Šķetinot plaisu nedienas Lielās ielas 32. mājā, iedzīvotāji šaubās, vai izdosies noskaidrot faktisko iemeslu. Tomēr problēma veikala saimniekus rosinājusi uz sarunām.
Šķetinot plaisu nedienas Lielās ielas 32. mājā, iedzīvotāji šaubās, vai izdosies noskaidrot faktisko iemeslu. Tomēr problēma veikala saimniekus rosinājusi uz sarunām. Ja izpratne saglabāsies, ar mājas stāvokli saistīto jautājumu risinājumi varētu kļūt racionālāki.
“Ziņas” jau vairākkārt rakstīja par plaisām mājas kāpņu telpās, ārsienās, dzīvokļos. Iedzīvotāji to saista ar pārbūves darbiem pirmā stāva veikalā. Pēc pašvaldības Būvvaldes domām, jāpasūta sertificēta speciālista slēdziens.
Pēc iepriekšējās publikācijas no Domes sabiedrisko attiecību pārstāvja Jāņa Zemenes saņēmām papildu informāciju. Tajā atgādināts, ka pēc SIA “Rūķītis” iesnieguma saņemšanas par dzīvokļa Lielajā ielā 32 – 4 tirdzniecības telpu paplašināšanu Būvvalde pagājušā gada 28. februārī uzņēmumam izdevusi plānošanas un arhitektūras uzdevumu, kas atļauj dzīvokli piemērot tirdzniecībai un to pievienot tirdzniecības telpām. Noteikti arī veicamie darbi, lai telpu paplašināšana atbilstu visiem noteikumiem. “Būvvalde neuzdeva SIA “Rūķītis” saskaņot ar pārējiem mājas iedzīvotājiem 4. dzīvokļa pievienošanu tirdzniecības telpām, jo tas atbilstoši likumam par dzīvokļu īpašumu neskar dzīvokļu īpašnieku kopīpašuma daļas,” teikts atbildē.
No turpmākās sarakstes tā arī nekļuva skaidrs, kāpēc šajā gadījumā Dome nav lēmusi par dzīvokļa statusa (vai funkciju – pēc jaunā formulējuma) maiņu, kāpēc tas nav saskaņots ar pārējiem dzīvokļu īpašniekiem. Proti, neatkarīgi no apstākļiem dzīvokļa statuss mainījās – dzīvokļa īpašums kļuva par publisku telpu. Šādās reizēs nepieciešama domnieku atļauja, kā arī dzīvokļu īpašnieku piekrišana par nedzīvojamo telpu ierīkošanu dzīvoklī un dzīvokļu īpašnieku piekrišana zemes nomai.
J.Zemene pauda, ka pašvaldība par situāciju Lielās ielas 32. namā sniegusi pietiekami izvērstu informāciju. “Tādēļ uzskatām, ka turpināt saraksti par šo jautājumu pirms jaunu faktu parādīšanās nav lietderīgi.” No tā izriet, ka Domes lēmuma par atļauju ierīkot publisko telpu Lielās ielas 32. mājas 4. dzīvoklī nav.
Uzdevām papildjautājumu par ailu skaita neatbilstībām. Proti, Būvvaldes Būvinspekcijas aktā figurē viena aila. Faktiski nesošajā sienā tās ir divas – viena ap diviem, otra ap trim metriem plata. Sabiedrisko attiecību pārstāvis raksta, ka pēc projekta tika paplašināta viena durvju aila, bet otra ierīkota ēkas būvniecības laikā un nepieciešamības gadījumā bija paredzēta telpu apvienošanai. Būvvalde esot pieprasījusi SIA “Rūķītis” veikt nesošajā sienā ierīkoto pārsedžu tehnisko ekspertīzi, kas noteiks, vai pārsedžu ierīkošana ir pasliktinājusi ēkas nesošo konstrukciju noturību. Atbildē atkārtoti pausts, ka nama privatizēto dzīvokļu īpašniekiem jāpasūta visas ēkas tehniskā ekspertīze, lai noteiktu plaisu rašanās iemeslus. Būvvaldes speciālists mājas apsekošanā konstatējis, ka plaisas atrodas salīdzinoši tālu no darbu vietas, un secinājis, ka tās nevar būt saistītas ar konstrukcijas darbiem.
Mājas iedzīvotāji šaubās, cik objektīvi varētu būt pieaicinātie speciālisti. Pagājušajā nedēļā mājas vecākā diskutējusi ar “Rūķīša” speciālistiem, kas veikuši tikai vizuālo novērtējumu. Par plaisām mājas ārsienās saņemta norāde uz nepareizo ķieģeļu ieklāšanu. Gadus 45 ar to nebija problēmu, bet nu… Kāpņu izbīdīšanās iespējamie iemesli norādīti grunts izskalošana, pamatu nosēšanās, vibrācija u.tml. Plaisas kāpņu telpā stāvvadu nomaiņas vietās skaidrotas ar slikto apdares materiāla sastāvu. “Tā jebkurā vietā var atrast jebkādu skaidrojumu,” pauž mājas vecākā Tatjana Panfilova. Uz jautājumu, ko darīt, ja plaisas turpinās paplašināties, ieteikts tās aizpildīt ar ģipša maisījumu, pievienojot atzīmi par laiku, kad darbs veikts. Tas ļaušot uzskatāmi sekot turpmākajām izmaiņām, ja tādas būšot. “Uz jautājumu, vai atbildēsiet, ja plaisas ies tālāk, atbilde bija apstiprinoša. Bet faktiski ir skaidrs, ka ne vienai, ne otrai pusei nav pierādījumu. To, ka plaisas palielinājās, ievēroju, kad saslimušās apkopējas vietā uzkopu kāpņu telpas. Bet tas nav pierādījums,” atzīst mājas vecākā.
Viņa turpinot konsultēties ar juristu. Būtiski, ka šajā laikā uzņēmuma īpašnieki sākuši runāt ar mājas iedzīvotājiem, ka izpratuši savstarpējās saskaņas nozīmi. Ja izpratne, ka gan dzīvokļu, gan veikalu īpašnieki ir saistīti kopējā ķēdē, saglabāsies un ieinteresētība par mājas vispārējo stāvokli turpināsies, tad gan problēmsituācijās, gan ne vienā vien ar apsaimniekošanu saistītā jautājumā izdotos rast racionālāku risinājumu.
