Pirms gada Jelgavas Izglītības pārvalde sāka īstenot ESF projektu «Pedagoģiskās korekcijas pasākumu komplekss Jelgavā». Tajā piedalās 70 skolēnu no sešām pilsētas skolām.
Pirms gada Jelgavas Izglītības pārvalde sāka īstenot ESF projektu “Pedagoģiskās korekcijas pasākumu komplekss Jelgavā”. Tajā piedalās 70 skolēnu no sešām pilsētas skolām. “Tas ir veids, kā bērnam rosināt mācīties ar dažādu citu veidu palīdzību, un rezultāti ir acīmredzami,” pēc pusgada darba secina pedagogi.
Projekts Jelgavā tiek realizēts ar mērķi, lai bērniem, kuriem ir problēmas ar mācīšanās motivāciju, to veicinātu. Projekts guvis ESF atbalstu un Jelgavā darbosies līdz nākamā mācību gada novembrim. Tajā iesaistījušās sešas pilsētas skolas, un izveidotas 10 – 12 skolēnu lielas grupas. Ar katru strādā motivācijas grupas vadītājs, bet atbalstu darbā sniedz arī pārējie skolas pedagogi. Bērnam neko nedrīkst uzspiest, viņš jāmotivē, skaidro psihologi. Kā labāk to izdarīt, mēģināja izzināt Jelgavas skolotāji, iesaistoties projektā.
Ikdienu iekrāso interešu izglītība
Pēc gandrīz gadu ilga darba jau var runāt par rezultātiem. Tie ir negaidīti, daudziem pedagogiem pārsteigums un laba ierosme, kā motivēt bērnu. Pirmā aktivitāte, kas grupā radīja piederības izjūtu, bija nometne “Saulespulkstenis 2005” – dalībniekos jau sāka veidoties “mēs” izpratne. Idejas, kas pagājušajā vasarā radās nometnē, guva turpinājumu motivācijas grupu aktivitātēs – ekskursijās, nodarbībās, iestāžu un kultūras pasākumu apmeklējumos, pulciņu organizēšanā. Pirmā tikšanās bērniem bija ar Jelgavas mēru, kas viņus iepazīstināja ar pilsētas attīstības plānu un Jelgavas Domes darbību. Pēc tam skolēni ciemojās aģentūrā “Kultūra”, kā arī guva priekšstatu par profesijām, kas saistītas ar medicīnu. Projekta dalībnieki apmeklēja dažādus interešu izglītības pulciņus, un ļoti svarīgi, ka bērni darbojas grupā. Interešu izglītība veicinājusi viņos zinātkāri par apkārtējo pasauli, pārliecību par saviem spēkiem un sociālo prasmju apgūšanu. Svarīgi, ka projektā iesaistīti arī vecāki, kas atrod laiku saviem bērniem un ir kopā ar viņiem dažādās aktivitātēs. Bērnam ir svarīgi katru dienu dzirdēt, ka viņš ir mīlēts un vajadzīgs tāds, kāds viņš ir.
Sanāca, es to varu!
3. pamatskolas motivācijas grupas vadītāja skolotāja Vaira Andersone ir ļoti priecīga, ka var strādāt šajā projektā, lielākais viņas gandarījums ir bērnu sasniegtie rezultāti.
“Pirms tam visu ļoti labi pārdomāju un rakstīju izvērtējumu, ko es varētu piedāvāt motivācijas grupai, ņemot vērā savu pieredzi. Tā kā skola ir ļoti liela, bērni grupā nokļuva pēc noteiktiem kritērijiem. Galvenokārt skatījāmies sekmes un sociālos apstākļus. Esmu zīmēšanas skolotāja, un katru bērnu pazīstu. Izvērtējot viņus un izrunājoties ar vecākiem, arī veidojām grupu. Darboties gribētāju bija daudz, jo projektā iekļautas gan vispārējā, gan interešu izglītība. Galvenais uzsvars bērniem bija mācības un labas atzīmes, tas savukārt tiek kompensēts ar interešu izglītību un ekskluzīviem pulciņiem, piemēram, jāšanas nodarbībām, ģitāras, flautas, sintezatora un saksofona spēles apguvi, floristikas pulciņu u.c. Dažiem bērniem līdz šim nebija iespējas apmeklēt pulciņus, viņiem varbūt ir talants, bet pietrūka līdzekļu vai vecāku atbalsta. Tādēļ šīs programmas galvenā būtība ir sniegt papildu stimulu mācībām. Mūsu grupā visi bērni darbojas ļoti nopietni. Sākotnēji vārds “korekcija” viņus nedaudz mulsināja, tagad skolā visi zina, ka tā ir iespēja papildināt sevi un uzlabot zināšanas.
