēdē izpelnījās visvairāk aizstāvības un arī visvairāk kritikas. Skolu budžetā šogad nebūs mazāk naudas kā pērn, taču dažādu pakalpojumu tarifu pieaugums un inflācija atkal apēdīs visu līdz pēdējam santīmam.
Lai saremontētu avārijas stāvoklī esošās telpas, papildinātu mācību līdzekļu bāzi, nopirktu grāmatas un sagādātu visu citu, kas normālam mācību darbam nepieciešams, izglītībai pilsētā vajadzētu vismaz 7 miljonus latu, sarunā ar «Ziņām» atzina domes finansu nodaļas vadītāja Vera Brauna.
Bet reāli sadalīt var tikai to, kas ieņemts, un skolu valdes izdarītā analīze liecina, ka metodiskajai literatūrai, sporta treniņnometnēm un inventāram, mācību līdzekļiem, siltumtīklu un kanalizācijas tīklu apkalpošanai, saimniecības materiāliem, telpu remontam un vēl daudzām citām lietām naudas šogad atkal nebūs.
Dažādas domas
var nākt prātā, kad priekšā tikai abstrakti skaitļi: vieni sniedzas miljonos, citi tūkstošos. Vai tiešām tai pašai izglītībai vajag gandrīz 40 procentus visa budžeta? Praktiskais deputāts Harijs Veģeris atcerējās agrāko laiku zemnieku, kas sūtīja mācīties tikai gudrāko dēlu, bet to, kuram «atkārusies lūpa», lika pie zemes aršanas. Savukārt augstskolas docents deputāts Ēvalds Dreimanis, apšaubīdams skolu rūpes par nacionālpatriotisko audzināšanu, izvirzīja tēzi, ka mazizglītots kosmopolīts ir nekaitīgāks par izglītotu.
Velga Vilciņa uzsvēra, ka neesot pret izglītību, taču skolām un vecākiem līdzekļu papildināšanai ieteica veidot sabiedriskos fondus un pilsētas budžetā drīzāk meklēt papildinājumu vides sakārtošanai, bioloģiskās attīrīšanas iekārtu un kanalizācijas kolektora rekonstrukcijai un kapsētu savešanai kārtībā. Vai mūsu izglītotais cilvēks gribēs dzīvot tādā vidē, kādu šodien Jelgava viņam piedāvā? ar tādu retorisku jautājumu deputāte Vilciņa beidza savu uzstāšanos, ko kolēģi atzina par spožu.
Taču, lai balsotu par konkrētām budžeta ciparu izmaiņām, sava pārliecība bija jāpauž rakstiski, un to izdarīja deputātu izglītības, kultūras un sporta komitejas pārstāvji.
Stadions dabū Ls 8500
Komitejas priekšsēdētāja Agra Celma parakstītais alternatīvais projekts paredzēja 8,5 tūkstošus latu noņemt sabiedriskās kārtības uzturēšanai (municipālajai policijai) un atdot stadiona uzturēšanai, 15 tūkstošus samazināt veselības aprūpei un atdot kultūras nama remontam, bet 91,5 tūkstošus no sociālās nodrošināšanas pārlikt izglītības budžetā. Pieņemts tika vienīgi pirmais priekšlikums, līdz ar to varam cerēt, ka stadionā beidzot parādīsies kādas mūsdienu civilizācijas pazīmes. Taču veselības aprūpei (slimnīcas dotācijai) palika plānotie 30 tūkstoši un arī sociālā nodrošināšana, lai gan pagājušajā gadā neizmantoja trūcīgo pabalstiem domāto naudu, netika «nosodīta».
Par «municipāļiem»
jeb citiem vārdiem pašvaldības policijas lietderīgumu sarunas risinās arī valdības līmenī, taču Jelgavā vairākums ir par tās pastāvēšanu. Tomēr izglītības un sporta naudas meklējumos sabiedriskā kārtība un drošība izrādījās visneaizsargātais postenis. Deputāts Viktors Valainis bija saskaitījis, ka te uz štatu samazināšanas rēķina varētu ietaupīt un izglītībai novirzīt ne vien 8,5, bet pat 16 tūkstošus.
