Ciešanu laiks. Represiju upuru piemiņas diena. Atceroties šo piemiņai un pārdomām veltīto laiku, tapuši divi koncerti, ko šonedēļ un nākamnedēļ varēs dzirdēt Sv.Annas baznīcā.
Ciešanu laiks. Represiju upuru piemiņas diena. Atceroties šo piemiņai un pārdomām veltīto laiku, tapuši divi koncerti, ko šonedēļ un nākamnedēļ varēs dzirdēt Sv.Annas baznīcā.
Svētdien Sv.Annas baznīcas koris un kolēģi aicinās uz populāru franču baroka laika rekviēmu. Ceturtdien plašāka publika pirmoreiz varēs dzirdēt jauno Jelgavas kamerorķestri.
Latviešu dziesmas un franču baroka pērle
Kā Aigara Reiņa veidotajos koncertos ierasts, spēcīgs mākslinieku sastāvs pulcēsies uz koncertu svētdien pulksten 16. Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienas koncertu sniegs Sv.Annas baznīcas koris, vokālie solisti un instrumentālisti. Muzikālajā piemiņas brīdī piedalīsies soprāns Ieva Ezeriete, tenors Egils Jākobsons, bass Edgars Ansonskis un kontrtenors Guntis Pavilons. Par koncerta instrumentālo pusi gādās Baroka kameransamblis, kurā apvienojušies senās mūzikas ansambļa “Ludus” mūziķi – vijolniece Māra Birziņa, Ainārs Paukšēns (baroka čells), blokflautistes Dagnija Tuča un Kristīne Stumbure –, kā arī vijolnieces Aelita Dumpe, Laima Vilmane un Diāna Jaunzeme (pozitīvs). Programmā – latviešu komponistu Agra Engelmaņa, Bruno Skultes, Ādolfa Skultes, Emīla Dārziņa, Lūcijas Garūtas dziesmas. Bet muzikālā piemiņas brīža centrā būs Žana Žila (1668 – 1705) Rekviēms – Latvijā maz zināms sacerējums, ko autors, būdams Tulūzas baznīcas mūziķis, sarakstījis ap 1700. gadu. 18. gadsimta Francijā tas spēlēts ļoti bieži un košā izteiksmīguma dēļ dēvēts par baroka mūzikas pērli. Skanot Žila Rekviēmam, pēdējā gaitā izvadīts gan Francijas karalis Luijs XV, gan Polijas karalis Staņisavs, gan komponists Žans Filips Ramo, gan pats skaņdarba autors. Emocionālajā, teatrāliem izteiksmes līdzekļiem pilnajā mūzikā saklausāma sēru procesija, autors netaupa krāsas, tēlojot dvēseles izmisumu un elles moku nojausmu, ir arī zvanu skaņas un eņģeļu deja Debesu Majestātes priekšā. Vienlaikus to visu caurstrāvo kluss, mierpilns gaišums, paužot komponista pārliecību par nāvi kā nepieciešamu epizodi mūžīgās dzīves ceļā.
Kamerorķestra pirmais uznāciens – ar Pergolēzi atvadām 30. martā pulksten 18.30 ar koncertu Sv.Annas baznīcā viesosies 4. vidusskolas meiteņu koris “Spīgo”, solistes Gunta Davidčuka un Baiba Berķe, kā arī jaundibinātais Jelgavas kamerorķestris, šis būs tā pirmais lielākais koncertuznāciens. Kamerorķestris ir uz Jelgavas Mūzikas vidusskolas bāzes veidots stīgu orķestris, kam ar pilsētas Domes finansiālu atbalstu, piesaistot štata mūziķus, pastiprināta pirmo un otro vijoļu, altu grupa un kontrabasa skanējums.
Pēc diriģenta Aigara Meri atzinuma, koncertam sagatavotā Džovanni Batistas Pergolēzi (1710 –1736) “Stabat mater” izvēli noteicis gan Ciešanu laiks, gan represēto piemiņas dienas tuvums. Ar šo skaņdarbu kamerorķestris uzstāsies vēl četros koncertos: 9. aprīlī Dobelē, 12. aprīlī Rīgas Latviešu biedrībā, 14. aprīlī Ogrē un 15. aprīlī Tukumā – ar dažādiem dziedātāju sastāviem. “Sākumā bija jautājums, kā to atskaņot: autentiskajā variantā, kad dzied tikai divas solistes – soprāns un alts –, vai arī iesaistīt sieviešu kori. Tad pavisam nejauši valsts akadēmiskā kora bibliotēkā uzgāju jauktā kora variantu un sapratu, ka šim skaņdarbam jāmeklē un jāatrod vairākas redakcijas,” par koncertu gatavošanas gaitā gūtajiem atradumiem un atziņām stāsta diriģents. “Viena no redakcijām bija jauktā kora variants, tad variants divām solistēm un variants sieviešu korim un solistēm. Tukumā, piemēram, dziedās jauktais koris “Vanema”. Varbūt cilvēki, kas tiecas pēc autentiskas interpretācijas, kratīs pirkstu un teiks, jā, Aigar, tas ir pārlikums, viņiem būs taisnība. Taču, ja ņem vērā, ka šis bija pasūtījuma darbs, un atceras, ka kamermūzika nebija Pergolēzi pamatievirze (tieši otrādi – viņš ir “opera buffa” (itāļu komiskās operas pamatlicējs), ir pamats cerēt, ka viņam būtu interesanti to klausīties dažādos variantos. Lai gan tas ir viņa pēdējais darbs un komponists ir smagi slims (Pergolēzi mirst no tuberkulozes 26 gadu vecumā), tomēr arī skaņdarba noskaņā ir ļoti daudz “opera buffa” ietekmes. Dzīvesprieks? Tāds sirreāls. Kā dzīrēs mēra laikā. Mūzika ir ļoti ilustratīva. Tekstu tēlo ļoti reljefi. Piemēram, pie “dum emisi spiritus” orķestris burtiski “dziest ārā” un beigās paliek unisonā uz vienas skaņas,” skaņu dramaturģiju salīdzinot ar sirdsdarbības apstāšanās attēlojumu monitorā: pārtraukti pīkstieni pārtop nepārtrauktos, nogriežņi – taisnē. “Viss, protams, cieši saistīts ar tekstu (vēsta par Jaunavas Marijas ciešanām Jēzus Kristus krustā sišanas laikā), bet tajā var saklausīt arī ļoti daudz komponista dzīves alku. “Stabat mater” ir Pergolēzi atvadas, kurās ar pēdējiem spilgtajiem vilcieniem viņš iezīmē to, cik dzīve ir skaista.
