Šis ir galīgais lēmums – zemnieki var droši sēt cukurbietes, paļaujoties, ka Jelgavas Cukurfabrika tās iepirks atvēlētās ražošanas kvotas ietvaros.
Akciju sabiedrības “Jelgavas cukurfabrika” valdes priekšsēdis Jānis Blumbergs par valdes lēmumu tomēr ražot saldvielu arī Jelgavā vakar apgalvoja: “Šis ir galīgais lēmums – zemnieki var droši sēt cukurbietes, paļaujoties, ka Jelgavas Cukurfabrika tās iepirks atvēlētās ražošanas kvotas ietvaros.” Tomēr audzētāji teic, ka priecāties pagaidām pāragri un aicina steidzami noslēgt ikgadējo nozares līgumu starp uzņēmumiem un Cukurbiešu audzētāju asociāciju, lai sakņu audzētāji varētu iegādāties nepieciešamo sēklu un sagatavoties ražošanas sezonai.
Akcionāru lēmumu bija iespējams mainīt saskaņā ar uzņēmuma statūtiem – ja jaunais risinājums ir finansiāli izdevīgāks un ja to apstiprina fabrikas padome. Lēmums par Jelgavas Cukurfabrikas darbību mainīts, ņemot vērā divus aspektus. Jelgavas rūpnīcas vadība pēdējā laikā esot izjutusi lielu valdības atbalstu, vērā ņemts arī fakts, ka fabrika kompensācijā par cukura ražošanas pārtraukšanu zaudētu miljonu latu, ja tās kvota 2000 tonnu apmērā tiktu pārdalīta par labu Liepājas Cukurfabrikai. Turklāt neesot zināms, vai liepājnieki nepieprasītu vēl lielāku kvotu, tā vairāk samazinot kompensāciju Jelgavas uzņēmumam.
Gatavi strādāt ar zaudējumiem
“Esam gandarīti, ka cukura nozares jautājumu risināšanā iesaistījies Ministru prezidents Aigars Kalvītis, kas paudis apņēmību cīnīties, lai cukura ražošana valstī turpinātos – cukurfabrika strādās neatkarīgi no Liepājas rūpnīcas akcionāru tālākajiem lēmumiem,” uzsvēra J.Blumbergs. Pēc viņa teiktā, Jelgavas fabrika ar cukurbiešu audzētājiem turpināšot aktīvu līguma slēgšanas darbu, lai pēc iespējas agrāk tiktu parakstīts nozares līgums un noņemti šķēršļi cukura ražošanai šajā sezonā.
Uzņēmuma valdes loceklis Māris Freifalts piebilst, ka lēmumu valde saskaņojusi ar uzņēmuma padomi un tas mainīts netikšot. Pagaidām plānots, ka ražošanu varētu turpināt nākamajā sezonā, pēc tam lems atkal, tomēr M.Freifalts pieļauj, ka jau šajā sezonā fabrikas darbības bilance varētu būt negatīva.
“Ziņas” rakstīja, šajā gadā jaunu attīrīšanas ietaišu iegādē plānots ieguldīt aptuveni divus miljonus latu. M.Freifalts solīja, ka fabrika jau vakar pasūtīs nepieciešamās iekārtas. Viņš arī atzina, ka, visticamāk, gada laikā neatmaksāsies uzņēmuma investīcijas attīrīšanas iekārtās. Tas iespējams tikai tad, ja strādās vairākus gadus.
Fabrika jau informējusi Latvijas Cukurbiešu audzētāju asociāciju (LCAA) par lēmumu turpināt cukura ražošanu. Tādēļ tuvākajā laikā plānots ar LCAA noslēgt nozares līgumu, kas paredzēs fabrikas un cukurbiešu audzētāju sadarbības nosacījumus šajā biešu pārstrādes sezonā. Slēgt līgumus par biešu piegādi varētu jau nākamnedēļ.
Bez oficiāla līguma zemnieki fabrikai vairs netic
Zemnieku saeima, apsveicot Liepājas un Jelgavas cukurfabriku lēmumu turpināt darbību šajā gadā, aicinās steidzami noslēgt ikgadējo nozares līgumu starp uzņēmumiem un LCAA. Šāds dokuments radītu nepieciešamo drošības izjūtu biešu audzētājiem, cukurfabrikām garantējot saistību izpildi. Ja fabrikas sezonā kaut uz laiku apturētu darbību, tām būtu jāuzņemas atbildība saistībā ar noslēgtajiem biešu piegādes līgumiem. SIA “Lielvircava AGRO” valdes priekšsēdētājs Uldis Antipins teic, ka pagaidām ir pāragri priecāties: “Lauksaimniekiem nepietiek tikai ar cukurfabriku paziņojumiem. Lai gatavotos cukurbiešu sējai, pēc iespējas ātrāk gribam redzēt oficiāli noslēgtu nozares līgumu. Tad ar cukurfabrikām būs jāslēdz biešu piegādes līgumi.” Arī zemnieku saimniecības “Zemgaļi” īpašnieks Modris Villa Jelgavas rūpnīcas vadības lēmumu uzņem ar dalītām jūtām: “Būs grūti sastrādāties ar uzņēmumu, kas faktiski ir, taču negrib strādāt. Gadu cukurbietes pieņems, taču par tālāku nākotni vienalga valda neziņa.”