Pašvaldības policijā strādā 97 municipālie policisti un trīs civilās aizsardzības darbinieki. Ja nu reiz deputāti nobalsoja par līdzekļu samazinājumu, domes priekšsēdētājs Uldis Ivans bija gatavs rakstīt dokumentu par civilās aizsardzības jeb «bunkura apsardzes» posteņu likvidēšanu.
Siltumapgādes problēmas,
šķiet, neatrisinās ne šis, ne nākamie budžeti. Iedzīvotāju siltumparādi ik gadu palielinās par aptuveni 500 tūkstošiem un kopumā jau tuvojas trīsarpus miljoniem latu. Pasaules bankas kredīts ir paņemts, siltumtrases jārekonstruē un vienlaikus tarifi jānosaka atbilstoši pašizmaksai, bet, kā ar to tikt galā, ja iedzīvotāji nespēj maksāt?
Pagājušajā gadā pašvaldības budžets siltumtīklu rekonstrukcijas darbiem varēja atvēlēt tikai 396990 latu, ar kuriem varēja nosegt parādus par 1996. gada darbiem. 1997. gadam tika ņemti kredīti no Valsts kases tīklu rekonstrukcijai, siltummezglu uzstādīšanai un arī apkures sezonas sākšanai (mazuta iegādei un katlumāju remontam). Šogad procentos vien būs jāsamaksā 161600 latu, bet no aizņēmuma Valsts kasei jāatmaksā 949 tūkstoši.
Sociālo budžetu
saistībā ar siltumparādiem aizstāvēja deputāts Jānis Ozoliņš. Ja nebūs pabalstu, parādu un parādnieku skaits tikai augs. Neizlietotie pagājušā gada pabalstu līdzekļi gan šajā sakarā nav labs piemērs.
Pagājušajā gadā pabalstiem bija plānoti 552 tūkstoši, bet izlietoja tikai 439553 latus. No tiem liela daļa 146 tūkstoši aizgāja skolēnu brīvpusdienām un bērnudārza bērnu uzturam.
Finansu nodaļas vadītāja Vera Brauna tomēr pārliecināta, ka visi, kas vien atbilda maznodrošinātā statusam, pabalstus pagājušajā gadā saņēma un naudas pārpalikums liecinot vien par cilvēku kūtrumu pabalstu pieprasīšanā. Viņa atgādināja, ka ar pabalstu iespējams segt tikai iepriekšējo trīs mēnešu, bet ne iekrājušos siltumparādus.
Šogad nav paredzams, ka pabalstiem naudas būs vairāk nekā pagājušajā gadā.
Vai bankrota budžets?
Šādā veidā mēs ejam uz pilsētas bankrotu, noskaidrojis, ka šogad budžeta ieņēmumu daļa samazinājusies, vērtēja deputāts Voldemārs Strīķis un aicināja gan deputātus, gan vēl vairāk domes izpildinstitūcijas apzināties, ka tas ir viņu darba rezultāts. Galvenais ir tomēr palielināt ieņēmumu daļu.
Uldis Ivans oponēja, ka 80 procentus budžeta veido nodokļu iekasējums, ko nosaka Valsts ieņēmumu dienesta darbība. Taču piekrita kolēģim, ka nežēlīgāk jāiekasē tas, ko var iekasēt tieši pašvaldība.
Ja atlaidīsim visiem nodokļus, nekas uz priekšu neies, domes priekšsēdētājs pieminēja, ka iepriekšējā finansu komitejas sēdē esot atbalstītas vairākas nodokļu atlaides bez pamata.
Stingrs visu nodokļu iekasējums ir pilsētas budžeta garants, taču iekasēt gan var tikai tur, kur ir saimnieciskā rosība, uzņēmumiem peļņa un iedzīvotājiem algas.