Katru pirmdienu motivācijas grupa pulcējas kopā. Mums pievienojušies vēl četri bērni, kas ļoti grib līdzdarboties. Pārmaiņas ir varen jūtamas. Tas arī izskaidrojams – iesaistīti vecāki, viņi vairāk interesējas un rosina mācīties. Protams, tas neattiecas uz visiem, bet uz lielāko daļu noteikti. Bērnos vērojama izaugsme un attieksmes maiņa. Attieksme parādās, ja cilvēkam ir zināšanas, griba un darbs. Arī mūsu bērnu attieksme pret mācībām mainījusies, ceru, ka tā neizzudīs. Motivācija visu laiku jāuztur, tāpat kā audzināšana, jo tā var ietekmēt cilvēku. Mēs kopīgi mācamies arī plānot savu dzīvi, kontrolēt, analizējam padarīto, bērni raksta vērtējumu un nākamā mēneša plānus. Ir būtiski analizēt – plānot – analizēt. Rezultāti jau redzami, kā viņi līksmo: sanāca, es to varu! Bet galvenais – to rosina interešu izglītība. Es nebiju iedomājusies, ka tā spēj tik daudz dot. Viņiem tas ļoti patīk – pašpārliecība par sevi, pašapziņa, ka mani gaida, es kādam esmu vajadzīgs.
Tas ir lielisks pierādījums, ka pašvaldībai jāstrādā šajā jomā un stipri jādomā par bērnu interešu izglītību. Varbūt sākumā varētu palīdzēt kādai īpašai sociālajai grupai, jo rezultāti ir fantastiski,” norāda V.Andersone.
Lielākais atklājums jāšanas nodarbībās
Iespaidos dalās arī Jelgavas 2. pamatskolas krievu valodas un literatūras skolotāja Irina Žiļakova: “Man ir ļoti interesanti strādāt ar šiem bērniem. Pamatā tie ir skolēni, kuriem ir psiholoģiskās problēmas. Nodarbību jēga šajās grupās ir palīdzēt viņiem iekļauties kolektīvā, jo ir bērni, kuriem pārāk zems pašnovērtējums, un tas viņiem rada problēmas mācībās, kā arī kontaktējoties ar skolotājiem un klasesbiedriem. Projekts palīdz ar to tikt galā. Nodarbības ļaus bērnam atvērties un kļūt pašpārliecinātākam. Rezultāti ir acīmredzami – vieni kļuvuši atvērtāki, citi pārliecinātāki, ka nav sliktāki par pārējiem, atklājušies arī talanti. Taču ne visi var lepoties ar pozitīvu ieguvumu. Divi skolēni joprojām nav psiholoģiski gatavi iekļauties grupā. Viņi iesaistās ar grūtībām, bet pārējie nodarbības gaida un nevar vien sagaidīt.
Pateicoties plašajai interešu izglītībai, bērni izvēlējušies sev tīkamo virzienu – humanitāro, mūzikas, mākslas vai sporta. Nodarbībās parādījušies jauni talanti. Līdz šim bērni interešu izglītībā nebija virzīti vai arī materiālu apsvērumu dēļ nav varējuši darboties viņus saistošajās jomās. Lielākais atklājums parādījās jāšanas nodarbībās. Daudzi bērni pieķērās jāšanas sportam, un nodarbības ar zirgiem mainīja vērtību orientāciju. Notika brīnums – strādājot ar šiem lielajiem dzīvniekiem, bērni kļuva mierīgi. Viņi iemācās ne jau tikai jāt, bet arī rūpēties par zirdziņu, saprasties ar to. Gadās, ka bērns pat maizes gabaliņu no pusdienām azotē paslēpis, lai pēc tam atdotu zirdziņam. Esmu pārliecināta, ka cilvēks, kurš iemīlējis dzīvnieku, nedarīs pāri ne cilvēkam, ne dzīvniekam. Viens puisis īpaši pieķēries zirgiem. Mainījies arī viņa raksturs – zēns kļuvis piekāpīgāks, maigāks, rāmāks,” priecājas I.Žiļakova.
Bērniem veidojas pozitīvas attiecības
Arī 4. vidusskolas skolotāja Ruta Grubinska ir gandarīta, ka bērniem ir iespēja gūt ierosmi mācīties labāk.
“Prieks vērot saskarsmi ar bērniem. Skolēni, kas darbojas programmas pulciņos un nāk uz motivācijas grupas nodarbībām, kā arī piedalās ekskursijās, ir atraisītāki, jau var drošāk par sevi pastāvēt. Viņiem veidojas labas attiecības, kas šajā vecumā ir ļoti vajadzīgs. Ekskursijas ir vienkārši brīnišķīgas, bērni ļoti daudz iegūst – iepazīst mūsu pilsētu, iestādes, un vienam otram, iespējams, tā ir nākotnes darbavieta. Ir bērni, kas čakli apmeklē pulciņus, aizrāvušies, atklājuši sevī talantu un domā par nākotni, stāsta, ka kļūs par dziedātāju, treneri vai militārpersonu,” stāsta R.Grubinska.
