Ceturtdien ES INTERREG IIIA projektu menedžeres Birutes Markevičutes klātbūtnē Jelgavas rajona un Lietuvas Šauļu un Jonišķu rajona pašvaldību vadītāji parakstīja līgumu par līdzdarbošanos kopīgā projektā..
Ceturtdien ES INTERREG IIIA projektu menedžeres Birutes Markevičutes klātbūtnē Jelgavas rajona un Lietuvas Šauļu un Jonišķu rajona pašvaldību vadītāji parakstīja līgumu par līdzdarbošanos kopīgā projektā, kas paredz ūdensapgādes uzlabojumus vairākos pagastos.
Pārrobežu projektu menedžere B.Markevičute sarunā ar “Ziņām” uzteica Jelgavas rajona pašvaldības aktivitāti – mūsu rajons bijis iesaistīts pieteikumu pirmajās divās kārtās un arī trešajā, kuras rezultāti vēl nav apstiprināti, ir vairāki projekti ar jelgavnieku līdzdalību.
Iniciatīva ar pirmo darba semināru ceturtdien Lielauces pilī aizsāktajam projektam “Kvalitatīva ūdens apgāde Jelgavas, Šauļu un Jonišķu rajona ciematos” nākusi no lietuviešiem, atklāj Šauļu rajona pašvaldības pārstāvis un tagad šā projekta vadītājs Aļģirds Baikausks. Vispirms lietuvieši ar savu ideju ieradušies pie rajona Padomes Attīstības departamenta direktora Jāņa Krūklīša Jelgavā, nākamā konkrētākā projekta sagatavošanas darbu sadale notikusi Šauļos, un šāgada aprīlī jau iesniegts pieteikums ES pārrobežu programmā. Vasaras beigās atnākusi ziņa, ka projekts pieņemts un nauda iedalīta.
Ap 400 tūkstošu eiro izmaksās aktivitātes, kuru rezultātā taps tehniski ekonomiskais pamatojums un tehniskais projekts ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izbūvei lauku ciematos. 75 procenti no šīs summas ir INTERREG IIA finansējums, no pašvaldībai piekrītošajiem 25 procentiem 10 procentu varētu būt valsts atbalsts. No Jelgavas rajona projektā iesaistījušies trīs pagasti: Zaļenieki, Vircava ar diviem ciematiem un Valgunde, kas iecerējusi uzlabot ūdensapgādi Vītoliņu ciematā.
“Vītoliņu ciematā ir ap 650 iedzīvotāju, noris aktīva individuālā būvniecība, bet vecie tīkli nespēj nodrošināt ūdensapgādi un kanalizāciju,” Valgundes pagasta Padomes priekšsēdētājs Edgars Turks spriež, ka pēc 2007. gada februāra, kad tehniskajam projektam jābūt gatavam, varētu sākties praktiskā būvniecība un iecerētie 8 kilometri ūdensvada un 4 kilometri kanalizācijas varētu būt gatavi 2008. gadā. “Ja vien pietiks līdzekļu,” viņš piebilst, bet tieši šajā sakarā vērtīgs ir ES programmas atbalsts, lai lietas sāktu virzīties uz priekšu.
