Vakar rīta pusē «Ziņās» vērsās vairāki jelgavnieki, stāstot par mirušu kovārni iepretim redakcijas ēkai Raiņa ielā. Ko darīt, ja uz ielas atrodas nedzīvs putns, pastāstīja Pārtikas un veterinārā dienesta speciālisti.
Vakar rīta pusē “Ziņās” vērsās vairāki jelgavnieki, stāstot par mirušu kovārni iepretim redakcijas ēkai Raiņa ielā. Ko darīt, ja uz ielas atrodas nedzīvs putns, pastāstīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) speciālisti. Viņi uzsver, ka bīstamā putnu gripa vairāk apdraud ūdensputnus. Baložu, kovārņu un citu pilsētā mītošu putnu nobeigšanās vērojama katru gadu.
“Ziņas” par beigto kovārni informēja PVD Jelgavas pārvaldes speciālistus. Dienestā mierināja – pastāv minimāla iespēja, ka putns būtu nobeidzies no putnu gripas. “Ir vairāki varianti, kāpēc nomirst pilsētā mītošie spārnaiņi. Kāds ieskrien kokā vai elektrības vados, kādu notriec automašīna, cits mirst dabīgā nāvē, bet vēl kādu piebeidz kaķi,” sacīja PVD Jelgavas pārvaldes valsts veterinārā inspektore. Pēc viņas teiktā, putnu sadedzinās un laboratoriski neizmeklēs, lai noteiktu nāves iemeslu. Inspektore norādīja, ka riska grupai pieskaitāmi migrējošie un ūdensputni.
PVD Jelgavas pārvaldes vadītājs Arnolds Žilvinskis “Ziņām” stāstīja, ka šogad dienesta darbinieki četras reizes devušies savākt mirušus putnus. Jelgavā atrasti balodis un zvirbulis, bet no Zaļeniekiem ziņots par bojāgājušu pūci. Pēc pārvaldes vadītāja sacītā, speciālisti putnus apskata un tikai tad, ja rodas aizdomas, ka tie varētu būt nobeigušies no kādas slimības, nosūta laboratoriski izmeklēt. Tā kā Latvijā nav atgriezušies gājputni, satraukumam par putnu gripas izplatību nav īpaša pamata.
Par mirušu putnu aizvākšanu, ja tiem nav slimības pazīmju, pilsētā atbildīgs teritorijas apsaimniekotājs.
“Mūsu kāpņu telpā ienāca balodis un pēc pāris stundām nobeidzās. Kā lai mēs zinām, vai viņš nomira dabīgā nāvē (ne no putnu gripas)? Neviens kaķis nebija viņu aizticis. Kā rīkoties līdzīgos gadījumos?” tas ir tikai viens jautājums, kuru saistībā ar plašsaziņas līdzekļos radīto ažiotāžu par putnu gripas draudiem PVD speciālistiem uzdod iedzīvotāji. Kā atbild PVD Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vadītāja Kristīne Lejasmeiere, baloži ir īpaši izturīgi pret augsti patogēno putnu gripu, un pagaidām nav pamata satraukumam, ka balodis būtu miris no putnu gripas. “Izlases kārtā esam izmeklējuši arī dažus baložus, bet putnu gripa tiem nav konstatēta. Ziņot PVD aicinām tad, ja nobeigušies vairāki putni, un īpaši tad, ja tie ir ūdensputni – pīles, zosis, gulbji,” skaidro K.Lejasmeiere. Šādos gadījumos jāzvana uz PVD Jelgavas pārvaldi pa tālruni 3021124 vai 112.
“Ja ir aizdomas par putnu gripu saimniecībā, nekavējoties jāinformē veterinārārsts vai tuvākā PVD pārvalde,” informē PVD Sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Meistere. Pēc viņas teiktā, ja cilvēks savā saimniecībā konstatē slimus vai mirušus putnus, tos nekādā gadījumā nedrīkst aiztikt. Šādās situācijās jānovērš ne tikai cilvēku kontakts ar slimajiem vai mirušajiem putniem, bet arī dzīvnieku saskarsme ar tiem.
Prognozējot putnu gripas uzliesmojumu, spārnaiņiem atgriežoties Latvijā, ornitologi ir piesardzīgi. Pēc viņu domām, putnu gripas izplatība valstī būs neizbēgama. Slimība Latviju līdz ar migrējošajiem putniem varētu sasniegt, vēlākais, marta beigās vai aprīļa sākumā. Kā uzskata Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijas vadītājs Jānis Vīksne, lielajās putnkopības fermās tiek ievēroti drošības pasākumi. Galvenokārt jāraugās, lai zemnieku saimniecībām, kurās ir maz putnu, tiktu ievērotas veterinārās un higiēnas prasības.
