“Jaunā kārtība ļoti atvieglo darbu un ietaupa laiku,” iespēju arī vecmātēm izsniegt darbnespējas (DNL) lapu komentē Zemgales Veselības centra vecmāte Iveta Bērziņa-Martinsone. Tas ir iespējams, jo stājušies spēkā šogad pieņemtie grozījumi Ārstniecības likuma 53. pantā, kas dod tiesības slimības lapu atvērt arī vecmātēm un zobārstiem. Tagad likumā ir noteikts, ka ārstniecības iestādē nodarbināta vecmāte var izsniegt grūtniecēm DNL pirmsdzemdību un pēcdzemdību periodam, savukārt zobārstam ir tiesības to izsniegt par pirmajām trim darbnespējas dienām saistībā ar veiktām manipulācijām zobārstniecībā.
Konstatējot veselības problēmas, gan A, gan arī B darbnespējas lapu parasti atver ģimenes ārsts vai ārsta palīgs. Arī gadījumos, ja pacients ārstējies pie cita veselības aprūpes speciālista, piemēram, zobārsta, DNL uz pāris dienām viņam atvēra ģimenes ārsts, jo ārstējošais ārsts to izdarīt nevarēja. Savukārt grūtniecēm B lapu līdz šim bija tiesības atvērt un noslēgt ārstam ginekologam.
Izcīna sev tiesības atvērt un noslēgt DNL
“Pirms tam bija tā – papīrus nodevu ginekologam, lai viņš grūtniecei atvērtu DNL. Tā kā likumi ir mainīti, vecmāte drīkst praktizēt viena, respektīvi, viņai nav jābūt ārsta paspārnē, uzraugot fizioloģisku grūtniecību, mēs drīkstam gan atvērt, gan arī noslēgt B lapu visām strādājošām grūtniecēm. Viņām no trīsdesmitās nedēļas sākas dekrēta atvaļinājums,” norāda I. Bērziņa-Martinsone. Vecmātēm ir tiesības atvērt un noslēgt arī pēcdzemdību DNL. Tagad vecmāte DNL var noslēgt arī caur portālu e-veselība ar e-parakstu, bet tikai tad, ja viņai tiek uzrādīts izraksts no dzemdību nodaļas. Tas ir tāpēc, lai vecmāte zinātu, kā noritējušas dzemdības, vai tās bijušas fizioloģiskas vai patoloģiskas. Ja dzemdības bijušas fizioloģiskas, tad DNL ir 56 kalendārās dienas, ja patoloģiskas – 70 kalendārās dienas.
Grozījumus likumā, lai vecmātes drīkstētu atvērt un noslēgt B lapu, viņas ir izcīnījušas pašas. “Ir arī vecmāšu privātprakses, kas pēc likuma jau sen drīkst pastāvēt. Kāda jēga šādai praksei, ja nav, kas izraksta lapu? Situācija Zemgales Veselības centrā bija labāka, jo ginekologs bija uz vietas un varēja vienoties, taču kolēģēm, kurām ir sava prakse un kuras strādā vienas, speciāli bija jāmeklē ārsts, kurš varētu atvērt lapu,” skaidro I. Bērziņa-Martinsone.
Vēlas panākt tiesības izrakstīt receptes
“Mēs vēl ļoti vēlamies panākt, lai vecmātes arī portālā e-veselība varētu izrakstīt receptes. Diemžēl realitātē notiek tā: ja man grūtniecei jāizraksta kāds ļoti vienkāršs medikaments, kam tomēr ir vajadzīga recepte, portālā e-veselība es to izdarīt nevaru. Jāraksta papīra formātā,” stāsta speciāliste. It kā savāda situācija – izrakstīt recepti ar roku, piemēram, ja grūtniecei nepieciešami dzelzs preparāti vai D vitamīns, vecmātes drīkst, to likums viņām atļauj, bet izrakstīt e-recepti nedrīkst. “Kad beidzot mums būs iespēja izrakstīt receptes e-veselībā, neviens nav solījis. Tas karājas gaisā, tāpat kā viss portāls e-veselība, jo pat ārsts visu nepieciešamo tur nevar izrakstīt, piemēram, izrakstīt recepti, lai sieviete nopirku spirāli. Lai pie tās tiktu, pat ārstam jāraksta recepte papīra formā,” atklāj I. Bērziņa-Martinsone.
Vēl kāda piebilde. Vecmātēm ir tiesības grūtniecēm uzrakstīt norīkojumus pie jebkura ārsta speciālista, ja viņas to uzskata par nepieciešamu. “Tagad arī grūtniecēm ir “zaļais koridors”. Tas nozīmē: ja vajag endokrinologa konsultāciju, vecmāte uzraksta nosūtījumu un speciālistam grūtniece ir jāpieņem iespējami ātri, piemēram, nedēļas, nevis pusgada laikā.”
