Daudzu mūzikas interesentu gaidīts un atbalstīts bija Volfganga Amadeja Mocarta daiļradei veltītais koncerts «Sinfonia concertante» solistu Anetes Točas, Oskara Krašauska, Atvara Lakstīgalas, Jekaterinas Sarajevas un diriģenta Andra Vecumnieka sniegumā.
Daudzu mūzikas interesentu gaidīts un atbalstīts bija Volfganga Amadeja Mocarta daiļradei veltītais koncerts “Sinfonia concertante” solistu Anetes Točas, Oskara Krašauska, Atvara Lakstīgalas, Jekaterinas Sarajevas un diriģenta Andra Vecumnieka sniegumā.
Ekspresīvs, spraigs Mocarta mūzikas tulkojums pārliecināja skaistākajās Mocarta mūzikas lappusēs. Iespējams, šis koncerts bija pārbaudījums gan klausītājiem, gan izpildītājiem, jo trīs koncerti vienā programmā prasa koncentrēšanos, meklējot atšķirīgo, saistošo, taču, manuprāt, šoreiz koncerts aizritēja kā vienā elpas vilcienā. “Sinfonia concertante” saista ar kompaktu, stabilu skanējumu, smalkjūtīgu atbalstu solistiem. Koncerta virsotne jau jūtama sarīkojuma sākumā, skanot Dubultkoncertam flautai un arfai (A.Toča un G.Krašausks). Flautiste A.Toča iepriecināja ar skanīgu, plūstošu spēli, arfists G.Krašausks skaisti iezīmēja soloposma 2. daļas sākumu. Ceturtais koncerts mežragam prasa meistarību, izturību, īpaši tā malējās, ātrajās daļās. Tas solistam A.Lakstīgalam izdevās daļēji, jo bija jāveic papildu uzdevums – diriģenta pienākums. Jaunās pianistes Jekaterinas Sarajevas pieteikums La mažora klavierkoncertā nozīmīgs, vienīgi šķita mazliet kareivīgs skaņdarba 1. un 3. daļā. Skumji izmisīga romances lirika ieskanējās 2. daļā (līdzīgas noskaņas – kā apzināta vai nejauša sasaukšanās – bija arī Dubultkoncerta 2. daļā). Saturīgs, noskaņās bagāts muzikāls sarīkojums, ļaujot ne vien apliecināt Mocarta mūzikas klasiski nezūdošās vērtības – mūzikas daiļumu, skaidrību, domas plastiku –, bet arī iepazīt jaunos atskaņotājmāksliniekus – kā solistus, tā arī “Sinfonia concertante” un kolektīva lietpratīgo vadītāju un diriģentu Andri Vecumnieku.
