Pēdējo nedēļu notikumi lielajā politikā rosina pārdomas. Pirmkārt, par to, ka Latvijas politikā nepieciešamas pārmaiņas.
Pēdējo nedēļu notikumi lielajā politikā rosina pārdomas. Pirmkārt, par to, ka Latvijas politikā nepieciešamas pārmaiņas. Bet ne tādas, ko mēdz nosaukt “tie paši vēži, tikai citā kulītē”. Protams, ir politiskie spēki, kas ir patīkami izņēmumi, tomēr mana galvenā atziņa tāda, ka politikā pakāpeniski jāienāk jaunajai paaudzei, tikai jautājums – kā?
Pašlaik Latvijā situācija ir tāda, ka, neraugoties uz politisko partiju augošo interesi iekļaut vēlēšanu sarakstos gados jaunus kandidātus, viņu panākumi tajās pasliktinās. Pašvaldību vēlēšanu statistika liecina, ka 1997. gada vēlēšanās deputāta mandātu ieguva 16,3 procenti kandidātu vecumā no 21 līdz 25 gadiem. 2001. gadā šis skaits saruka līdz 11,4 procentiem, bet pašvaldību vēlēšanās pirms gada tikai 7,5 procenti 18 – 25 gadus vecu kandidātu kļuva par deputātiem un var pilntiesīgi strādāt pašvaldībās. Šāda situācija neveicina sabalansētas un harmoniskas sabiedrības veidošanos.
2005. gada pašvaldību vēlēšanās par deputātu kandidātiem varēja kļūt 18 gadu vecumu sasnieguši jaunieši. Savukārt par Saeimas deputātiem likums ļauj kandidēt pilsoņiem, kuriem ir 21 gads.
Tiesa, ar institucionālām pārmaiņām vien nav iespējams būtiski veicināt jaunatnes politisko līdzdalību. Tāpēc jāmaina jauniešu attieksme pret politiku un politiķu attieksme pret jauniešiem. Lielāka uzmanība jauniešu politiskajai izglītošanai jāveltī skolās un augstskolās. Jānodrošina iespējas apgūt dažādas sociālās iemaņas un piedalīties pieredzes apmaiņas pasākumos. Vēlos uzsvērt, ka ne tikai Rīgā, bet arī reģionos jaunieši vēlas strādāt sabiedrības labā, veicināt pārmaiņas un attīstību, līdzdarboties politikā.
Ideāls variants būtu, ja jaunieši aizstāvētu savas intereses vietējā un valsts mērogā, aktīvi iesaistoties politiskajos procesos. Tā būtu izdevība apliecināt spējas un vēlmi piedalīties sabiedrībai aktuālu jautājumu risināšanā. Jaunatnei būtu aktīvi jāiesaistās skolēnu, studentu pašpārvaldē, pasākumu organizēšanā. Jārosina gatavot publikācijas mācību iestādes avīzē, kontaktēties ar jauniešu partiju organizācijām, nodaļām un iniciatīvas grupām.
Mūsu valsts pamatlikumā – Satversmē – skaidri ierakstīta Saeimas pamatfunkcija. Tās ir likumdošanas tiesības. Cik šie likumi ir kvalitatīvi, atbilstoši iedzīvotāju, tai skaitā jauniešu, interesēm, to lielā mērā nosaka ievēlētie 100 deputāti. Jauniešiem, piedaloties Saeimas vēlēšanās, ir iespēja paust savu viedokli tiem, kuri apvienojuši intereses politiskajās partijās. Svarīgi, lai tas tiktu uzticēts deputātiem, kuriem rūp jauniešu interešu aizstāvība. Vienota un aktīva līdzdalība politiskajās aktivitātēs garantētu jauniešu pārstāvniecību arī valsts pārvaldes institūcijās, un, protams, jo aktīvāka būs līdzdalība, jo lielāka pārstāvniecība paredzama, kas savukārt nozīmē aktīvāku jauniešu interešu aizstāvēšanu valstiskā līmenī.
Balsot par kādu konkrētu politisko partiju un tās deputātu kandidātiem Saeimas vēlēšanās neapšaubāmi ir svarīgs lēmums. Tādēļ vēlreiz aicinu jauniešus doties uz vēlēšanām, rūpīgi pārdomājot, kurš politiskais spēks un tajā ietilpstošie deputātu kandidāti vislabāk izprastu un spētu aizstāvēt viņu intereses, īstenot jauniešu paustās idejas.
Realizējot aktīvās vēlēšanu tiesības, jaunietis attiecīgajai partijai uztic savu interešu pārstāvēšanu nākamos četrus gadus. Taču ar to jauniešu iespējas aktīvi darboties politiskajos procesos nebeidzas. Iedzīvotājiem, tostarp arī jauniešiem, ir iespēja līdzdarboties lēmumu pieņemšanā arī ārpus Saeimas vēlēšanām, jo vairums Saeimas komisiju un apakškomisiju sēžu ir atklātas, un tajās var piedalīties ikviens interesents.
Izplatītākais veids, kā sabiedrība var informēt likumdevējus par savām interesēm, ir vēstuļu rakstīšana. Noteikti jāizmanto iespējas tikties ar deputātiem.
Jauniešiem ir arī plašas iespējas līdzdarboties vietējās pašvaldībās. Tajās strādājošie un dzīvojošie tiesīgi iesaistīties dažādu jautājumu apspriešanā pašvaldības domes (padomes) sēdēs, piedalīties komiteju sēdēs, tikties ar pašvaldību varas pārstāvjiem. Iedzīvotāji var piedalīties vietējās sabiedriskajās apspriedēs, rakstīt iesniegumus, sūdzības un priekšlikumus.
Tādēļ rosinu Jelgavas jauniešus interesēties par Andra Rāviņa vadītās Jelgavas pilsētas Domes darbu, Ozolnieku jauniešus – par Māra Aināra vadītās Ozolnieku novada Domes un Kalnciema jauniešus vērot Aijas Tračumas vadītās Kalnciema pilsētas darbu, protams, uzraudzīt arī citu, mazāku pašvaldību darbu un nebaidīties paust savu, tas ir, jauniešu, viedokli, piemēram, par pilsētas vai novada vīziju un attīstības mērķiem.
Būtiski apzināties, ka lielā mērā no vietējo iedzīvotāju aktivitātes atkarīga pašvaldības attīstība un nākotne. Jauno cilvēku idejas, iniciatīva, aktīva darbība sabiedriskās uzraudzības jomā varētu būt nozīmīga, lai sekmētu tās attīstību. Tā ir jūsu pilsēta, jūsu novads – jūsu dzīvesvieta, un jūs esat atbildīgi par to, kāda būs tās nākotne!
Ceru, ka drīzā nākotnē Latvijas jaunieši aktīvāk iesaistīsies sabiedriskajos procesos, spēs piedāvāt jaunus un oriģinālus risinājumus vietējās un valsts pārvaldes darba uzlabošanā. Nebaidīsies izprast šķietami sarežģītos, tomēr interesantos politiskos procesus. Ticu, ka drīzumā viņi kā jaunie profesionāļi cīnīsies par iespēju aizstāvēt Latvijas iedzīvotāju intereses valsts līmenī.
