Depozīta sistēmā nodots pirmais miljards iepakojumu

Kopš 2022. gada 1. februāra iedzīvotāji depozīta sistēmā atgriezuši jau vienu miljardu depozīta iepakojumu. Tās ir vairāk nekā 41 tūkstotis iepakojuma tonnu, no kurām liela daļa iepriekš nonāca apkārtējā vidē vai tika apglabāta atkritumu poligonos. Savukārt depozīta sistēmas lietotājiem atmaksāti 100 miljoni eiro. Oktobrī veiktā pētījuma rezultāti liecina, ka 91% Latvijas iedzīvotāju atbalsta to, ka Latvijā ir ieviesta depozīta sistēma, bet 96% iedzīvotāju personīgi izmanto depozīta sistēmu dzērienu iepakojumu atgriešanai, informē SIA Depozīta Iepakojuma Operators (DIO).

“Miljards nodotu depozīta iepakojumu nav tikai cipars – tie ir miljards lēmumu par labu tīrai videi un miljardi soļu pretī sakoptākai Latvijai, par ko vēlos pateikt paldies visiem sistēmas lietotājiem. Lietotāju skaits, kas izmanto depozīta sistēmu vismaz reizi mēnesī vai biežāk, ir pieaudzis no 71% 2022. gadā līdz 83% šogad, kas apliecina, ka sistēma ir kļuvusi par neatņemamu Latvijas iedzīvotāju ikdienas sastāvdaļu. Šī miljarda pozitīvo ietekmi novēro arī vides eksperti – šogad veiktās “Mana jūra” kampaņas dati liecina, ka plastmasas un stikla pudeļu, kā arī skārdeņu apjoms pludmalēs ir samazinājies. Aicinu ikvienu arī turpmāk izdarīt atbildīgas izvēles un rūpēties par apkārtējo vidi,” saka DIO valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

Šī gada pirmajos deviņos mēnešos tirgū laisti 415 miljoni depozīta iepakojumu, bet nodoti 340 miljoni, tādējādi iepakojumu atgriešanas rādītājs šobrīd sastāda 82%. No visiem tirgū laistajiem iepakojumiem 47% sastāda PET pudeles, 29% veido skārdenes, bet 15% veido atkārtoti uzpildāmās (AU) stikla pudeles. Vēl 9% sastāda vienreiz lietojamās stikla pudeles. 

Šobrīd vislabākie atgriešanas rādītāji novērojami atkārtoti uzpildāmajām (AU) stikla pudelēm – šī gada pirmajos deviņos mēnešos atgriezti teju 90% AU stikla pudeļu. Šīs pudeles tiek nodotas atpakaļ dzērienu ražotājiem, kuri tās izmazgā, uzpilda un laiž tirgū no jauna, turklāt vienu šādu pudeli iespējams izmantot pat 15 reizes. Savukārt, analizējot atgriešanas rādītājus dažādām produktu grupām, visbiežāk atgriezto produktu priekšgalā izvirzās alus, limonādes un ūdens.

Visi depozīta sistēmā nodotie iepakojumi tiek sagatavoti pārstrādei DIO šķirošanas centrā, kur ik dienu tiek apstrādāts vidēji 1 150 000 iepakojuma vienību. Šobrīd pārstrādei nodoti jau vairāk nekā 16 tūkstoši tonnu PET iepakojuma, 20 tūkstoši tonnu stikla un 4 tūkstoši tonnu alumīnija, bet dzērienu ražotājiem atkārtotai uzpildei atgriezti 175 miljoni stikla pudeļu.

DIO turpina analizēt iedzīvotāju iepakojumu nodošanas paradumus, lai optimizētu taromātu tīklu. Šī gada laikā 10 tirdzniecības vietās uzstādīti jaudīgāki taromāti, bet kopējais taromātu skaits Latvijā šobrīd sastāda 1143. Tāpat oktobrī durvis vēris Latvijā trešais beramtaromāts, kas atrodas Jelgavā pie tirdzniecības centra “Vivo”. 

DIO tuvāko mēnešu laikā plāno vēl kādu būtisku uzlabojumu. “Noslēdzoties iekārtu uzstādīšanai un testēšanas periodam, atklāsim Baltijā līdz šim jaudīgāko taromātu, kurā varēs izbērt īpaši lielus iepakojumu apjomus, tostarp stikla pudeles. Turklāt šis būs vienīgais taromāts Latvijā, kurā depozīta maksu varēs saņemt uz bankas kontu. Par gaidāmo notikumu informācija vēl sekos,” piebilst Miks Stūrītis.

Izmantojot ziedošanas iespēju DIO nodrošinātajos taromātos, Latvijas iedzīvotāji kopš 2022. gada decembra labdarībai novirzījuši jau 687 401 eiro. No tiem 271 000 eiro ziedoti Ukrainas un Ukrainas bēgļu atbalstam, 248 000 eiro novirzīti dzīvnieku patversmēm, bet 104 800 eiro iedzīvotāji ziedojuši trūcīgiem senioriem. Savukārt smagi slimiem bērniem saziedoti 63 600 eiro. Visi saziedotie līdzekļi nonāk pie labdarības organizācijas Ziedot.lv, kura tos novirza praktiskas palīdzības sniegšanai. 

Papildu DIO nodrošinātajām ziedošanas iespējām, “Lidl” un “Maxima” taromātos iespējams ziedot atsevišķiem projektiem – “Maxima” veikalu taromātos var ziedot arī veselīga uztura kustības “Ēstprieks” atbalstam, bet visi “Lidl” taromātos saziedotie līdzekļi tiek novirzīti vientuļo senioru atbalsta projektam “Vecums nav vientulība”.

Foto: Publicitātes