Skaisti, ja koncertos ceļ gaismā senus un vērtīgus skaņdarbus.
Skaisti, ja koncertos ceļ gaismā senus un vērtīgus skaņdarbus. Bet īpašu uzmanību pelna ik fakts, kad atskaņotājmākslinieku sadarbība ar komponistiem ir tik cieša un auglīga, ka veicina jaundarbu rašanos. Šajās dienās Jelgavā pēdējo slīpējumu iegūst tieši šāda iecere, kas tapusi pēc diriģenta Aigara Meri iniciatīvas ar Jelgavas pilsētas pašvaldības aģentūras “Kultūra” un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Nākamnedēļ visi aicināti būt par tās īstenojuma lieciniekiem. 6. aprīlī pulksten 19.30 pirmatskaņojumu Jelgavas kultūras namā piedzīvos Jelgavas festivālkorim rakstītais Andra Dzenīša “Pavasara rīts”.
Savu darbu saturu komponists, kuram janvārī apritēja 28 gadi, atzinis par romantiski interpretējamu. Kas attiecas uz formu un žanriskajām robežām, pa jaunam palūkoties uz operas jēdzienu aizpagājušogad lika viņa kameropera “Tavas klusēšanas grāmata”. Lai sekotu mūzikas un dzejas tēlu simbolismam, kā “ceļvedi” autors piedāvāja nevis libretu, kam būtu vienojošs sižets, vai sevis izklāstītu koncepciju, bet, tā kā pēdējai pamatā bija dziļi personīgas asociācijas, tās (katram, protams, savas) arī ieteica kā vienīgo darba izprašanas atskaites punktu – iztiekot bez “uzvedinošām” norādēm. Droši vien nebūs maldinoši klausītājus aicināt ar līdzīgām domām nākamnedēļ doties arī uz A.Dzenīša jaunākā darba atskaņojumu.
Iespējams, A.Dzenīti var dēvēt par skaņradi, kas raksta elitāru mūziku galvenokārt profesionāliem kolektīviem (kameroperas gadījumā tā bija Radio kora grupa). Tiesa, vienu dziesmu Saules dainu ciklā viņš sarakstījis arī tādam spēcīgam amatierkorim, kāds ir “Kamēr…”. Bet Jelgavas festivālkorim tapusi vesela kantāte, kurai ir četras lielas daļas un kurā paustas pavasara un Lieldienu noskaņas, izmantojot latviešu tautas dziesmu vārdus.
Kori šoreiz veidos Jelgavas 4. vidusskolas “Spīgana”, JPPA “Kultūra” “Zemgale” un Tukuma skolotāju koris “Vanema”. Instrumentālistu skaitā būs grupa “Altera veritas” un ansamblis, kura sastāvā ir trīs trompetisti, divi sitaminstrumentu spēlētāji, basģitārists, stīgu kvartets un pianists.
Lai cik “demokrātiski” rakstītu, apiet 20./21. gadsimta laikmetīgās mūzikas rakstības tehnikas, protams, nav bijis iespējams. Darbā, kurā jaušams Stīva Reiha minimālisms, izmantota aleatorika (kompozīcijas metode, kas izlieto nejaušības elementu kā formveidojošo faktoru), klāstertehnikas… Tāpēc, kā atzīst A.Meri, mēģinājumu procesā koriem veicies ļoti dažādi. Taču viņš piebilst, ka darba degsmi šoreiz, saprotams, stiprinājusi atbildība par lielo notikumu. “Tā ir jauno pakāpe Jelgavas festivālkora darbībā – tas, ka paši veicinām jaundarbu rašanos. Tas ir “baigais” izaicinājums gan korim, gan diriģentam. Neslēpšu, pats esmu drusciņ sabijies. Gatavojot jau atskaņotus darbus, ir ieraksts, pēc kura vari vadīties. Tagad ir tikai partitūra, un pats (protams, sazinoties ar komponistu) veido interpretāciju, kā gribi. Tā ir ļoti liela atbildība un ļoti liela laime,” atzīst diriģents un par gaidāmo rezultātu piebilst: “Ja pēdējais sniegs līdz nākamajai ceturtdienai vēl nebūs nokusis, pēc koncerta noteikti nokusīs.”
Notikums nepalikšot arī neiemūžināts. Kā stāsta A.Meri, panākta vienošanās ar Latvijas Radio par koncerta ierakstīšanu.
