Visai plašas diskusijas sabiedrībā sākušās pēc «mācītāju» partijas ierosinājuma noteikt sodu par seksuālo pakalpojumu pirkšanu.
Visai plašas diskusijas sabiedrībā sākušās pēc “mācītāju” partijas ierosinājuma noteikt sodu par seksuālo pakalpojumu pirkšanu. Daži vīri kasa galvas un domā, kā lai rīkojas, bet citi priekā berzē rokas. Ne bez iemesla par šādu ierosinājumu sašutušas “mīlas priesterienes”.
Saeima šonedēļ nodeva apspriešanai komisijās Latvijas Pirmās partijas deputātu sagatavotos grozījumus Krimināllikumā, kas paredz noteikt kriminālsodu par seksuālo pakalpojumu pirkšanu. Par to paredzēts sods 25 minimālo mēnešalgu apmērā, kas pašlaik būtu 2250 latu. Par atkārtotu seksuālo pakalpojumu pirkšanu tiek rosināts piespriest piespiedu darbu vai naudas sodu līdz 4500 latu. Pagaidām vienīgi nav skaidrs, kā tādējādi iekasēto naudu izlietot. Un vēl… Šāda likuma pieņemšana prasīs palielināt policijas darbinieku skaitu, pretējā gadījumā īstenot normas praksē nebūs iespējams.
Dalās divās nometnēs
Resursu centra sievietēm “Marta” valdes priekšsēdētāja Iluta Lāce aģentūrai LETA paudusi, ka par seksuālo pakalpojumu pirkšanu likumā vajadzētu paredzēt arī reālu cietumsodu, lai cilvēki apzinātos, ka pirkt otru cilvēku ir noziegums. Zviedrijā par atkārtotu seksuālo pakalpojumu pirkšanu var sodīt ar sešiem mēnešiem cietumā.
Savukārt Policijas akadēmijas Krimināltiesību katedras vadītājs Dainis Mežulis uzskata, ka rūpīgi jāizvērtē, vai nepieciešams noteikt kriminālatbildību par seksuālo pakalpojumu pirkšanu. Krimināltiesību eksperts norāda, ka ar šo pakalpojumu pirkšanas kriminalizēšanu tiks panākta nevis prostitūcijas samazināšanās, bet gan tās vēl lielāka “iedzīšana pagrīdē” – redzamā daļa kļūs mazāka, savukārt neredzamā – palielināsies.
Tāpat kā abi minētie eksperti, arī sabiedrība sadalījusies divās nometnēs, kas katra aizstāv savu viedokli. Vieni “mācītāju” partijas ierosinājumu vērtē negatīvi, uzsverot, ka problēmai jārod cits risinājums. Valsts, piemēram, būtu daudz lielāka ieguvēja, ja prostitūciju legalizētu un apliktu ar papildu nodokli, gluži tāpat kā azartspēles. Aizliegums, viņuprāt, situāciju neuzlabos – vienalga būs vīrieši un sievietes, kas pirks seksuālos pakalpojumus, bet paredzētie sodi varētu tikai palielināt izvarošanu skaitu.
Otrā nometnes pusē – konservatīvie pilsoņi, kas vēlas, lai latvieši būtu tikumīga tauta, un ierosinātie likuma labojumi, pēc viņu domām, būtu labākais veids, kā to sasniegt. Diemžēl fakti runā pret viņiem, jo pieprasījums pēc pērkamās mīlas ir milzīgs – tas redzams, pavērojot klientu “apgrozījumu” kaut vai tikai Čaka ielā Rīgā.
“Bizness” nemazināsies
24 gadus vecā Airisa (pieņemts vārds) prostitūciju uzskata par pieņemamu veidu naudas pelnīšanai. “Saprotams, ka nevienu uz to nevajag spiest, tomēr, kāpēc liegt cilvēkam pelnīt tādā veidā, ja viņš to vēlas?” uzskata jaunā sieviete. Neieslīgstot dziļākās diskusijās par seno amatu, Airisa uzskata, ka ierosinātie likuma labojumi neko nedos, tikai viņai līdzīgām nāksies strādāt “pagrīdē”, maskējoties aiz eskorta servisu izkārtnēm.
“Valstij drīzāk vajadzētu padomāt, kā palielināt darba algas un darba vietu skaitu, un palīdzēt jaunām sievietēm atrast darbu. Varbūt tā samazināsies prostitūcijas apmēri. Lai gan… Visai maz ir to, kas tiek spiestas to darīt. Daudzas meitenes un arī vīrieši, pēc kuru pakalpojumiem pēdējā laikā pieprasījums krasi audzis, uz “naktstauriņu” darbu skatās pilnībā normāli, un tas pat neliedz dažiem dienā strādāt labi atalgotu darbu, atstājot šo nodarbošanos kā sava veida hobiju, ar kuru var pelnīt naudu,” piebilst mīlas priesteriene.
Nenoliedzami, ka diskusija par šo problēmu turpināsies, tomēr psiholoģe Anita Kalniņa uzsver, ka aizliegums cilvēkā rada pretreakciju – viņam rodas vēl lielāka vēlme pēc “aizliegtā augļa”.
