Pagājušajā nedēļā pilnībā automatizēta LLU Lauksaimniecības fakultātes Augsnes un augu zinātņu institūta izmēģinājumu siltumnīca Strazdu ielā.
Pagājušajā nedēļā pilnībā automatizēta LLU Lauksaimniecības fakultātes Augsnes un augu zinātņu institūta izmēģinājumu siltumnīca Strazdu ielā. Tā ir pirmā šāda tipa siltumnīca, kur iekārtas nodrošinās automatizētu apgaismošanu, laistīšanu un apsildīšanu (vēdināšanu). Pēc speciālistu teiktā, tas ļaus precīzāk un vispusīgāk veikt pētījumus.
Kā “Ziņām” pastāstīja Augsnes un augu zinātņu institūta asociētā profesore Ina Alsiņa, pirms diviem gadiem par Zemkopības ministrijas subsīdiju līdzekļiem iekārtotās siltumnīcas platība ir 125 kvadrātmetri. Tās celtniecība un iekārtu aprīkojums izmaksāja aptuveni 42 tūkstošus latu. Augu māja un aprīkojums tapis, sadarbojoties divām firmām – SIA “Siltumnīca” un SIA “Silja”, kuras pārstāvis pagājušajā piektdienā ar iekārtu darbību un regulēšanu iepazīstināja institūta mācībspēkus un darbiniekus.
I.Alsiņa stāsta, ka vienīgais automatizētās laistīšanas trūkums ir tas, ka mūsu pilsētā ir ārkārtīgi kaļķains ūdens. Jau tagad skaidrs, ka institūta darbiniekiem vismaz reizi divas nedēļā būs jātīra filtri, lai iekārtu darbība netiktu traucēta.
Plastikāta būve sadalīta vairākos boksos, kas paredzēti izmēģinājumiem augu bioloģijā un aizsardzībā. Jau pašlaik siltumnīcā tiek veikti vairāki zinātniski pētījumi. Lektore Laila Dubova doktorantūras darba ietvaros izzina augsnes mikrobioloģisko aktivitāti. Pētījumā ar cukurbietēm viņa nosaka dažādu slāpekļa mēslojuma devu un herbicīdu (ķīmiski augu aizsardzības līdzekļi nezāļu ierobežošanai) ietekmi uz biešu augšanu un mikroorganismu darbību augsnē.
Maģistrantūras pētījumu siltumnīcā veic Lauksaimniecības fakultātes dārzkopības specialitātes studente Laila Zēgnere. Viņa mēģina noskaidrot, kurā augšanas periodā sīpoli, kas ir viena no selēna uzņemšanai atsaucīgākajām kultūrām, šo vielu uzkrāj visvairāk. Selēns pēdējos gados zināms kā antioksidants un iedarbīga viela medikamentos, ko izmanto vēža ārstēšanai.
Institūts sadarbojas arī ar Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtu, pētot lignosilīcija preparātu ietekmi uz gurķu, redīsu, auzu un miežu augšanu. Zināms, ka lignosilīcijs paaugstina augu izturību pret apkārtējās vides ietekmi – mainīgu temperatūru, mitruma apstākļiem u.c.
Jaunajā siltumnīcā augu bioloģijas pētnieki veic eksperimentus arī ar mikrobioloģiskiem preparātiem – augsnei vai substrātam pievieno mikroorganismus un pēta, kā tie stimulē augšanu.
Pēdējos gados atsākti arī pētījumi par sapropeļa izmantošanu lauksaimniecībā. “60. un 70. gados sapropeļa izmantošana lauksaimniecībā un pētījumi ar šo ūdenskrātuvēs atrodamo iezi bija ļoti izplatīti. Zināms, ka ilgstošā periodā – trīs līdz piecos gados – tas labvēlīgi ietekmē augsnes auglību. Lai šo procesu paātrinātu, pētām mikroorganismu ietekmi uz to, mikrobu spēju sašķelt sapropeli,” skaidro asociētā profesore I.Alsiņa.
