Dzīvot ārpus pilsētas nenozīmē iegrimt lauku darbos, samierināties ar apstākļiem un atteikties no sapņiem, pārliecināta Vilces dāmu kluba vadītāja Lolita Duge.
Dzīvot ārpus pilsētas nenozīmē iegrimt lauku darbos, samierināties ar apstākļiem un atteikties no sapņiem, pārliecināta Vilces dāmu kluba vadītāja Lolita Duge. Viņa teic – ja cilvēkam ir mērķis, tad to, kaut arī tikai daļēji, iespējams sasniegt jebkurā vecumā un jebkuros apstākļos, vien jānotic saviem spēkiem un jādarbojas, lai sapņi nepaliktu lauku nomalēs.
L.Duge uzskata – lai kaut ko sasniegtu, svarīgi būt apritē, jo tikai tā iespējams objektīvi izvērtēt būtiskāko un paņemt tieši to, kas visvairāk nepieciešams noteiktā laikā un situācijā. Un, ja blakus ir līdzīgi domājošie, paveikt var ļoti daudz.
… karavāna iet uz priekšu
Vilces dāmu klubs, Jelgavas lauku sieviešu biedrības “Zemgalietes” iedvesmots, dibināts nesen – 2005. gada februārī. Pašlaik tajā iesaistījušās desmit vietējo sieviešu, turklāt tādas, kurām ikdienā darāmā netrūkst – viņām ir ģimene, darbs, sava saimniecība, vaļasprieki, piemēram, tautiskās dejas un teātra spēle – un mājas nebūt nav pagasta centrā. Taču viņas vēlas pilnveidoties.
Sievietes sanāk kopā vismaz reizi mēnesī, lai cita citu uzmundrinātu, dalītos pieredzē, papildinātu zināšanas un prasmes un īstenotu mazus un lielus plānus. L.Duge ir neizpratnē, kādēļ daudzas neizmanto šo iespēju un pret dāmu kluba aktivitātēm izturas negatīvi, nereti pat nicinoši. Mazliet skumji, ka arī pagasta Padome neizrāda interesi par vietējo sieviešu darbošanos un Vilces dāmu kluba norisēs noraugās no malas. Taču tas nav iemesls, lai padotos. “Karavāna iet tālāk!” apņēmīgi teic L.Duge un ar sajūsmu stāsta par tām, kuras prot un vēlas darboties, jo viņas nenoliedzami ir ieguvējas.
Neapstāties pie sasniegtā
Jau sen aiz muguras pirmie mazliet biklie mēģinājumi pagastā iedzīvināt dāmu klubu tradīcijas, kad uz tikšanos tika aicinātas citu pagastu sievietes, lai smeltos pieredzi un taujātu pēc padoma. Tagad var teikt, ka vilcenieces darbojas ar vērienu.
Par to liecina partnerības “Lielupe” finansētais un nesen pagastā realizētais projekts “Katrai sava laimes zvaigzne”. Tas bija pasākums, kurā Vilces Sākumskolas zālē dāmas no tuvākiem un tālākiem pagastiem priecēja koncerts, tikšanās ar dziednieci Līgu Kolneju, kas ikvienai lika aizdomāties par ikdienas steigā mazliet piemirstām lietām un izvērtēt savu dzīvesveidu, un izstāde, kurā vietējā dāmu kluba dalībnieces iepazīstināja ar vaļaspriekiem – kolekcionēšanu, ceļošanu, fotografēšanu un citām ne mazāk interesantām nodarbēm. “Tā bija neaizmirstama tikšanās, kas sniedza enerģiju turpināt iesākto. Turklāt sarunās ar citu pagastu dāmu klubu dalībniecēm guvām jaunas ierosmes,” gandarījumu neslēpj L.Duge.
To, ka vilcenieces negrasās apstāties pie sasniegtā, apliecina arī viņu jaunā aizraušanās – zīda apgleznošana. Vilces dāmu kluba vadītāja atklāj, ka pagaidām gan bijusi tikai viena nodarbība, taču padomā jau nākamā, kad līdztekus zīda šallītēm un lakatiņiem dāmas iemēģinās roku kaklasaišu apgleznošanā, lai iepriecinātu savus lielākos atbalstītājus – vīrus.
Ģimene – atbalsts un cietoksnis
“Nereti nācies dzirdēt apgalvojumu, ka dāmu kluba aktivitātēs iesaistāmies tādēļ, lai izrautos no mājām, kur jūtamies atstumtas un nesaprastas, taču tā nav. Gluži pretēji – ja nebūtu ģimenes atbalsta, daudzas mūsu ieceres nebūtu realizētas,” L.Duge atklāj, ka vīrs ir tas, kurš uzmundrina, uzslavē un mudina nepadoties. “Mana ģimene ir mans cietoksnis. Tur es gūstu mieru un smeļos spēkus jauniem darbiem. Un, ja reizēm pārņem drūmas domas, man ir svarīgs vīra atbalsts. Es zinu, ka mani sapratīs,” Vilces dāmu kluba vadītāja teic – arī sešgadīgā meita pieradusi, ka mamma ir darbīga, un priecājas kopā ar viņu par panākumiem.
L.Duge nākusi no Liepājas puses un Vilci par mājām sauc jau vienpadsmit gadu. “Man šeit patīk. Ja nepatiktu, droši vien būtu ierāvusies sevī un negribētu iesaistīties sabiedriskajās norisēs. Esmu atklājusi, ka te ir daudz gaišu un atsaucīgu cilvēku.”
Dāmu kluba vadītāja neslēpj, ka gan strādājusi skolā, gan bijusi bezdarbniece, taču ne mirkli nav padevusies un apstājusies pie sasniegtā. Pašlaik viņa ir direktora vietniece ražošanas jautājumos SIA “Franču gaume” un ik dienu mēro ceļu uz darbavietu Elejā. “Daudzas lietas pagaidām man ir svešas, taču tā ir lieliska iespēja mācīties, apgūt ko jaunu. Nenoliedzami – svarīgi ir arī tas, ka savu darbu organizēju pati un to iespējams apvienot ar dāmu kluba aktivitātēm,” viņa teic, sievietei laukos noteikti nepieciešama autovadītāja apliecība un kāds braucamrīks. Tas tomēr ļauj būt noteicējai pār savu laiku.
L.Dugei mazliet žēl, ka cilvēki ir ierāvušies sevī, ka viņi labprātāk aprunā citu veikumu, nevis nāk ar savām ierosmēm. Taču tas, ka kādam dāmu kluba aktivitātes nav vienaldzīgas, stimulē raisīt jaunas idejas un paveikt šķietami neiespējamo.