Kas notiek ar DNL zobārstniecībā
DNL, gan par pirmajām trim dienām, ir tiesības atvērt arī zobārstiem, tiesa, tas notiekot samērā reti, galvenokārt pēc ķirurģiskām manipulācijām, piemēram, “gudrības” zobu ekstrakcijām, kā arī saistībā ar mutes dobuma gļotādas slimībām, kuru ārstēšanā pacientam ir iesakāms miers. Tas arī loģiski, jo, kaut arī vispārējās ārstniecības ārsts un zobārsts juridiski tiek nodalīti, gan viens, gan otrs speciālists ir ārstniecības persona, jo nodarbojas ar pacientu ārstēšanu. Tas nozīmē, ka gan ārstiem, gan zobārstiem ir pieeja gandrīz visiem pacienta datiem portālā e-veselība; turpat iespējams atvērt gan slimības lapu, gan izrakstīt receptes. “Es pieņemu, ka ir zobārsti, kuri varbūt pat nezina, ka viņiem tagad ir tiesības atvērt darbnespējas lapu, kaut gan informācija par to ir pieejama mūsu asociācijas mājaslapā. Iepriekš pastāvēja tāda kārtība, ka pacients tika sūtīts pie ģimenes ārsta, kurš atvēra lapu,” pauž Latvijas Zobārstu asociācijas (LZA) viceprezidents Andis Paeglītis, piebilstot, ka zobārstu darbā ir samērā retas situācijas, kad būtu jāatver DNL vai jāizraksta recepte. “Statistikas, cik bieži tas darīts, manā rīcībā nav. Arī par receptēm, cik daudz mani kolēģi tās izrakstījuši, nemācēšu komentēt. Varu teikt tikai vienu: manuprāt, ar trim darbnespējas dienām, ko pēc manipulācijām varam nodrošināt savam pacientam, ir pietiekami. Nepieciešamības gadījumā ārstēšanu turpina, sazinoties ar ģimenes ārstu, kā tas ir bijis agrāk,” stāsta LZA viceprezidents.
— Lāsma Gaitniece
UZZIŅAI
■ Latvijā pirmsdzemdību atvaļinājums ilgst 70 dienas neatkarīgi no tā, kurā grūtniecības periodā sieviete stājas uzskaitē. Pat ja nesanāk stāties uzskaitē pirmajā trimestrī, kas būtu vēlams, sieviete no pirmsdzemdību atvaļinājuma nezaudē nevienu dienu.
■ Ļoti reti ir gadījumi, kad grūtniece palūdz, lai viņai DNL netiktu atvērta. Parasti tas ir, ja sieviete veic individuālo darbu, piemēram, strādā no mājām.
■ I. Bērziņa-Martinsone ir novērojusi, ka nereti grūtniecēm šķiet, ka B slimības lapa ir ārpus kārtas jeb ekstra pakalpojums, jo, kad no 30. nedēļas DNL tiek atvērta, tā uzreiz tiek arī noslēgta, ko likums atļauj darīt. Tā tas notiek viena iemesla dēļ – lai sieviete uzreiz saņemtu naudu. Pat tad, ja ir priekšlaicīgas dzemdības, pēc 30. grūtniecības nedēļas grūtniecei šī DNL pienākas. Viņa pēc tam saņems arī pēcdzemdību DNL.
■ Grūtnieču uzskaite Zemgales Veselības centrā ir bezmaksas pakalpojums.
Īsumā
Bauskas pilī notiks Baltijas valstu vīnogu izstāde
Latvijā par tradīciju kļuvusi Baltijas valstu vīnogu izstāde, kas šogad 14. septembrī notiks Bauskas pils vecās daļas pagalmā, informē izstādes organizatori Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrība. Jau astoto gadu pēc kārtas lielākie Latvijas vīnogu audzētāji izstādīs savos dārzos izaudzētās ogas, un otro gadu pēc kārtas izstādē piedalīsies vīnkopji no Lietuvas un Igaunijas ar saviem paraugiem. Interesenti varēs apskatīt vairāk nekā 200 šķirņu dažādās Latvijas vietās audzētas vīnogas un savas zināšanas vīnogu audzēšanā papildināt sarunās ar vīnkopjiem. Vīnogu audzētāji saka, ka šogad Latvijā būs izcila vīnogu raža. Dažas šķirnes, kā, piemēram, Latvijā visvairāk audzētā ‘Zilga’, novācamas jau augusta beigās vai septembra sākumā. “Arī cukura daudzums būs pietiekams, lai izdotos noraudzēt labu vīnu,” vērtē Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrības valdes priekšsēdētājs Ričards Ivanovs. Izstādes darba laiks sestdien, 14. septembrī, no pulksten 10 līdz 18.
Veido Latvijas senioru skolu tīklu
Lai smeltos pieredzi un visā Latvijā izveidotu senioru skolu tīklu, 18. septembrī Jelgavas Senioru biedrības mājā Dobeles ielā 62 gaidāmi viesi no deviņām pašvaldībām, kur šādas skolas jau darbojas. Biedrības vadītāja Ilga Antuža stāsta, ka 15. oktobrī Jelgavas Senioru universitāte uzsāks jau trešo mācību gadu. Pieteikušies 48 dalībnieki, kas vēlas uzlabot savu datorprasmi, mācīties svešvalodas, apgūt medijpratību, dziedāt, dejot vai sportot. I. Antuža paskaidro, ka mācību maksu sev vēlamajā priekšmetā sedz paši pensionāri. Viņasprāt, izveidojot Latvijas senioru skolu tīklu, varētu būt tā, ka vismaz daļēji mācības tiktu apmaksātas no publiskajiem līdzekļiem. “Valstij taču ir izdevīgi, ja seniori satiekas, radoši attīstās, nevis jūtas sabiedrības atstumti un slimo.” Krāslavā senioru skola darbojas jau devīto gadu, bet vēl ir daudz pašvaldību, kur regulāras senioru apmācības pašlaik nenotiek. Latvijas senioru skolu tīkla izveidi Sabiedrības integrācijas fonds ir atbalstījis ar pusmiljonu vērtu projektu.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekts “Mans pagasts, mana pilsēta”. Par publikāciju saturu atbild “Zemgales Ziņas”. |
Reklāma