Gandarījumu par abu rūpnīcu lēmumu nepārtraukt darbu izteikusi arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP). “Tas nozīmē, ka cukura nozare Latvijā tomēr netiks likvidēta,” uzsver LOSP valdes priekšsēdētājs Armands Krauze. LOSP gan aicina abas cukurfabrikas pēc iespējas ātrāk par saviem lēmumiem oficiāli paziņot ZM, lai neatkārtotos līdzīga situācija, kā tas bija gadījumā ar Jelgavas Cukurfabriku.
LCAA pozitīvi vērtē Jelgavas Cukurfabrikas lēmumu un cer, ka šis ir galīgais lēmums. LCAA vadītājs Uldis Caune teic, ka saskaņā ar biešu audzētāju veikto analīzi cukura ražošana Latvijā iespējama arī reformētajā ES cukura sektorā. Šādu pozīciju LCAA pauda jau pagājušā gada beigās.
Ņemot vērā jaunos apstākļus, laiks, lai sagatavotos biešu sējai, būs diezgan saspringts. Līgumus par biešu sēklas piegādi slēdz Jelgavas Cukurfabrika, kas vēlāk vienojas ar zemniekiem par sēklas piegādi. Ja uzņēmums ar piegādātājiem slēdz līgumus šajās dienās, sēkla un minerālmēsli būs klāt pēc divām nedēļām. Tādā gadījumā varēs “iekļauties termiņos” un sējai sagatavoties laikus.
Pēc LCAA vadītāja teiktā, tā kā cukurbiešu audzētāji bija gatavi strādāt, asociācija savlaicīgi bija sagatavojusi nozares līguma projektu, kas paredz darbības nosacījumus šajā sezonā. Šis nozares līguma projekts kopā ar Jelgavas Cukurfabrikas vadību reizi jau izskatīts. Plānots, ka nozares līgumu varētu parakstīt šonedēļ.
Asociācijas vadītājs arī atzina: “Lai neatkārtotos tāda situācija kā pagājušajā biešu pārstrādes sezonā, kad Jelgavas Cukurfabrikā saistībā ar attīrīšanas iekārtu problēmām aptuveni nedēļu tika apturēta biešu pārstrāde, audzētāji nozares līgumā vēlas iestrādāt garantijas nosacījumus. Proti, ja fabrika arī šajā sezonā uz laiku apturēs darbību, tai būs jāuzņemas atbildība saistībā ar noslēgtajiem biešu piegādes līgumiem.
“Kad reformas nosacījumi tiks salikti pa plauktiņiem, varēs skatīties tālāk,” uzskata U.Caune un piebilst, ka kompensācija par ražošanas pārtraukšanu tik un tā pirmajos divos reformas gados ir vienāda.
Valdība kvotas nepārskatīs
Ja abas cukurfabrikas izšķirsies ražošanu turpināt, valdībai nebūs pamata pārskatīt tām piešķirtās kvotas, tā vakar žurnālistiem atzina zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. Jelgavas Cukurfabrikas lēmumu tomēr nepārtraukt ražošanu viņš skaidroja ar neziņu par nosacījumiem, kā tiks maksātas kompensācijas par ražošanas restrukturizāciju.
ZM no jelgavniekiem gaida valdes un padomes lēmumu turpināt ražošanu, jo akcionāri marta sākumā, izšķiroties to pārtraukt, bija uzdevuši valdei izvērtēt šādu rīcību un risināt sarunas ar ministriju.
Ja Liepājas un Jelgavas rūpnīca turpinās ražošanu, zemkopības ministrs sola vērtēt, kā valsts varētu palīdzēt uzņēmumiem, lai tie spētu darboties arī pēc ES cukura nozares reformas. Piemēram, Jelgavas uzņēmums varētu pretendēt uz atbalstu attīrīšanas iekārtu sakārtošanai, jo, kā zināms, bez tām ražošanu nevarēs atsākt Lielupes piesārņošanas dēļ. Ministrs solīja, ja Jelgavas ražotne attīrīšanas iekārtu dēļ nevarēs strādāt, sakņu audzētāji no tā necietīšot, jo valsts varētu piešķirt kompensācijas.
Abas fabrikas vēlas, lai tām būtu vienlīdzīgi darbības nosacījumi un vienādi nozares līgumi, tāpēc to vadība vakarvakarā tikās ar M.Rozi.
***
Lielākie akciju sabiedrības “Jelgavas cukurfabrika” biešu piegādātāji 2005./2006. gada sezonā*
Saimniecība; Īpašnieks; Biešu piegādes kvotas, tonnas
SIA “Fito – AL” – 14 569
Z/s “Sējas” – Āris Burkāns – 10 219
SIA “Lielmežotne” – 9910
SIA “Lielvircava AGRO” – 8603
Z/s “Ivulla” – Uldis Caune – 8190
SIA “PS Līdums” – 8167
A/s “Agrofirma “Tērvete”” – 7744
SIA “Agrolats” – 7553
Z/s “Palejas” – Ivars Punka – 6127
P/s “Sesava” – 5649
SIA “Daile – AGRO” – 5418
Z/s “Līgo” – Jānis Vinters – 4838
Z/s “Krūmaļi” – Nikolajs Laščenko – 4661
Z/s “Ceriņi” – Rūdolfs Mackevičs – 4456
Z/s “Mūrnieki” – Raimonds Kazbuķis – 4290
Z/s “Zemgaļi” – Modris Villa – 4264
* Latvijas Cukurbiešu audzētāju asociācijas dati
